Simtā Militārās pamatapmācības kursa jaunie karavīri devuši zvērestu Latvijas valstij

NBS 6.05.2021

Sargs.lv

Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Lai arī katra jauno karavīru zvēresta došanas diena Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Kājnieku skolā ir svētki, pagājušās nedēļas piektdiena bija nedaudz īpašāka – karavīra zvērestu deva 47 simtā Militārās pamatapmācības kursa jaunie karavīri. Kājnieku skolas komandieris pulkvežleitnants Raimonds Kublickis saka – simtais kurss iezīmē skolas sasniegto, tikmēr jaunie karavīri norāda – apziņa, ka esi 100. kursa sastāvā, mudinājusi pierādīt sevi no labākās puses.

Simto Militārās pamatapmācības kursu Kājnieku skolā Alūksnē 24. martā uzsāka 50 jaunie karavīri, savukārt 30. aprīlī zvērestu Latvijas valstij deva 47. Kājnieku skolas komandieris atklāj – noslēdzot kursa apmācības pirmo posmu, sajūtas ir pozitīvas. Viņu īpaši iepriecinot jauno karavīru skaits. Lai arī apmācības gaitā daži domas mainījuši, saprotot, ka tomēr nav īstajā vietā, labi, ka tas noticis jau laikus. Tikmēr to karavīru acīs, kuri deva zvērestu, viņš redzējis patiesu degsmi un mirdzumu.

Jaunā kareive Inta Rasnača atzīst, ka brīdis, dodot zvērestu Latvijas valstij, esot 100. kursa sastāvā, bijis svinīgs un īpašs ikvienam kursā.

“Mums visiem, kuri esam simtajā kursā, ir patiešām ļoti liels lepnums un gandarījums par paveikto, kā arī stipra atbildības sajūta par visu, kas vēl priekšā. Mūsu kursā valda ne tikai svētku, bet arī vienotības sajūta,” emocijās dalās kursante.

Viņasprāt, ja cilvēkam piemīt pareizā attieksme, motivācija, drosme un galvenokārt pašdisciplīna, tad neesot nekā tik grūta, ko nespētu paveikt vai kas varētu salauzt. Piemēram, tas, kas pirms mēneša licies grūts, tagad vairs tāds neesot. Jaunie karavīri mācību procesā ar katru dienu kļūstot labāki un sevi pilnveidojot.

“Tieši apziņa, ka esam 100. kursa kursanti liek mums būt ne tikai labākiem, bet ir arī rada vēlmi būt par piemēru pārējiem. Mums ir ne tikai lepnums par to, ka esam simtajā kursā, bet ir arī motivācija pierādīt, ka esam tā cienīgs, parādot to ar savu uzvedību, rīcību un attieksmi,” uzsver kareive I. Rasnača.

Arī jaunais karavīrs Renārs Birkentāls atzīst – 100. kursā atmosfēra ir nedaudz citādāka nekā citos kursos. Viņš stāsta, ka, būdami simtajā kursā, kursanti “pacelti nedaudz augstāk”, līdz ar to tas radījis kā svinīgāku sajūtu zvēresta došanas dienā, tā arī lielāku atbildību apmācībā. “Mums bija atbildība parādīt sevi no labākās puses – ka mēs kā 100. kurss varam būt labāki. Tas tiešām mudināja censties vairāk,” saka kursants.

Viņš arī atklāj, ka pēc pamatapmācības dienesta gaitas turpinās Nacionālo bruņoto spēku Sporta klubā, aktīvi nodarbojoties ar profesionālo sportu – biatlonu, lai jau rudenī NBS pārstāvētu Pasaules karavīru sporta spēlēs.

Atbildot, kas bijis līdz šim smagākais apmācības procesā, viņš atklāj – nedēļu ilgā karavīru mācību uzdevumu izpilde mežā. Tā nedēļa nav bijusi dāsna ar pavasarīgi siltiem laikapstākļiem, tādēļ tas nav bijis omulīgākais laiks, kad atrasties zem eglītes. Pārējais gan nav sagādājis nekādu grūtību.

Pulkvežleitnants R. Kublickis norāda, ka Kājnieku skolas 100. Militārās pamatapmācības kurss ir sasniegums un paveiktā rezultāts. Viņš stāsta, ka Kājnieku skola šim kursam gatavojusies, to nedaudz arī glorificējusi, vēstot par paveikto. Arī pret 100. kursa kursantiem attieksme bijusi mazliet citādāka – viņi uztverti ar lielāku atbildību.

Tomēr 100. kurss gan nav kā atskaite vai priekšnosacījums izmaiņām.

“Man Kājnieku skolas komandiera amatā 1. aprīlī apritēja 100 dienas. To laikā iedziļinājos notiekošajā un skatījos kā cilvēks no malas, ko var uzlabot un pilnveidot, lai pamatapmācība cilvēkiem, kuri ienākuši no civilās dzīves militārajā, noritētu iespējami kvalitatīvāk, raitāk un patīkamāk. Tas, ka kaut kas jāmaina vai jāuzlabo, arī bez 100. kursa bija izkristalizējies. Nekas jau nestāv uz vietas.”

NBS Kājnieku skolas komandieris

pulkvežleitnants Raimonds Kublickis

Simtā kursa pamatapmācības programma bijusi tāda pati, kāda tā bija 99. un būs 101. kursā, tomēr atsevišķas izmaiņas simboliskajā kursā gan ieviestas. Kājnieku skolas komandieris norāda, ka norit aktīvs darbs pie jauniešu fiziskās sagatavotības uzlabošanas. Nereti cilvēkiem, kuri pirms dienesta strādājuši, piemēram, pie datoriem, fiziskā sagatavotība nav tāda, kāda nepieciešama NBS. Līdz ar to Kājnieku skola intensīvi strādājot, lai maksimāli produktīvi un kvalitatīvi uzlabotu apmācību un jaunie karavīri, dodoties uz regulāro spēku vienībām vai Zemessardzi, no skolas neizietu ar fiziskās sagatavotības rezultātu “vāji”, bet gan kā minimums ar “apmierinoši” un uz augšu. Tieši šīs fiziskās apmācības uzlabojumu iestrādnes ieviestas 100. kursā, lai saprastu, kā tās strādās realitātē, tās jau ieviešot arī nākamajiem kursiem.

Tāpat plānotas izmaiņas arī ieroču un šaušanas apmācībā, daļu teorētisko nodarbību aizstājot ar praktiskajām, tādējādi nostiprinot zināšanas, lai vienības saņemtu maksimāli sagatavotākus karavīrus. Norit darbs arī, lai nostiprinātu t.s. iešūpošanās periodu pamatampācības kursa sākumā – kad cilvēks, atnākot no civilās dzīvēs, lēnām adaptējas militārajai, saprotot, kur viņš ir nokļuvis, kādi ir pienākumi un dienas kārtība.

Savukārt, runājot par zvēresta došanas dienu, Kājnieku skolas komandieris norāda – tie ir svētki ne tikai jaunajam karavīram, kurš dod zvērestu, bet visai vienībai. Stājoties amatā, pulkvežleitnants esot iedibinājis jaunu kārtību. Pirmkārt, pirms zvēresta došanas kursantu piederīgie saņemot informatīvu vēstuli no Kājnieku skolas komandiera par to, kad tiks dots karavīra zvērests. Viņš vēstulē izsaka arī pateicību, ka karavīrs izvēlējies šo prestižo un vienlaikus arī izaicinājumiem bagāto profesiju. Pulkvežleitnants R. Kublickis gan akcentē – pandēmijas laikā tuvinieki netiek aicināti uz svinīgo ceremoniju klātienē, bet, kad būs tāda iespēja, Kājnieku skola atkal gaidīs ciemiņus, viņus pacienājot arī ar lauka virtuvi.

Tāpat arī pati svinīgā karavīra zvēresta ceremonija šajos apstākļos nenorisinās kā ierasts pie 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekļa, bet gan Kājnieku skolas teritorijā. Tomēr, lai svētku sajūta nezustu, vienu stundu pirms zvēresta došanas Kājnieku skolas teritorijā tiekot atskaņota patriotiska mūzika un dziesmas. Ierasti arī zvēresta došanas dienā jaunie karavīri drīkst apciemot savus tuviniekus, tomēr, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskos ierobežojumus, viņiem šis brīvais laiks jāpavada Alūksnē. Tā vietā jaunie karavīri pāros drīkstējuši aiziet pastaigā pa pilsētu.

100. Militārās pamatapmācības kursa jaunos karavīrus zvēresta došanas dienā sveica Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības komandieris pulkvedis Oskars Kudlis un Nacionālo bruņoto spēku virsseržants augstākais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs. Pirmais Militārās pamatapmācības kurss tika uzsākts 2004. gada oktobrī un to absolvēja 58 jaunie karavīri.

Militārās pamatapmācības kursa laikā jaunie karavīri apgūs pamatus darbībai ar ieročiem, taktikā, darbā ar karti un kompasu, kā arī pirmās palīdzības sniegšanu, lauka kaujas iemaņas un vairākus citus militārās apmācības priekšmetus.

Kurss ir sadalīts divās daļās. Pirmais apmācības posms noslēdzas ar zvēresta došanas ceremoniju, bet līdz tam lielākoties notiek teorētiskā apmācība. Otrajā apmācības posmā jaunie karavīri iegūtās zināšanas nostiprina praktiski – mācās dzīvot lauka apstākļos un praktiski apieties ar ieroci, kā arī apgūst lauka kaujas iemaņas.

2021. gadā profesionālajā dienestā Nacionālajos bruņotajos spēkos plānots pieņemt līdz 700 karavīru.

Bruņotie spēki aicina pieteikties profesionālajam dienestam ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs dzīvojošos Latvijas pilsoņus. Atgriezties tiek aicināti arī karavīri, kuri savulaik ir atvaļinājušies rezervē, bet dienesta pakāpei noteiktais maksimālais vecums vēl ļauj slēgt profesionālā dienesta līgumu.

Dienestam speciālistu amatos un specializētajās vienībās bruņotie spēki aicina kandidātus ar 1. līmeņa augstāko izglītību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, 1. vai 2. līmeņa augstāko izglītību telekomunikāciju jomā, vidējo tehnisko izglītību vai pieredzi autotransporta apkopes un remonta jomā, kā arī kandidātus ar transportlīdzekļa vadītāja kategorijām B, C un D un traktortehnikas vadītāja kategorijām TR1 un TR2 speciālās militārās tehnikas vai speciālo militāro transportlīdzekļu vadīšanai.

Izvēloties profesionālo dienestu, karavīri iegūst stabilitāti, konkurētspējīgu un motivējošu atlīdzību, sākot no 900 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, kā arī plašas sociālās garantijas, tai skaitā valsts apmaksātu veselības aprūpi un garantētu izdienas pensiju, kas var sasniegt līdz pat 80 % no saņemtā atalgojuma, karjeras izaugsmi, bezmaksas apmācību specialitātē, svešvalodās un citās dienestam nepieciešamās jomās, darbu komandā mācībās Latvijā un ārvalstīs, tai skaitā arī starptautisko operāciju rajonos. Karavīru bērnus ir tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādēs.

Ar pamatprasībām, pieteikšanās kārtību un atlasi profesionālajā dienestā un studijām aizsardzības akadēmijā var iepazīties bruņoto spēku tīmekļvietnes www.mil.lv sadaļā “Kļūsti karavīrs!”. Savukārt ar aizsardzības akadēmijas piedāvātajām studiju un apmācības programmām var iepazīties tās tīmekļvietnes www.naa.mil.lv sadaļā “Studijas”.