Zemkopības ministrijā sākts darbs, lai pārskatītu to produktu grozu, ar kādu valstij jānodrošina cilvēki krīzes situācijās. Patlaban šī groza nodrošināšana izmaksā 12 miljonus eiro dienā. Mērķis ir šīs izmaksas samazināt. Tā sarunā ar aizsardzības nozares ziņu portālu “Sargs.lv” atzina Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Cirsis.
Viņš stāstīja, ka patlaban uztura grozā iekļauts ļoti plašs produktu klāsts, kas vienlaikus to padara dārgu. “Mēs šo grozu vēlamies sašaurināt. Šobrīd tur ir 16 dažādu produktu pozīcijas. Tas ko mēs vēlamies – atstāt šajā grozā sešas pozīcijas, kuras būtu savstarpēji aizstājamas, piemēram, dažādas pārslas, miltu maisījumi, sausiņi, dažāda veida gaļas vai zivju konservi un uztura maisījums zīdaiņiem, kā arī dzeramais ūdens” skaidroja Cirsis. Savukārt tādus produktus kā dažāda veida sulas, augļus, kafiju vai tēju no krīzes pārtikas saraksta varētu izslēgt.
Viņš skaidroja, ka esošais vienas personas dienas uztura groza saraksts ir visai plašs, taču ne visus tajā iekļautos produktus valsts spēs nodrošināt krīzes laikā, tādēļ pamatā būtu jāpaļaujas uz to, ko pārtikas ražotāji var saražot Latvijā.
Viņš arī atzina, ka sabiedrības apgāde ar pārtiku krīzes apstākļos var izrādīties visai dārga. Uzturēt noliktavas ar iepriekš sagatavotām pārtikas pakām valsts nevar atļauties. Tā vietā plānots slēgt atliktās piegādes līgumus ar Latvijas pārtikas ražotājiem, lai brīdī, kad ir krīze, valsts norēķinātos ar ražotājiem, bet tie piegādātu produkciju. Pagaidām gan šiem mērķiem nauda valsts budžetā rezervēta netiek, taču iesāktās diskusijas par vislabāko modeli norēķiniem ar pārtikas piegādātājiem krīzes situācijās tiks turpinātas.
Vaicāts, cik droša ir šāda pieeja sabiedrības apgādē ar pārtiku brīdī, kad iestājas valsts apdraudējums vai cita krīze, Cirsis atbildēja, ka Zemkopības ministrijas apzinātie pārtikas ražotāji prasīto produktu daudzumu spēs nodrošināt. Vienlaikus viņš atzina – zināmi riski par iespējamu piegādes neizpildi aizvien esot.
Lai nodrošinātos pret iespējami apgrūtinātām piegādēm, Cirsis pašiem iedzīvotājiem mudināja sagatavot ne tikai krīzes somu, bet arī turēt mājās pārtikas produktus ar ilgu realizācijas termiņu, piemēram, dažāda veida konservus, putraimus, ātri pagatavojamus sausos maisījumus, kā to iesaka arī Iekšlietu ministrija savā informatīvajā materiālā “Vai zini, kā rīkoties ārkārtas gadījumos?”
“Katra iedzīvotāja iesaiste šajā sistēmā ir viens no stūrakmeņiem. Katram ir jāzina, kā rīkoties krīzes situācijā un parūpēties par savu drošību.[..] Tā nav paranoja. Pārtikas resursu nepieejamība var iestāties pie dažādām krīzēm. Turklāt pārtikas trūkums reāli var radīt nekontrolējamu rīcību lielās cilvēku masās. Ja cilvēki var šādu somu sagatavot, tas būtu tikai rekomendējami,” sacīja Cirsis.
