Par Krimas aneksiju un kara izraisīšanu Austrumukrainā Krievijai noteiktās sankcijas kļuvušas arvien nepanesamākas laikā, kad naftas cena piedzīvojusi dramatisku kritumu. Savukārt valsts ekonomikai kārtējo nopietno triecienu sagādājusi Covid-19 pandēmija, kas tikai turpina izplatīties. Lai gan Krievijas rīcībā joprojām ir pietiekamas, bet sarūkošas finanšu rezerves, ne tikai eksperti, bet nu jau arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins sācis atzīt sankciju negatīvo ietekmi. Tiesa, pārtraukt fundamentālo starptautisko tiesību pārkāpumus Krievija nav gatava. Tā vietā Kremlis piedāvā pārējai pasaulei vienkārši piedot un saprast”, bet tajā pašā laikā ļaut Maskavai turpināt karu Austrumukrainā .
Šā gada 20.martā V. Putins parakstīja izmaiņas rīkojumā “Par pierobežu teritoriju īpašuma tiesību aizliegumu ārvalstu pilsoņiem un ārvalstu juridiskām personām”, kurā tika iekļautas plašas teritorijas Krimas pussalā. Rīkojums liedz ārvalstu pilsoņu (līdz ar Krimas aneksiju par tādiem Krievija uzskata arī Ukrainas pilsoņus) īpašumā saglabāt zemi Krimā un Sevastopolē, izņemot teritorijas pussalas centrālajā daļā.[1] Ukrainas pilsoņi, kuriem kopumā Krimā pieder 9747 zemes īpašumi, būs spiesti tos pārdot vai arī tie tiks atsavināti piespiedu kārtā. Vēl jo vairāk, Ukrainas pilsoņi, kuri dzīvo Krimā un uz kuru īpašumiem attiecas ieviestie ierobežojumi, var būt spiesti pieņemt Krievijas pilsonību, lai saglabātu īpašumtiesības vai piespiedu kārtā pārvākties citur. Rīkojumu ir nosodījusi Ukrainas Ārlietu ministrija, savukārt ASV vēstniecība Kijevā ir norādījusi, ka šis rīkojums ir augsne sankciju pret Krieviju pastiprināšanai.[2]
Krimas pussala de jure ir Ukrainas teritorija, tādēļ nekādi Krievijas prezidenta rīkojumi uz šo teritoriju nevar attiekties un nav uzskatāmi par leģitīmiem no starptautisko tiesību viedokļa. Neskatoties uz šī rīkojuma prettiesiskumu, Krievija Covid-19 pandēmiju un tās izraisīto ekonomisko krīzi cenšas izmantot par ieganstu sankciju atcelšanai, kuras tai tika uzliktas par karu Ukrainā un Krimas aneksiju. Kaut arī intervijā ziņu aģentūrai TASS šī gada. 15.martā V. Putins paziņoja, ka “Krievijai ir uzspļaut uz sankcijām,” fakti liecina par pretējo.[3] Krievija izmanto katru izdevību sākt sarunas par sankciju atcelšanu un meklē sabiedrotos Eiropā un pasaulē sankciju mīkstināšanai vai pilnīgai atcelšanai.[4]
Apstiprinājums tam, ka Krievija cenšas izmanto Covid-19 kā aizsegu sankciju atcelšanai sekoja G-20 video konferences–samita laikā - 26.martā. Apspriežot globāla mēroga koordināciju ekonomisko problēmu pārvarēšanai, V.Putins nāca klajā ar priekšlikumu ieviest moratoriju sankcijām uz krīzes periodu medikamentiem, ārstniecības iekārtām un tehnoloģijām.[5] Paziņojumā Krievijas līderis aicināja nodalīt vīrusa izraisīto krīzi no politikas, kas ir uzskatāms par centieniem apvienot sankcijām pakļautās valstis un censties panākt starptautisku spiedienu pret ASV un ES. To apstiprina arī Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova aicinājums Vašingtonai atcelt “nehumānās sankcijas pret Irānu, kuras traucē valstij cīnīties pret Covid-19.”[6]
Nākamais mēģinājums virzīt jautājumu ANO sekoja aprīļa sākumā, kad, aizstāvot arī Krievijas intereses, Centrālāfrikas Republika, Kuba, Nikaragva un Venecuēla atbalstīja rezolūcijas projektu, kurā pieprasīja atcelt vienpusējās sankcijas pret Krieviju bez ANO Drošības padomes lēmuma. Ukrainas pārstāvji bloķēja šādu rezolūciju uzsverot, ka iniciatīva ir Maskavas mēģinājumi mīkstināt sankcijas, kuras ir piemērotas par noziegumiem pret Ukrainas valsti.[7] Svarīgi ir piebilst, ka Rietumvalstu ieviestās sankcijas pret Krieviju neierobežo medikamentu, aizsarglīdzekļu un medicīnas tehnoloģiju tirdzniecību. Sankcijas ir vērstas pret V.Putina režīmu un tam paklausīgām personām, kuras ir iesaistītas starptautiskos likumpārkāpumos. Kā atbildi, pati Krievija ir vienpusēji ieviesusi sankcijas pret Gruziju, Ukrainu un ES valstīm bez ANO Drošības Padomes lēmuma.
Publiskos izteikumos, kuri izgaismo patiesos Kremļa centienus atbrīvoties no sankciju režīma, ir iesaistījies arī Krievijas Federācijas Drošības Padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs. Viņš norāda, ka sankciju režīma saglabāšana šajos pandēmijas apstākļos ir “amorāla.”[8] Vienlaicīgi, šī gada 22.aprīlī V.Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka prezidents V.Putins nav runājis par sankciju atcelšanu ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, bet ir pret “humānās palīdzības politizāciju,”[9]
Neraugoties uz publiski paustu vēlmi palīdzēt pandēmijas skartajām valstīm, tādi laikraksti, kā itāļu ”La Stampa” atklāti norāda, ka 80% no Krievijas sūtītās humānās palīdzības ir neizmantojama.[10] Tādēļ jebkādi paziņojumi par vēlmi palīdzēt ir uzskatāma par lētu stratēģiskās komunikācijas triku, kuras mērķis ir mīkstināt starptautisko sankciju režīmu pret Krieviju. Savukārt starptautiskās sabiedrības sankcijas pret Krieviju ir ieviestas, jo Kremļa agresija ir kļuvusi par stratēģisku problēmu ne tikai Eiropai un tās Austrumu partneriem, bet starptautiskai sabiedrībai, kura augstu vērtē cilvēktiesības un starptautiskus likumus, kas garantē valstu mierīgu līdzāspastāvēšanu.[11]
Krievijas mēģinājumi dažādos veidos panākt sankciju mīkstināšanu vai atcelšanu norāda uz to, ka starptautiskās sabiedrības uzliktie ierobežojumi Putina režīmam ir iedarbīgi. Krievija šīs krīzes laikā cenšas šķelt ES vienotību, izmantot valstu starpā esošās domstarpības par ES atbalstu Covid-19 laikā.. Vēl jo vairāk, Kremlis nekautrējas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu ASV ar mērķi mīkstināt sankciju režīmu. Ilgstoša Krievijas militārā agresija pret Ukrainu valsts Austrumos un vēršanās pret Ukrainas pilsoņiem okupētajā Krimā ir pamats jaunām sankcijām pret Krieviju, ne to atcelšanai. . Krievijas publiskās aktivitātes, moralizēšana par cilvēktiesībām un netieši lūgumi atcelt sankcijas norāda tikai uz V.Putina režīma ekonomiskajām grūtībām, kuras tieši atzīt ar kara pārtraukšanu un starptautisko normu ievērošanu V.Putina režīms atsakās darīt.
[1] https://ru.krymr.com/a/chem-grozit-krymchanam-putinskiy-ukaz-o-zemle/30509392.html
[2] https://www.ukrinform.net/rubric-polytics/2905695-ukraine-calls-on-global-community-to-tighten-sanctions-over-putins-decree-on-land-in-occupied-crimea.html
[3] https://www.youtube.com/watch?v=Ub_ar1iHXy8
[4] https://www.tagesspiegel.de/politik/ukrainischer-botschafter-kritisiert-rolle-des-altkanzlers-schroeder-ist-der-top-lobbyist-von-russlands-praesident-putin/25799900.html?fbclid=IwAR11PpxGhNKJ_KSvoTnv74xrowJbQNlX3-CtmQWWcMR2CHZpfM70yAI4yXk
[5] https://www.interfax.ru/business/701090
[6] https://tass.ru/politika/8067763
[7] https://www.courthousenews.com/un-general-assembly-in-rare-unanimity-on-covid-19-response/
[8] https://ria.ru/20200417/1570197497.html
[9] https://tass.ru/obschestvo/8307971
[10] https://www.lastampa.it/topnews/primo-piano/2020/03/25/news/coronavirus-la-telefonata-conte-putin-agita-il-governo-piu-che-aiuti-arrivano-militari-russi-in-italia-1.38633327
[11] Carl Bildt,” Russia, EU and Eastern Partnership,” ECFR (19.maijs, 2020), 11.05.2020, https://www.ecfr.eu/article/commentary_russia_eu_and_eastern_partnership3029