Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā Alūksnē 114 rezervisti turpina gandrīz trīs nedēļu ilgo militārās apmācības kursu. Viena no tā intensīvākajām daļām ir divu dienu medicīnas apmācība, kurā topošie rezerves karavīri mācās apturēt masīvu asiņošanu, lietot taktisko žņaugu, novērtēt ievainoto pēc MARCH algoritma, rīkoties dažādu traumu gadījumā un sagatavot cietušo evakuācijai. “Sargs.lv” viesojās Alūksnē, lai vērotu, kā teorijā apgūtais pārtop praktiskā darbā.
Zālienā cits citam līdzās guļ vairāki nosacītie cietušie. Pie viena no viņiem ceļos nometies topošais rezerves karavīrs baltos medicīniskajos cimdos un pārbauda ievainojumu. Dažus metrus tālāk cits kursants darbojas ar biedra roku, bet vēl kāds “ievainotais” jau ietīts zeltaini sudrabotajā folija segā. Starp pāriem pārvietojas instruktori, vērojot katru darbību un vajadzības gadījumā norādot uz kļūdām. Tā vairs nav tikai teorija: žņaugs jāuzliek pašam, cietušais jāizmeklē pareizā secībā, bet situācijā ar vairākiem iespējamiem ievainojumiem jāspēj saprast, kas apdraud cilvēka dzīvību vispirms.
No 8. līdz 29. augustam Kājnieku skolā militārās pamatiemaņas apgūst 114 rezervisti. Kursa laikā viņi mācās gan individuālajā, gan kolektīvajā līmenī, apgūstot ieroču lietošanu un kaujas šaušanu, sakarus, topogrāfiju, orientēšanos apvidū, lauka kaujas iemaņas un paplašināto pirmo palīdzību. Nodarbības notiek gan klasēs, gan lauka apstākļos un apvidū.
Divās dienās – no asiņošanas apturēšanas līdz evakuācijai
Medicīnas apmācībai rezervistu kursā atvēlētas divas dienas, un informācijas apjoms ir ievērojams. Kājnieku skolas medicīnas māsa un pirmās palīdzības pasniedzēja seržante Nataļja Martuzāne “Sargs.lv” stāsta, ka kursanti apgūst palīdzības sniegšanu kaujā cietušajiem, tostarp atdzīvināšanas pasākumus un brīvu elpceļu nodrošināšanu. Tomēr viens no būtiskākajiem uzsvariem ir masīvas asiņošanas apturēšana.
“Kas viņiem tiek akcentēts un uzsvērts, tā ir asiņošanas apturēšana. Kā mēs to varam darīt kaujas laukā? Viss ir saistīts ar žņaugu,” skaidro seržante.
Kursanti mācās taktiskā žņauga izmantošanu, tā pareizu uzlikšanu un rīcību ar to dažādos palīdzības sniegšanas posmos. Tiek praktizēta arī brūču tamponēšana, bet cietušā novērtēšanai īpaša uzmanība tiek pievērsta MARCH algoritmam, kura uzdevums ir palīdzēt secīgi pārbaudīt cietušo un nepalaist garām dzīvībai bīstamus ievainojumus.
Praktiskajā nodarbībā tas nozīmē nemitīgu darbu pāros. Viens kursants iejūtas cietušā lomā, otrs sniedz palīdzību. Apmācībā tiek izmantotas arī ievainojumu un asiņošanas imitācijas, tādēļ rezervistam jāspēj koncentrēties ne tikai uz tehniski pareizu darbību, bet arī uz noteiktu secību.
Tieši militārais konteksts apmācību atšķir no civilās pirmās palīdzības kursa.
“Militārā situācijā viņiem tiek uzsvērts, ka asiņošanas apturēšanai vitāli svarīgs ir žņaugs,” stāsta seržante Martuzāne. Viņa norāda, ka kursanti apgūst arī tamponēšanu – prasmi, kas ikdienas pirmās palīdzības situācijās parasti netiek izmantota.
Instruktori uzsver, ka tik blīvu mācību vielu nav iespējams apgūt, tikai klausoties lekcijas. Tādēļ katrai tēmai seko demonstrācija un praktisks uzdevums.
“Apmācība ir strukturēta tā, ka viņi redz, klausās un dara,” saka seržante Martuzāne. “Ja mēs tikai lasītu teoriju, tas būtu viens, bet viņi reāli darbojas.”
To labi var redzēt arī mācību laukumā. Sākumā instruktors vēro darbību no malas, taču uzdevums jāizpilda pašam kursantam. Viņš pārbauda cietušo, darbojas ar ekipējumu, aptur nosacīto asiņošanu un turpina cietušā novērtēšanu. Vairākas šādas situācijas tiek izspēlētas vienlaikus.
Kursantu priekšzināšanas ir atšķirīgas. Daļa jau iepriekš apguvuši pirmās palīdzības kursu, tādēļ, piemēram, atdzīvināšana vai stabilā sānu pozīcija viņiem nav sveša. Citiem gandrīz viss ir jauns. Tomēr arī tiem, kuri civilās pirmās palīdzības pamatus jau pārzina, Alūksnē klāt nāk pavisam cita dimensija – palīdzības sniegšana kaujas apstākļos.
Otrajā medicīnas apmācības dienā kursantiem jāapvieno arvien vairāk iepriekš apgūto prasmju. Programmā iekļauta rīcība krūškurvja, vēdera un galvas traumu gadījumā, cietušo pārvietošana ar standarta un improvizētām nestuvēm, kā arī teorija par situācijām, kad palīdzība vienlaikus nepieciešama vairākiem cietušajiem.
Vingrinājuma gaitā arvien biežāk redzamas arī izotermiskās folijas segas. No malas tā var šķist vienkārša darbība, taču cietušā pasargāšana no hipotermijas ir būtiska aprūpes sastāvdaļa.
“Galā viņi apvieno visas savas prasmes, par ko šīs divas dienas esam runājuši un darījuši,” skaidro seržante Martuzāne. Cietušais jāaprūpē un pēc tam jāsagatavo evakuācijai, tostarp nepieļaujot viņa atdzišanu.
Tieši noslēdzošajos uzdevumos atsevišķi vingrinājumi sāk veidot vienotu ainu. Vairs nepietiek tikai parādīt, ka rezervists prot uzlikt žņaugu. Viņam jāsaprot, kā rīkoties apdraudētajā zonā, kā novērtēt ievainoto, ko darīt pēc nokļūšanas drošākā vietā un kā cietušo sagatavot tālākai evakuācijai.
Seržante Martuzāne atzīst – divas dienas nav daudz, tomēr praktiskā pieeja ļauj šo laiku izmantot maksimāli.
“Ja skatās no kopējās ainas, tad viņiem tiešām labi izdodas iegūt šīs zināšanas. Cerēsim, lai viņiem tās arī paliek atmiņā,” viņa saka.
Pēc kursa – zvērests un vieta bruņoto spēku rezervē
Medicīnas apmācība ir tikai viena daļa no trīs nedēļu kursa. Līdz tā beigām rezervistiem vēl jāapgūst virkne citu karavīram nepieciešamo pamatiemaņu.
Apmācību laikā viņi pilda aktīvo dienestu, viņiem ir karavīra statuss, bet mācību laiks tiek ieskaitīts izdienas stāžā. Pēc sekmīgas kursa pabeigšanas rezervisti dos karavīra zvērestu, saņems rezerves karavīra apliecību un mobilizācijas norīkojumu un tiks ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē.
Rezerves karavīriem militāro iemaņu atjaunošana notiek reizi četros gados, iesaucot uz kārtējām rezerves karavīru mācībām.
Pieteikties rezervistu apmācībai var gan sievietes, gan vīrieši – Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kuri ieguvuši vismaz pamatizglītību un pārvalda valsts valodu vidējā līmenī, ir bez iepriekšējas sodāmības un ar atbilstošu veselības stāvokli.
