Aktuāli

Notiek Mores kauju atceres pasākumi

Otrais pasaules karš
Sargs.lv
Image
More
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

26. septembrī Siguldas novada Mores pagastā notika Otrā pasaules kara Mores kauju 76. gadskārtas atceres pasākumi. Paralēli jau tradicionālajam svētbrīdim pie Roznēnu ozola un pasākumam Mores kauju piemiņas parkā, visas dienas garumā apmeklētājiem bija atvērts arī Mores kauju muzejs. Šogad pasākumu laikā liels uzsvars tika likts uz jauniešu patriotisko audzināšanu un izglītošanu, diskusijas veidā palīdzot izzināt tā laika vēstures notikumus. Turklāt šī diena īpašā atmiņā paliks 33 jaunajiem jaunsargiem no Rīgas un Pierīgas vienībām, jo viņi deva svinīgo solījumu, kļūstot par pilntiesīgiem Jaunsardzes dalībniekiem.

Šogad tradicionālie Mores kauju piemiņas pasākumi sākās ar Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljona pārstāvju vadīto diskusiju – viktorīnu skolu jauniešiem un topošajiem jaunsargiem “Iepazīsti Mores kaujas…”, pēc kuras jaunieši vienojās kopīgā vairāku kilometru gājienā no muzeja līdz Mores kauju piemiņas parkam.

Image
More
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Tikmēr, godinot kaujās kritušos karavīrus, svētbrīdis ar Zemessardzes kapelāna majora Raimonda Krasinska uzrunu tika noturēts Latviešu leģionāru brāļu kapos pie Roznēnu ozola.

Savukārt atceres pasākumu galvenais notikums risinājās Mores kauju piemiņas parkā pie piemiņas sienas un Mores kauju varoņa, Pirmās rotas komandiera virsleitnanta Rolanda Kovtuņenko piemiņas zīmes.

Image
More
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Kā, uzrunājot klātesošos, sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, par spīti tam, ka vēstures notikumi ar katru gadu attālinās, par tiem var uzzināt gan no tā laika aculieciniekiem, tai skaitā pašiem leģionāriem, kuri vēl ir mūsu vidū, gan arī no dažādiem vēstures dokumentiem. Vairāki no leģionāriem, piemēram, Edgars Skreija, Ojārs Uldis Aleksis, Laimonis Ezergailis un citi piedalījās arī Mores kaujas atceres pasākumos.

Image
More
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Nesen man bija tas gods piedalīties vēsturnieka Jāņa Riekstiņa apkopotajā dokumentu krājumā par PSRS okupācijas armijas noziegumiem Latvijā. Protams, gan vēsturnieks Riekstiņš, gan citi klātesošie izpelnījās mūsdienu Krievijas propagandas uzbrukumu – ka tā nevar būt un dokumentos viss ir pārspīlēts. Bet konkrētie fakti nemelo. Mūsu vēsturniekiem ir, ko parādīt, ja kāds otrpus robežai vēlētos to redzēt."
Aizsardzības ministrs
Artis Pabriks

Ministrs arī norādīja, ka šajās dienās norisinās Zemessardzes 1. Rīgas brigādes militārās mācības lielā Nacionālo bruņo spēku mācību cikla “Namejs 2020” ietvaros. Un brigādes galvenais uzdevums šoreiz ir trenēt kaujas spējas Rīgas aizstāvēšanas scenārijā, atšķirība vien tā, ka - mācību nolūkos.

Image
More
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Tas ir tas, kas 1944. gadā notika arī Morē. Varonīgi cīnoties un aizturot iebrūkošo Padomju karaspēku, latviešu leģionāri paglāba Rīgu no ielu cīņām un izpostīšanas un deva iespēju daudziem civiliedzīvotājiem paglābties. Lai mūžīga piemiņa visiem, kuri cīnījās pret Latvijas iebrucējiem laikā, kad pārējā Eiropa jau nokļuva brīvībā,” pauda aizsardzības ministrs.

Savukārt organizācijas “Daugavas Vanagi Latvijā” priekšsēdis atvaļināts admirālis Andrejs Modris Mežmalis atgādināja, ka starptautiskās organizācijas “Daugavas Vanagi” pirmsākumi meklējami britu pārvaldītā karagūstekņu nometnē Beļģijā pēc Otrā Pasaules kara noslēguma, kad organizāciju dibināja šajā karagūstekņu nometnē 1945. gada 28. decembrī bijušie latviešu leģionāri. Jaunās organizācijas sākotnējie mērķi bija izpalīdzēt latviešu karavīriem un viņu ģimenēm.

Image
More
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Nododu sveicienus no “Daugavas Vanagi” Centrālās valdes un galvenais – no visiem vēl dzīvajiem leģionāriem, kuri atrodas Austrālijā, Vācijā, ASV, Kanādā, Anglijā, Zviedrijā un arī šeit, Latvijā. Daudzi no leģionāriem vēlāk arī atgriezās Latvijā, lai palīdzētu izveidot Latvijas bruņotos spēkus, tai skaitā arī es. Prieks, ka Latvijā ir atgriezušies arī vairāki leģionāru mazdēli, viens no viņiem dienēja arī Zemessardzē tās pirmsākumos, un pats audzina piecus bērnus. Kā mēdzam teikt – “Daugavas Vanagi, sasauksimies, kas vēl dzīvi!” sacīja A. Mežmalis.

Atšķirībā no citiem gadiem šī gada Mores kauju atceres pasākumu laikā svinīgo solījumu deva 33 jaunsargi no Rīgas un Pierīgas jaunsargu vienībām, tādējādi kļūstot par pilntiesīgiem Jaunsardzes dalībniekiem.

Image
More
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Pasākumus apmeklēja arī Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis, Zemessardzes vienību, Latviešu virsnieku apvienības, Jaunsardzes pārstāvji, Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti, kā arī leģionāru tuvinieki, vietējie iedzīvotāji un skolēni. Par atceres pasākumu muzikālo fonu gādāja Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris, bet par lauka virtuvē sarūpētajām pusdienām – Latviešu virsnieku apvienība un Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljons.

Image
More
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Otrā pasaules kara laikā – 1944. gada septembra beigās – Morē norisinājās vienas no sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā starp Padomju armiju un latviešu leģiona karavīriem, kas bija iesaukti vācu armijā. Latviešu leģiona karavīri, cīnoties savā zemē pret desmitkārtīgu pārspēku, divas nedēļas aizturēja šai Siguldas aizsardzības līnijā Padomju armijas virzību uz Rīgu. Tas ietekmēja turpmākos vēsturiskos notikumus.

Image
More
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Dalies ar šo ziņu