26. septembrī Siguldas novada Mores pagastā notika Otrā pasaules kara Mores kauju 76. gadskārtas atceres pasākumi. Paralēli jau tradicionālajam svētbrīdim pie Roznēnu ozola un pasākumam Mores kauju piemiņas parkā, visas dienas garumā apmeklētājiem bija atvērts arī Mores kauju muzejs. Šogad pasākumu laikā liels uzsvars tika likts uz jauniešu patriotisko audzināšanu un izglītošanu, diskusijas veidā palīdzot izzināt tā laika vēstures notikumus. Turklāt šī diena īpašā atmiņā paliks 33 jaunajiem jaunsargiem no Rīgas un Pierīgas vienībām, jo viņi deva svinīgo solījumu, kļūstot par pilntiesīgiem Jaunsardzes dalībniekiem.
Šogad tradicionālie Mores kauju piemiņas pasākumi sākās ar Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljona pārstāvju vadīto diskusiju – viktorīnu skolu jauniešiem un topošajiem jaunsargiem “Iepazīsti Mores kaujas…”, pēc kuras jaunieši vienojās kopīgā vairāku kilometru gājienā no muzeja līdz Mores kauju piemiņas parkam.
Tikmēr, godinot kaujās kritušos karavīrus, svētbrīdis ar Zemessardzes kapelāna majora Raimonda Krasinska uzrunu tika noturēts Latviešu leģionāru brāļu kapos pie Roznēnu ozola.
Savukārt atceres pasākumu galvenais notikums risinājās Mores kauju piemiņas parkā pie piemiņas sienas un Mores kauju varoņa, Pirmās rotas komandiera virsleitnanta Rolanda Kovtuņenko piemiņas zīmes.
Kā, uzrunājot klātesošos, sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, par spīti tam, ka vēstures notikumi ar katru gadu attālinās, par tiem var uzzināt gan no tā laika aculieciniekiem, tai skaitā pašiem leģionāriem, kuri vēl ir mūsu vidū, gan arī no dažādiem vēstures dokumentiem. Vairāki no leģionāriem, piemēram, Edgars Skreija, Ojārs Uldis Aleksis, Laimonis Ezergailis un citi piedalījās arī Mores kaujas atceres pasākumos.
Ministrs arī norādīja, ka šajās dienās norisinās Zemessardzes 1. Rīgas brigādes militārās mācības lielā Nacionālo bruņo spēku mācību cikla “Namejs 2020” ietvaros. Un brigādes galvenais uzdevums šoreiz ir trenēt kaujas spējas Rīgas aizstāvēšanas scenārijā, atšķirība vien tā, ka - mācību nolūkos.
Savukārt organizācijas “Daugavas Vanagi Latvijā” priekšsēdis atvaļināts admirālis Andrejs Modris Mežmalis atgādināja, ka starptautiskās organizācijas “Daugavas Vanagi” pirmsākumi meklējami britu pārvaldītā karagūstekņu nometnē Beļģijā pēc Otrā Pasaules kara noslēguma, kad organizāciju dibināja šajā karagūstekņu nometnē 1945. gada 28. decembrī bijušie latviešu leģionāri. Jaunās organizācijas sākotnējie mērķi bija izpalīdzēt latviešu karavīriem un viņu ģimenēm.
Atšķirībā no citiem gadiem šī gada Mores kauju atceres pasākumu laikā svinīgo solījumu deva 33 jaunsargi no Rīgas un Pierīgas jaunsargu vienībām, tādējādi kļūstot par pilntiesīgiem Jaunsardzes dalībniekiem.
Pasākumus apmeklēja arī Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis, Zemessardzes vienību, Latviešu virsnieku apvienības, Jaunsardzes pārstāvji, Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti, kā arī leģionāru tuvinieki, vietējie iedzīvotāji un skolēni. Par atceres pasākumu muzikālo fonu gādāja Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris, bet par lauka virtuvē sarūpētajām pusdienām – Latviešu virsnieku apvienība un Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 27. kājnieku bataljons.
Otrā pasaules kara laikā – 1944. gada septembra beigās – Morē norisinājās vienas no sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā starp Padomju armiju un latviešu leģiona karavīriem, kas bija iesaukti vācu armijā. Latviešu leģiona karavīri, cīnoties savā zemē pret desmitkārtīgu pārspēku, divas nedēļas aizturēja šai Siguldas aizsardzības līnijā Padomju armijas virzību uz Rīgu. Tas ietekmēja turpmākos vēsturiskos notikumus.
