Krīzes situācijas var būt dažādas, un katrā no tām cilvēka rīcība mazliet atšķirsies. Taču ir lietas, kas jāievēro ikvienā krīzē – vai tā ir dabas katastrofa, ugunsgrēks vai militārs apdraudējums. Par to aizsardzības nozares ziņu portālam “Sargs.lv” stāsta Zemessardzes izdzīvošanas eksperts Mareks Dombrovskis.
Viņš krīzes iedala trīs lielos blokos: dabas katastrofas, tehnogēnās jeb cilvēka radītās katastrofas (piemēram, avārijas ķīmisko u.c. bīstamu vielu rūpnīcā) un apdraudējums drošībai – terora akts vai bruņots iebrukums.
Lai arī Latvija ģeogrāfiski atrodas salīdzinoši drošā vietā, un mums nedraud vulkānu izvirdums vai cunami, taču spēcīgas vētras, kuru dēļ iedzīvotāji pat vairākas dienas var palikt bez elektroapgādes, gan ir iespējamas. Piemēram, 2005. gada 9. janvārī piedzīvotais orkāns "Ervīns" jeb "Gudruns", kas bija viens no spēcīgākajiem un postošākajiem orkāniem Latvijas vēsturē un tautā iesaukts par “janvāra vētru”. Toreiz postījumi tika nodarīti visā Latvijā – izgāzti koki, ēkām norauti jumti, noskalota jūras piekraste, daudzviet bija plūdi. Vairāk nekā pusei Latvijas teritorijas tika traucēta arī elektroapgāde.
“Mūsdienās elektrība darbina gan apkures katlus, gan elektriskās plītis. Tas nozīmē, ka mājsaimniecība paliks bez apkures un silta ēdiena. Tāpēc jau tagad vērts padomāt – vai katram mājās ir mazais gāzes deglis, uz kā var uzvārīt ūdeni tējai vai putru. Tapāt – vai un cik ir guļammaisu. Atceramies, ka apkures nav, un māja būs auksta. Ja ir krāsns vai kamīns, tad kādu laiku var sildīties pie tā.”
Taču, ja cilvēkam savā mājā palikt vairs nav droši un jādodas prom, svarīgi saprast – vai ir, kur “pārlaist krīzi”, piemēram, pie radiem citā pilsētā. Ja tādas iespējas nav, tad jālūdz palīdzība pašvaldībai. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katras pašvaldības pienākums ir nodrošināt iedzīvotāju evakuāciju no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, kā arī šo iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu un sociālo aprūpi. Tāds scenārijs var būt, piemēram, plūdu gadījumā, kad cilvēki jāevakuē no mājām.
Ja vētras un stihiskus laika apstākļus meteorologi var prognozēt jau laicīgi, tad otru krīzes scenāriju – avāriju, piemēram, ķīmisko vielu rūpnīcā – gan ne. Tas nozīmē, ka cilvēks tiek pārsteigts nesagatavots, un lēmumi ir jāpieņem zibenīgi.
Lai arī šādu draudu līmenis Latvijā ir zems, tomēr, ja ģimene dzīvo tuvu kādam potenciāli bīstamam objektam, būtu labi vismaz prātā izdomāt scenāriju krīzes gadījumam. Līdzvērtīga krīze varētu būt arī ugunsgrēks, kas parasti sākas pēkšņi un ir ātri jāglābj, pirmkārt sevi un savus ģimenes locekļus, un, ja iespējams – arī svarīgākās mantas.