Šonedēļ, 14. novembrī, Saeima pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2020. gadam”, kas aizsardzības nozarei paredz piešķirt 2% no iekšzemes kopprodukta jeb 663, 67 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu, nākamgad finansējuma apjoms aizsardzības nozarei pieaugs par 27,02 miljoniem eiro.
“Valsts aizsardzības stiprināšanā un bruņoto spēku izveidē ir sasniegts būtisks progress. Mums jāturpina iesāktais, lai izveidotu stipru valsts aizsardzību un drošu Latviju. Nākamgad ir svarīgi nodrošināt maksimāli augstu Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību, galveno uzmanību pievēršot iepirktās tehnikas un ekipējuma ieviešanai un uzturēšanai, kā arī personāla apmācībai,” tā uzsver aizsardzības ministrs A. Pabriks.
Nākamgad prioritāri tiks stiprināta Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes, Speciālo uzdevumu vienības un Zemessardzes kaujas gatavība.
Lai paaugstinātu Nacionālo bruņoto spēku vienību kaujas gatavību, nākamgad tiks turpināts attīstītas kaujas atbalsta spējas, tostarp, netiešā uguns atbalsta spēja, kaujas inženieru spējas un pretgaisa aizsardzības un gaisa telpas novērošanas spējas.
Kaujas spēju paaugstināšanā liela nozīme ir nodrošinājumam, tādēļ nākamgad plānots, piemēram, uzlabot apgādes sistēmu, turpināt veikt militārās tehnikas uzturēšanu un Zemessardzes vienību apgādi ar nepieciešamo individuālo un kolektīvo ekipējumu.
Zemessardzes kaujas un reaģēšanas spēju stiprināšanai plānots veicināt zemessargu rekrutēšanu, pilnveidot apmācību procesu un attīstīt Zemessardzes bataljonu infrastruktūru, tostarp, reģionālā līmeņa militāros poligonus.
2020. gadā tiks turpināta arī visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešana, lai sekmētu valsts institūciju, uzņēmumu un ikviena iedzīvotāja gatavību reaģēt krīzes situācijās. Tāpat nākamā gada prioritātes būs valsts aizsardzības mācības ieviešana vidusskolās un Jaunsardzes attīstība.
Visvairāk - 37% no nākamgad aizsardzībai atvēlētajiem līdzerkļiem tiks izlietots personāla algošanai, 29% investīcijām, bet 34% uzturēšanas izdevumiem.
Visvairāk līdzekļu spēju attīstības projektos nākamgad atvēlēts Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijas projekta turpināšanai, Nacionālo bruņoto spēku pārapbruņošanai un munīcijas krājumu veidošanai, taktiskā gaisa transporta spēju attīstībai, netiešās uguns atbalsta un izlūkošanas spēju stiprināšanai, kā arī komandvadības un sakaru nodrošinājumam krīzes situāciju vadīšanai.
Latvijas aizsardzības budžets 2% no iekšzemes kopprodukta sasniedza 2018. gadā, izpildot NATO ieteikumu dalībvalstīm piešķirt vismaz divus procentus aizsardzības izdevumiem. Šādu aizsardzības nozares budžeta apjomu Latvija ir apņēmusies saglabāt arī turpmākajos gados.