Arktikas reģionā pieaugošā spriedzes liek pārskatīt ASV Arktisko stratēģiju

Pasaulē
Sargs.lv/Military.com
Arktika
Foto: Foto: REUTERS/ Scanpix

2020. gada 9. jūnijā ASV Prezidenta Donalda Trampa administrācija prezentēja ASV jauno Nacionālās drošības stratēģiju polārajiem apgabaliem, kas liecina par aizvien lielāku ASV interesi par Arktikas un Antarktikas reģioniem, analizē portāls “Military.com".

Pēc divu desmitgažu ilgām debatēm 2019. gadā ASV Kongress apstiprināja 665 miljonu ASV dolāru vērtu Krasta apsardzes “polārās drošības kuteru” projektu. Piešķirtais finansējums gan sedz tikai viena kuģa būvi un vēl viena kuģa būves uzsākšanu.

Būtisks faktors jaunajai programmai bija ASV Valsts sekretāra Maika Pompeo uzruna 2019. gada maijā Helsinkos Arktikas Padomes tikšanās laikā, kurā viņš brīdināja par Krievijas un Ķīnas centieniem Arktikā, kas draud reģionu padarīt par “jauno Dienvidķīnas jūru.”

Trīs mēnešus vēlāk ASV prezidents Donalds Tramps piedāvāja nopirkt Grenlandi no Dānijas. Lai cik absurds varētu likties šis piedāvājums, tādu ASV Dānijai izteica jau 1946. gadā, kad Prezidenta Harija Trumana administrācija par salu Dānijai piedāvāja 100 miljonus dolāru zelta stieņos, kas mūsdienās atbilstu 5,7 miljardiem ASV dolāru. Lai arī Dānija piedāvājumu noraidīja, Grenlandē turpina atrasties Tules Gaisa spēku bāze, kurā izvietota ASV stratēģiski svarīgā raķešu agrīnās brīdināšanas sistēma.

ASV 2018. gada Nacionālās drošības stratēģijā tika uzsvērta nepieciešamība nepieļaut tālāku Krievijas un Ķīnas militārās klātbūtnes palielināšanos, ko nostiprināja 2019. gadā publicētā ASV Aizsardzības departamenta Arktikas stratēģija. Memoranda centrā bija mērķis izveidot spējīgu un ātri izvēršamu polārās drošības ledlaužu floti, kas ir operacionāli pārbaudīta līdz 2029. fiskālā gada beigām, kā arī nostiprināt ASV kontroli pār resursiem un spējām, kas nepieciešamas ASV patstāvīgai klātbūtnei Arktikas un Antarktikas reģionos. Pašlaik ASV apsver iespēju flotes bāzes izbūvei vai paplašināšanai Adakas vai Noma salās Beringa jūrā.

ASV aktivitātes Arktiskajā reģionā

2019. gadā ASV valdība paziņoja, ka tā Arktiskajos ūdeņos apsver iespēju īstenot Brīvas navigācijas operācijas (Freedom of Navigation Operations - FONOPS). Pastāv tikai divi ceļi, kuros tādas būtu īstenojamas: t.s. “Ziemeļrietumu jūrasceļš” gar Kanādas krastiem un “Ziemeļaustrumu jūrasceļš” gar Krievijas Ziemeļu piekrasti.

1965. un 1967. gadā ASV īstenoja FONOPS operācijas Ziemeļaustrumu jūras ceļā, ASV krasta apsardzes kuteriem mēģinot šķērsot toreizējās Padomju Savienības kontrolēto šaurumu starp Taimiras pussalu un Severenaja Zemļa salu. Maskava izvērsa Padomju Kara floti un pastiprināja diplomātisko spiedienu, liekot ASV piekāpties. Līdzīgs scenārijs varētu būt paredzams arī pašreizējā situācijā.

Tajā pašā laikā Otava visdrīzāk arī iebilstu ASV Kara flotes operācijām, taču līdz šim ASV vienmēr ir pieprasījusi Kanādas atļauju šķērsot tās teritoriālos ūdeņus. Jāņem vērā, ka vēl joprojām Ziemeļrietumu jūras ceļš mēdz pilnībā aizsalt, kas tādējādi varētu apturēt FONOPS operāciju tās pašos sākumos.

Arktisko teritoriju nozīme

Arktisko rajonu nozīme pieaug, saasinoties attiecībām starp Krieviju un ASV.

Image
Arktika
Foto: Foto: AFP/Scanpix
Foto: AFP/Scanpix
Vēl joprojām tuvākais ceļš starp Vašingtonu un Maskavu raķetēm un stratēģiskajiem bumbvedējiem ir veicams pāri Arktikai. Zem Arktikas ledus vairoga slēpjas kodolzemūdenes, kur tās ir pasargātas no sensoriem, vienlaikus atrodoties visai tuvu iespējamajiem mērķiem.

Pēdējo desmitgažu laikā Arktikas klimats ir mainījies globālās sasilšanas ietekmē. Globālā sasilšana var atstāt iespaidu uz Arktiskā reģiona nozīmi trijos veidos: pirmkārt, paveras iespēja iegūt agrāk zem arktiskā sasaluma paslēptos derīgos izrakteņus, otrkārt, aizvien vairāk paveras Ziemeļu jūras ceļi, ļaujot atsevišķus tirdzniecības maršrutus starp Ziemeļameriku, Eiropu un Āziju samazināt pat par trešdaļu, treškārt, palielinās iespēja veikt paplašinātas Arktiskās operācijas.

Image
Arktika
Foto: Foto: AFP/Scanpix
Foto: AFP/Scanpix

Jau 2008. gadā ASV ASV Ģeoloģiskās izpētes aģentūra publicēja pētījumu, kurā pieņēma, ka Arktikā atrodas 47.3 miljardi kubikmetru dabasgāzes, kas atbilst 30% pašreizējām pasaules dabasgāzes rezervēm, turklāt šis aprēķins neiekļauj metāna hidrātus, kuru atradnes jau ir apstiprinātas Aļaskas kontinentālajā šelfā un teorētiski ļautu rezerves palielināt eksponenciāli. Bez tam aprēķināts – Arktikā varētu atrasties 90 miljardi barelu naftas un dažādi minerāli.

Dalies ar šo ziņu