Maskava uzsākusi izteikt apvainojumus Oslo par Krievijas aktivitāšu diskriminēšanu Svalbāras arhipelāgā. Sergejs Lavrovs Norvēģijas ārlietu ministram jau nosūtījis vēstuli un gaida abu tikšanos, vēsta “Warsaw Institute”.
Krievijas puse uzsver, ka turpinās un pat palielinās savas aktivitātes salu apkārtnē, aptuveni 800 kilometru uz ziemeļiem no Skandināvijas. Kaut arī Svalbāras arhipelāgs nav ekonomiski nozīmīgs, Krievijas bruņotajiem spēkiem tas ir svarīgs Arktikas punkts, kuru valsts jau tagad sākusi aktīvi militarizēt.
Lai gan Svalbāra pieder Norvēģijai, tā jau pēdējos simts gadus bijis Špicbergenas līguma zonā. Saskaņā ar dokumentu arhipelāgam jābūt demilitarizētai zonai, kurai pieeja garantēta visām līgumu parakstījušajām nācijām. Arī Krievija ir viena no līguma parakstītājām, taču šobrīd ir vienīgā, kas aktīvi darbojas reģionā.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 4. februārī norādīja, ka Oslo centusies ierobežot Krievijas aktivitāti arhipelāgā, kas ir pretrunā ar līguma noteikumu “garantēt salai vienlīdzīgu piekļuves brīvību”. Saskaņā ar Krievija galveno diplomātu, Norvēģijas “pretkrieviskās” aktivitātes izpaužas arī, starp citām lietām, izveidojot zvejas aizlieguma zonas un citas pro-ekoloģiskas aktivitātes, kas ierobežo ekonomisko aktivitāti reģionā. Maskava uzskata, ka norvēģi kavē arī reģionā veicamos Krievijas helikopteru lidojumus.
S. Lavrovs apstiprinājis, ka Oslo amatpersonām nosūtījis oficiālu vēstuli, kurā izteicis Krievijas pretenzijas Svalbāras sakarā un vēlas saņemt arī tiešas atbildes, piebilstot, ka ar kaimiņvalsts pārstāvjiem Svalbārā labprāt noturētu oficiālas sarunas. Viņš arī paziņoja, ka Krievija izstrādājusi ilgtermiņa plānu arhipelāga stiprināšanai, dažādošanai un modernizēšanai savas klātbūtnes daļās.
Ogļu uzkrājumi sāk lēnām izzust, tāpēc Svalbāras kontinentālajā šelfa Krievija, visticamāk, vēlas iegūt gāzes un naftas resursus. Tikmēr Norvēģija šādai idejai stingri nepiekrīt, norādot, ka līgums paredz citu valstu aktivitātes tikai Svalbāras zemes un teritoriālo ūdeņu robežās.
“Warsaw Institute” norāda, ka abu valstu attiecību saspīlējums varētu vēl vairāk pieaugt martā, kad Norvēģija uzņems NATO pārstāvjus mācībās “Cold Response”. Iepriekš Krievijas spēki vienmēr centušies sabotēt Alianses mācības Norvēģijā.