Pabriks aicina Beļģijas aizsardzības ministri izrādīt izpratni par sarežģīto Latvijas vēsturi

OTRAIS PASAULES KARŠ I 10.12.2021
Sargs.lv aizsardzības ministrsvēsture
bilde
Foto: Foto: Latvijas Okupācijas muzejs

Šodien, 10. decembrī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks nosūtījis vēstuli Beļģijas aizsardzības ministrei Ludivinei Dedonderei (Ludivine Dedonder), aicinot izrādīt izpratni par sarežģīto Latvijas vēsturi, nevērsties pret Latvijas karagūstekņiem un nepārvietot Zedelgemas pašvaldībā Beļģijā uzstādīto pieminekli “Latvijas stāvstrops brīvībai”, kas veltīts Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas karaspēkā piespiedu kārtā mobilizēto latviešu karavīru,  karagūstekņu piemiņai.

“Šī pieminekļa uzstādīšanai ir ziedojusi Latvijas sabiedrība, jo Latvijā nav tādas ģimenes, kuras locekļus vai radiniekus nebūtu skārusi nacistiskās Vācijas mobilizācija pēc tam, kad Latviju okupēja vācu karaspēks. Tādēļ es stingri aicinu izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai atceltu šo lēmumu, jo Latvijas iedzīvotāji to uztvers kā nopietnu apvainojumu. Šis vēsturiskais piemineklis ir ļoti svarīgs simbols un atgādinājums par sarežģīto un traģisko 20. gadsimta Latvijas vēsturi,” vēstulē uzsver aizsardzības ministrs.

Vienlaikus aizsardzības ministrs pauž sapratni, ka Rietumvalstīm nav viegli izprast Latvijas vēstures līkločus un skaidro, ka Otrā pasaules kara laikā Latvija cieta no abiem totalitārajiem režīmiem – nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības. Tādējādi bija ģimenes, kuru locekļi bija spiesti cīnīties viens pret otru, jo tika piespiedu kārtā mobilizēti gan vācu, gan padomju militārajos formējumos: “Šodien pieminam visus karavīrus, kuri uzņēmās smago nastu cīnīties pret savu gribu un naidīgu režīmu dēļ. Mūsu pienākums ir saglabāt dzīvu piemiņu par šo smago nastu,” uzsvērts vēstulē.

A.Pabriks arī norāda, ka Nirnbergas kara tribunāls un ASV Pārvietoto personu komisija drīz pēc Otrā pasaules kara atzina, ka tā sauktais Latviešu leģions nebija noziedzīga organizācija. Līdz ar to piederība Latviešu leģionam tajā iesauktajiem nedrīkstētu radīt nekādas negatīvas sekas. Turklāt Nirnbergas tribunāla laikā vairākiem bijušajiem latviešu leģionāriem sabiedroto spēki uzticēja apsargāt nacistu noziedzniekus, kuri gaidīja spriedumu.

Tāpat aizsardzības ministrs vēstulē vērš uzmanību uz to, ka mūsdienu Krievija kā Padomju Savienības pēctece savu politiku pret kaimiņvalstīm veido, balstoties uz revanšistiskām idejām, kas ietver pret Rietumiem vērstu un antidemokrātisku ideoloģiju, un pauž cerību,  ka šī propaganda neietekmēs NATO un ES valstu attiecības.

A. Pabriks arī vēstulē apliecina, ka pēc nacistiskās Vācijas režīma krišanas un Padomju Savienības sabrukuma mūsu pienākums ir pieminēt visus abu režīmu upurus un neiekrist vēstures nezināšanas slazdā: “Tāpēc Latvijas valdība un es personīgi esmu neatlaidīgi īstenojis politiku, kas paredz godināt un pieminēt visus Otrā pasaules kara upurus, īpaši karavīrus, neatkarīgi no tā, kurā pusē viņiem nācās cīnīties. Papildus centieniem atjaunot cieņu abās okupācijas armijās kritušajiem latviešu karavīriem.”

Aizsardzības ministrs vēstulē akcentē arī nesen Latvijas parlamenta apstiprināto likumprojektu, kas paredz izmaksāt 40 miljonus eiro Latvijas ebreju kopienai kā kompensāciju par holokausta rezultātā zaudēto īpašumu.

Vēstules noslēgumā A. Pabriks pauž pārliecību, ka piemineklis “Latvijas stāvstrops brīvībai” atjauno cieņu to jauno karavīru paaudzei, kuri bija spiesti pret savu gribu cīnīties ienaidnieka armijā un uzsver, ka šim piemineklim arī turpmāk jābūt draudzības zīmei starp divām draudzīgām ES valstīm – Beļģiju un Latviju: “Jo tikai kopīgiem spēkiem mēs varam izkliedēt tumšos mākoņus, kas aizēno šo simbolisko vēstures pieminekli.”

Jau ziņots, ka 2018. gadā Zedelgemas pilsētas un Latvijas Okupācijas muzeja sadarbības projekta ietvaros Zedelgemā tika atklāts latviešu tēlnieka Kristapa Gulbja piemineklis “Latvijas stāvstrops brīvībai”, kas bija veltīts Zedelgemas nometnē ieslodzītajiem karagūstekņiem. Pieminekļa simbolika un paskaidrojošā plāksne izsauca starptautisku rezonansi, tostarp, šī gada novembra beigās Zedelgemā notika 15 starptautisku vēstures un sociālās atmiņas ekspertu simpozijs, kura rezultātā pilsētas pašvaldībai ieteikts pieminekli pārvietot no pašreizējās atrašanās vietas.

Zedelgemas  karagūstekņu nometnē Beļģijā no 1945. gada septembra līdz 1946. gada maijam atradās ap 11 700 no pavisam 25 000 Vācijas militārajās vienībās dienējušo latviešu karavīru, kuri Otrā pasaules kara noslēgumā bija nonākuši Rietumu sabiedroto armiju gūstā. Gandrīz 90% no šiem karagūstekņiem bija piederīgi vācu okupācijas laikā 1943. gadā dibinātajam Latviešu SS brīvprātīgo leģionam, kura divās divīzijās vairāku mobilizācijas kampaņu rezultātā dienēja vairāk nekā 52 000 cilvēku. Absolūtais vairums šo karavīru nebija brīvprātīgie, bet gan piespiedu kārtā mobilizētie.