Šobrīd galvenais uzdevums ir iespējami ātri apgādāt visas nozares ar kritiski nepieciešamajiem individuālajiem aizsarglīdzekļiem. To kopš 2. aprīļa centralizēti veic Aizsardzības ministrijas Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs. Un dara to atbildīgi, ņemot vērā apkārt valdošos milzīgās nenoteiktības un stresa apstākļus. Tieši tāpēc iepirkumiem nepieciešams sabiedrības uzticības mandāts, kas ļauj uzņemties riskus un rīkoties izlēmīgi. Tā savā komentārā par esošo situāciju iepirkumu jomā norāda Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Edgars Labsvīrs.
Viņš norāda, ka jau 2020. gada 17. martā, kad NVD tika uzdots veikt steidzamus centralizētos individuālo aizsarglīdzekļu iepirkumus, bijis paredzams – par iepirkumiem interese būs pastiprināta. Un tas esot saprotams, ņemot vērā Latvijas iepriekšējo pieredzi lielu iepirkumu jomā, kas diemžēl nereti bijusi pakļauta arī korupcijas riskiem.
Tāpat, viņaprāt, loģiska ir arī individuālo aizsargmasku iepirkuma politizācija. “Ir normāli, ka politiķi iesaistās Covid-19 problemātikā un krīzes pārvarēšanā. Tas ir viņu pienākums. Taču sabiedrībai un žurnālistiem jāspēj nošķirt, kur ir informēti viedokļi un konstruktīva kritika un kur ir politiskā kapitāla kalšana. Skaidrs, ka visbiežāk ir abas komponentes, jautājums tikai par proporcijām. Nav tolerējams vienīgi vulgārs populisms, kā arī nepamatotas apsūdzības negodprātībā,” savā komentārā raksta E. Labsvīrs.
Viņš arī apliecina, ka vienīgā interese šobrīd ir – atrast un piegādāt Latvijas iedzīvotājiem un mediķiem kritiski nepieciešamos individuālos aizsarglīdzekļus, un neviens no viņa pieņemtajiem lēmumiem nav ticis ietekmēts no kādu amatpersonu, tostarp veselības ministres, puses.
E. Labsvīrs norāda, ka Latvijā “miera laikos” ķirurģiskās maskas un citus aizsarglīdzekļus ārstniecības iestādes savām vajadzībām iegādājas pašas, slēdzot līgumus ar komersantiem.
Jau 10. martā piegādātājiem vairs neesot bijis, ko piedāvāt. Tāpēc tā brīža uzstādījums bijis nepieļaut katastrofu un maskas uz slimnīcām nogādāt dažu dienu laikā, pērkot visu, ko var nopirkt. “Vairākos kanālos tika publicēts aicinājums komersantiem sūtīt piedāvājumus uz manu e-pastu. Aptuveni 10 dienu laikā mēs izskatījām vairāk nekā simts piedāvājumu, padziļināti izstrādājot visus variantus ar konkrētiem piedāvājumiem (modeļi, cena, piegādes termiņi un nosacījumi). Vairāki piedāvājumi patiešām netika attīstīti, jo neatbilda šiem kritērijiem. Daudzi privātpersonu aicinājumi steidzami sazināties vai satikties, jo “ir drošs kanāls un iespējas palīdzēt”, tika ignorēti, jo ar katru sazvanīties nebija fiziski iespējams. Daļa no šiem piedāvājumiem šobrīd jau ir apkopoti un publicēti NVD mājaslapā, to sarakstu plānojam papildināt,” raksta E. Labsvīrs.
Viņš stāsta, ka, lai diversificētu riskus, aizsarglīdzekļi vienlaicīgi tika iegādāti no vairākiem piegādātājiem, kopā septiņiem komersantiem. Vēl dažus, kas bija procesā, 3. aprīlī NVD pārsūtīja Aizsardzības ministrijai. Vienlaicīgi gan caur Ārlietu ministriju, gan pa tiešo notikusi komunikācija ar vairākām vēstniecībām, kuras uz vietas aptaujāja piegādātājus un sūtīja piedāvājumus. Izstrādāt piedāvājumus no Ķīnas un vēlāk arī nodrošināt pašas piegādes nebūtu bijis iespējams bez Latvijas vēstniecības Ķīnā atbalsta. Tieši pateicoties viņu darbam, “AirBaltic” lidojums 28. martā bijis iespējams.
“Šobrīd no iegādātajām ķirurģiskajām maskām 2 miljoni ir EN 14683 2. tipa maskas un 6 miljoni ir 1. tipa maskas, tātad – Latvijas mediķiem ir pieejamas maskas, ar ko doties operāciju zālē, un apgalvojums, ka “mediķiem piegādātās maskas neder”, ir maldinošs. Atgādinu, ka operāciju zāle nav vienīgā vieta, kur maskas tiek lietotas. Tāpat NVD ir iegādājies 7200 FFP3 klases respiratoru, ko pārsvarā plānots pielietot Latvijas infektoloģijas centrā, un vairāk kā 1,1 miljonu FFP2 klases respiratoru pārējām iestādēm,” skaidro E. Labsvīrs.
“Kad būsim nodrošinājuši kritisko krājumu minimumu, varēsim vērtēt alternatīvas, ja tādas tirgū būs parādījušās,” saka E. Labsvīrs. Tāpat viņš norāda, ka Latvijas mediķiem vitāli svarīgi ir arī kombinezoni, vienreizlietojamie halāti, un aizsargbrilles, kuru krājumi esot kritiski zemi.
Viņš secina, ka Latvijas medijos izskanējušās bažas par masku nepiemērotību nav nekas unikāls, jo arī citās Eiropas valstīs jau tā nervozais noskaņojums sabiedrībā tiek pastiprināts ar mākslīgi radītiem skandāliem. Par deficītu, sarežģījumiem piegādēs un apšaubāmu kvalitāti runā gan mūsu kaimiņi Lietuvā un Igaunijā, gan par mums bagātākās valstīs.