A. Pabriks: arī Latvijai nevajag bruņojuma kontroles līgumus, kas pastāv “uz papīra"

Nozares politika
Sargs.lv
Image
Pabriks
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

ASV paziņojums par “Atvērto debesu” līguma pamešanu skaidri nozīmē, ka tas ir zaudējis savu jēgu ilgstoši pieļauto Krievijas pārkāpumu dēļ. Latvijas interesēs pagaidām nav aiziešana no “Atvērto debesu” līguma, taču valstij kopā ar sabiedrotajiem jādara viss, lai veicinātu sarunu atsākšanu un darboties spējīga līguma panākšanu, tā sarunā ar portālu “Sargs.lv” ASV lēmumu izstāties no “Atvērto debesu“ līguma komentēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Viņš stāstīja, ka Latvija vēsturiski bijusi viena no pirmajām Eiropas dalībvalstīm, kura jau 1992. gada 24. martā pievienojusies “Atvērto debesu” līgumam.

Vienlaikus A. Pabriks pauda izpratni par šādu ASV soli. Viņš atzina, ka ”Atvērto debesu” līgums ir zaudējis savu jēgu un nozīmi, jo Krievija pēc būtības ir pārkāpusi šī līguma garu. ASV šī situācija bija apnikusi, tās paziņoja – ja līgums ir zaudējis savu garu, bet starptautiskā uzticība Krievijai ir zudusi, nav arī jēgas pie šī līguma ilgāk turēties.

“Bruņojuma kontrole un izvairīšanās no kara iespējama vien tad, ja visas līgumā iesaistītās valstis ir ne tikai tā burta kalpi, bet arī apņemas ievērot savstarpējo līguma normas, veicinot uzticību. Diemžēl starptautiskā uzticība Krievijas darbībai ir zudusi. Mēs diemžēl redzam, ka tās vārdi nesakrīt ar darbiem,” pauda A. Pabriks.

Pēc A. Pabrika vērtējuma, Latvijai būs rūpīgi jāseko līdzi tam, kā attīstīsies tālākā situācija, vienlaikus apzinoties, ka “Atvērto debesu” līgums mūsdienās vairs nav ar tādu nozīmi, kāda tam bija parakstīšanas brīdī – deviņdesmito gadu sākumā. Kā rīkoties tālāk, to Latvija pārrunās konsultācijās ar sabiedrotajiem.

“Mums jāveic konsultācijas ar partneriem – ASV un Eiropā, lai saprastu, ko mēs varam darīt tālāk un kādas ir iespējas, lai visas līgumslēdzēju valstis var apsēsties pie sarunu galda un šo lietu atrisināt, atkal vairojot uzticību. Mēs esam robežvalsts ar Krieviju un mūs interesē tas, lai attiecības nesaasinās. Tomēr mūsu interesēs nav arī nomierināšanas vai tā saucamā “strausa politika”, pieverot acis uz pārkāpumiem līguma ievērošanā. Mēs gribam līgumu, kas nav uz papīra, bet reāli strādā,” uzsvēra A.Pabriks, vienlaikus piebilstot, ka Latvijas interesēs pagaidām nav šo līgumu pamest.

Vaicāts, vai, ņemot vērā ASV izstāšanos no līguma, Latvijai nezudīs iespējas gūt patiesu un uzticamu ieskatu Krievijas militārajās aktivitātēs, Pabriks atbildēja noliedzoši, uzsverot, ka ASV aiziešana no “Atvērto debesu” līguma nepasliktina drošības situāciju Latvijā.

“Mēs neko daudz nezaudējam, jo pēdējos gados tehnoloģiju jomā bijis liels progress. Šobrīd Latvijai ir projekti par Krievijas pierobežas zonas novērošanu ar NATO bezpilota lidmašīnām “Global Hawk”. Tāpat ir pieejami sabiedroto satelītiekārtu attēli, kuriem ir ievērojami augstāka izšķirtspēja nekā deviņdesmitajos gados,” viņš atzina. “Tīri militāri es uzskatu, ka mūsu informācijas telpa nav sašaurinājusies,” piebilda A. Pabriks.

Ministrs atzina – pēdējo gadu laikā virkne iepriekšējos gados slēgto līgumu pierādījuši, ka tie nespēj pilnvērtīgi regulēt starpvalstu attiecības un pēc būtības ir novecojuši. Uz šo izaicinājumu jāatbild, veidojot jaunus līgumus, kuri nākotnē nepieļautu situāciju, kad pasaulē dominē lielvalstis, klaji ignorējot mazo valstu intereses.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka ASV izstāsies no “Atvērto debesu” līguma Krievijas īstenoto līguma pārkāpumu dēļ.

ASV Valsts departaments norādīja, ka Krievija “Atvērto debesu” līguma ietvaros patiesībā centusies iegūt virszemes attēlus ASV un Eiropas valstīs savas agresīvās doktrīnas ietvaros, proti, lai identificētu kritisko infrastruktūru un pret to notēmētu augstas precizitātes konvencionālos ieročus. Vienlaikus ASV puse uzsver, ka Krievija centusies pretoties lidojumu veikšanai virs militarizētā Kaļiņingradas apgabala, kā arī virs Krievijas okupētajām Gruzijas teritorijām.

Gaidāms, ka ASV savu dalību “Atvērto debesu” līgumā pārtrauks tuvāko sešu mēnešu laikā.

“Atvērtu debesu” līgumu ASV un Krievija noslēdza īsi pēc Aukstā kara beigām 1992. gadā, un tas stājās spēkā 2002. gadā. Vēlāk, šim līgumam pievienojoties arī citām valstīm, kopējais līguma slēdzēju skaits sasniedzis 34 valstis - Baltkrievija, Beļģija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Kanāda, Horvātija, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Gruzija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Islande, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Krievija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Turcija, Ukraina, Lielbritānija un ASV. Tāpat līgumu ir parakstījusi, bet nav ratificējusi Kirgistāna.

Ekspertu vidū šis līgums ticis uzskatīts par vienu no bruņojuma kontroles elementiem. Tas ļāva veikt lidojumus ar elektroniskajiem sensoriem aprīkotās lidmašīnās, pārliecinoties, vai valstis negatavojas karadarbībai.

Dalies ar šo ziņu