Kalniņš: Mēs esam mācījušies un vienmēr aizsargāsim to, kas mums ir uzticēts

Otrais pasaules karš
Sargs.lv
Image
NBS
Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Pieminot 1941. gada 14. jūnija notikumus, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas arī pret Latvijas armijas karavīriem, piektdien, 14. jūnijā, Gulbenē un Litenē notika komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi.

Kalniņš: Mēs esam mācījušies un vienmēr aizsargāsim to, kas mums ir uzticēts

Piemiņas pasākumos piedalījās Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, kā arī regulāro spēku un Zemessardzes vienību komandieri, karavīri, zemessargi un jaunsargi.

“Pasaulei ir jāiepazīst un jāuzzina par Liteni. Vietu, kur okupācijas vara sagūstīja mūsu virsniecību, mūsu jaunatnes ziedu un iznīcināja to. Viņi zināja, kamēr Latvijas karavīrs ir labi apmācīts, kamēr Latvijas karavīrs ir patriots, tikmēr iznīcināt Latvijas valsti pilnībā neizdosies. Iespēja karavīram un pilsonim aizstāvēt savu valsti, savu ģimeni un sevi tika liegta 14. jūnijā, šeit, Litenē,” uzrunājot klātesošos, norādīja aizsardzības ministrs A. Pabriks.

“Es neredzu iespēju, ka nākotnē mūsu karavīri, mūsu vīrieši un sievietes, kuri ir gatavoti aizstāvēt Latvijas valsti, demokrātisko sistēmu, mūsu konstitūciju, savas ģimenes un sevi, pieļautu situāciju, ka viņiem šī iespēja ir liegta. Litenes piemērs, lai arī ļoti sāpīgs, ir devis mums ļoti labu mācību, un tas nekad vairs neatkārtosies,”  uzsvēra aizsardzības ministrs.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš uzrunā uzsvēra, ka mūsu valsts tika uzbūvēta, lai mēs to attīstītu un sargātu, bet 1941. gada jūnijā iespēja karavīriem pildīt savus pienākumus tika liegta.

“Litene ir sekas tam, ka netika pieņemts lēmums aizsargāt un pretoties uzbrucējam, ienaidniekam, okupantam.  Mēs esam mācījušies un esam pieņēmuši lēmumu, kas 2016. gadā ar likumu tika ierakstīts, aizsargāt to, kas mums ir uzticēts, lai mēs to varētu nodot nākošajām paaudzēm,” norādīja ģenerālleitnants L. Kalniņš.

“Tāpēc šodien manā ziedu pušķī nav sēru ziedu, bet gan pārliecības, apņemšanās un optimisma ziedi, lai cildinātu to devumu, ko veica karavīri, kuri atdeva savas dzīvības par mūsu Latvija, ” sacīja ģenerālleitnants L. Kalniņš.

Latvijas armijas nometnes vietā Litenē no 12. līdz 14. jūnijam ik gadu arī tiek rīkota lauka nometne mūsdienu virsniekiem, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem un jaunsargiem, tādējādi turpinot bruņoto spēku tradīciju, kas veicina izpratni par Latvijas armijas karavīru traģiskajām likteņgaitām. Nacionālās aizsardzības akadēmijas 1. kursa kadetu dalība šajā nometnē ir iekļauta viņu apmācības programmā.

“Nometnē ir svarīgi piedalīties, jo var iegūt ļoti daudz. Es, piemēram, nezināju, ka Latvijai ir tik bagāta un plaša vēsture,” norādīja jaunsargs Emīls.

Rīgas reģiona jaunsargs Ieva uzsvēra, ka ir nozīmīgi šo tradīciju turpināt, jo tiek iegūta vērtīga pieredze, kas tiek nodota tālāk. Ieva stāstīja, ka, esot Litenes nometnē, viņa ir ļoti daudz uzzinājusi tieši par Liteni un vēsturiskajiem notikumiem, kas tur ir norisinājušies.

“Litene – tā ir daļa no mūsu vēstures un mēs nevaram dzīvot tagadnē, nezinot to. Tie ir mūsu senči, mūsu vecvecāki - mums ir jāzina, kas ar viņiem notika, lai mēs varētu rīkoties mūsdienās. Lai mums būtu cieņa pret to, kāpēc mēs esam šeit. Šo tradīciju ir svarīgi saglabāt, lai ziņu, kas tajā ir ielikta, varētu nodot tālākajām paaudzēm, ” sacīja jaunsargs Karlīna.

Latvijas armijas nometnes vietā Litenē pirmo reizi šāda lauka nometne tika rīkota 2011. gadā, tādējādi iedibinot jaunu bruņoto spēku tradīciju. Aizsākums Litenes nometnei meklējams 1935. gadā, kad Latvijas armijas Latgales divīzijai šeit sāka veidot vasaras nometņu kompleksu.

Šogad apritēja 78 gadi kopš traģiskajiem 1941.gada 14.jūnija notikumiem, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas arī pret Latvijas armijas karavīriem. 1941.gada 14.jūnijā Latvijas armijas Litenes un Ostroviešu nometnē, kas atradās aptuveni 10 kilometru attālumā no Litenes, apcietināja un uz Sibīriju deportēja vismaz 430 virsnieku. Vairāki no viņiem tika nošauti uz vietas.

Dalies ar šo ziņu