Zemkopības ministrija piedāvā būtiski optimizēt uzturdevu, ar kādu valsts apdraudējuma gadījumā tiktu nodrošināti iedzīvotāji. Tā liecina Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Noteikumos par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā.
Līdz šim noteikumos, ar kādiem pārtikas produktiem nodrošināmi iedzīvotāji, bija iekļauti 16 līdz 17 pārtikas produkti. Šādas uzturdevas nodrošināšana iedzīvotājiem kara gadījumā valstij dienā izmaksātu ap 12 miljoniem eiro, kas budžetam būtu ārkārtīgi liels slogs.
Jaunajā Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektā Zemkopības ministrija piedāvā valsts nodrošinātajā grozā atstāt tikai piecus savstarpēji aizvietojamus produktus, kas ļautu būtiski samazināt izmaksas.
Turpmāk valsts iedzīvotājiem dienā varētu nodrošināt ar 200 gramiem mākslīgā zīdaiņu uztura maisījuma, 200 līdz 300 gramiem graudaugu pārslu, miltu, putraimu, makaronu vai sausā kartupeļu biezeņa, 150 gramiem maizes, vai 40 gramiem sausiņu, 20 gramiem olu pulvera, 150 gramiem gaļas vai zivju konservu un trīs līdz četriem litriem dzeramā ūdens.
Šo produktu piegādes un izsniegšanas valsts apdraudējuma gadījumā tiktu normēta.
No saraksta Zemkopības ministrija piedāvā izslēgt tādus produktus kā dārzeņu konservus, ievārījumus, auļu biezeņus, šokolādi, žāvētos augļus, tēju, šķīstošo kafiju, augļu sulas kā arī cukuru un sāli.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Cirsis aizsardzības nozares ziņu portālam “Sargs.lv” stāsta, ka šādu produktu nodrošināšana krīzes situācijā ne tikai maksātu ievērojami lētāk, bet arī ļautu tos saražot, izmantojot Latvijā pieejamos pārtikas ražotāju resursus un vietējās izejvielas.
Plānots, ka ar pārtiku valsts primāri apgādāt valsts iekšienē pārvietotos vai evakuētos civiliedzīvotājus un cietušos iedzīvotājus, kā arī cilvēkus, kuri ir tieši atkarīgi no valsts vai pašvaldības atbalsta, piemēram, slimnīcās, internātskolās vai sociālās aprūpes namos dzīvojošos. Tāpat ar pārtiku tiktu apgādātas personas, kuras ir tieši iesaistītas valsts apdraudējuma novēršanā.
Pārējiem iedzīvotājiem K.Cirsis iesaka veidot pārtikas rezerves, kuras autonomi ļautu izdzīvot nevis 72 stundas, bet gan aptuveni nedēļu. “Kāpēc pirmās piecas dienas? Tāpēc, ka valsts vadībai krīzes situācijā būs jārisina ne viena vien problēma. Tādējādi ja cilvēki spētu paši par sevi laicīgi parūpēties, darbs tiktu atvieglots,” viņš sacīja.
K. Cirsis gan atzina – joprojām neatbildēts jautājums ir par pārtikas piegādēm krīzes gadījumā. Viens variants paredz konkrētu rezervju veidošanu, taču to realizācijas termiņš nebūtu garāks par diviem gadiem un tās pastāvīgi būtu jāatjauno. Otrs veids būtu atliktu piegādes līgumu slēgšana ar komersantiem.
“Pašlaik ir pārliecība, ka jaunajā pārtikas sarakstā iekļautos produktus pašmāju ražotāji spēj saražot pat krīzes apstākļos. Tāpēc pārliecība par to ir,” viņš sacīja, piebilstot, ka pagaidām atliktie piegādes līgumi par pārtikas ražotājiem nav pārbaudīti praksē, turklāt aizvien tam nav piešķirts finansējums. Esošā kārtība paredz, ka par to tiktu lemts brīdī, ja būtu krīzes indikācijas.
K.Cirsis stāstīja, ka noteikumu grozījumi jāsaskaņo ar visām ministrijām. Ministru kabinetā tie varētu tikt skatīti nākamā gada pavasarī.