Vairāk nekā 50 karavīru, kuri izturējuši Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centra veikto atlasi un parakstījuši līgumu, uzsākuši savu dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos. Tas sāksies ar trīs mēnešus ilgu militārās pamatapmācības kursu Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā Alūksnē.
Rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieks kapteinis Rihards Rozenbaums stāsta, ka uz otro pamatapmācības kursu norīkoti 46 kandidāti, savukārt pieci kandidāti norīkoti uz otrā militārās pamatapmācības kursa otro līmeni.
Kopumā šogad ar karavīru rekrutēšanu veicies ļoti labi. Kapteinis dalās, ka gada pirmajos trīs mēnešos bijis manāms kandidātu skaita pieaugums, piemēram, laikā pirms Covid-19 pandēmijas tas bijis par 20 -25 procentiem lielāks nekā pērnā gada periodā. Savukārt kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas kandidātu pieplūdums audzis vēl vairāk – mēnesī saņemtas par 60 procentiem vairāk pieteikumu anketu nekā iepriekšējā gada periodā. Tomēr esot arī blakus efekts –vairāk jaunieši piesakās dienestam, bet vēlāk mēdz atteikties. Kapteinis R. Rozenbaums norāda, ka pēc pieteikumu anketām redzams, ka profesionālajam dienestam piesakās jaunieši, kuri strādājuši specialitātēs, kurās tagad, pandēmijas laikā, ir dīkstāve.
Viņš arī norāda, ka Covid-19 vīruss būtiski ietekmējis rekrutēšanas atlases procesu. Ņemot vērā, ka iepriekš rekrutēšana balstījusies arī uz tiešā kontakta veidošanu ar cilvēkiem mācību iestādēs vai dažādos pasākumos, tad tagad ārkārtas situācijas apstākļos šādi auditoriju nav iespējams uzrunāt. Tagad rekrutēšanas process tiek vairāk balstīts, sadarbojoties ar masu medijiem, izvietojot reklāmas, publicējot rakstus un izmantojot sociālo tīklu platformas.
22 gadus vecā Elizabete Tauriņa portālam “Sargs.lv” stāsta – par dienestu uzzinājusi no māsīcas, kura jau dien Zemessardzē. Arī Elizabetes sākotnējais mērķis bijis kļūt par zemessargu, bet pēcāk jau sapratusi, ka redz sevi profesionālajā dienestā. Elizabete arī stāsta, ka daudzi viņas draugi ir zemessargi, tāpēc arī pati allaž bijusi pussoļa attālumā no pilnas slodzes dienesta.
Viņasprāt, profesionālais dienests ir ļoti laba iespēja sevis pilnveidošanai, kā arī jaunu prasmju un pieredzes iegūšanai. Viņa Nacionālajos bruņotajos spēkos vēlas strādāt par kinologu. Elizabete uzskata, ka tieši apmācību process parādīs, kas ir viņas stiprās puses un palīdzēšot saprast, kura dienesta vieta un vienība viņai būtu vispiemērotākā.
Ričards Paulavičs stāsta, ka, pirms pieteicies dienestam, studējis sabiedriskās attiecības, tomēr sapratis, ka tas nav viņa aicinājums. Viņš pirms diviem gadiem, 18 gadu vecumā, Alūksnes Kājnieku skolā apguvis rezerves karavīru apmācību, tad arī sapratis, ka militārā joma ir piemērota viņam.
Ričardu pieteikties profesionālajam dienestam, pirmkārt, motivējis patriotisms un apziņa, ka arī viņš var ko dot savai valstij, aizstāvēt sevi, savu ģimeni un valsti. Viņam pievilcīgas šķitušas profesionālajā dienesta sniegtās sociālās garantijas, kā arī karjeras stabilitāte.
“Rezerves karavīru apmācībā esmu guvis ieskatu, kas un kā notiek armijā. Lai arī draugi, kuri jau izgājuši profesionālā dienesta karavīru pamatapmācības kursu, saka, ka rezerves karavīru apmācība bijusi vieglāka, zinu - esmu tam gatavs un pārvarēšu visas grūtības,” uzsver R. Pavlavičs.
Ričards stāsta, ka pēc pamatapmācības vēlas turpināt dienestu Jūras spēkos. Tas esot viņa bērnības sapnis - viņu ļoti saista gan jūra, gan kuģi. Viņaprāt, tieši jūrnieki esot spēcīgākie Latvijas bruņotajos spēkos.
Savukārt 24 gadus vecā Anna Barkmane pēc pamatapmācības, vēlas dienēt Militārajā policijā, militārās meklēšanas vadā. Šo virzienu viņa izvēlējusies, jo tas ir ļoti specifisks darbs – sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšana vai kinoloģijas nozare.
Viņasprāt, karavīram jābūt ar stipru gribasspēku, pašpārliecinātam, ar stingru raksturu un disciplinētam. Arī viņai ļoti patīk disciplīna un viņa spēj ātri pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem. Kā savu izaicinājumu pamatapmācībā viņa redz šaušanu, jo līdz šim ieroci rokās neesot turējusi.
Anna pirms profesionālā dienesta uzsākšanas strādājusi par pirmskolas izglītības iestādes skolotāju Tāpat viņa darbojusies “Skautu un gaidu” organizācijā, kur ieguvusi zināšanas izdzīvošanai āra apstākļos. Savukārt lēmumu kļūt par karavīru pieņēmusi patriotisma vadīta, uzsverot – viņa sajūt, ka spēj palīdzēt savai valstij ne tikai vārdos, bet arī ar darbiem.
25 gadus vecais Krišs no Gulbenes stāsta, ka pirms iestāšanās profesionālajā dienestā trīs gadus bijis zemessargs. Esot Zemessardzē, viņš apguvis militāro medicīnu, septiņus mēnešus kā zemessargs pilnveidojis zināšanas kursos ASV. Viņš stāsta, ka katru dienu, esot ASV un valkājot formas tērpu, sapratis - tieši bruņotie spēki būs viņa īstā vieta. Viņa mērķis papildus darbam profesionālajā dienestā ir turpināt studēt medicīnu. Viņš kā mediķis dienestu vēlas turpināt jaunizveidotajā kaujas atbalsta rotā. Tas ļaušot turpināt gan darbu, kas pašam patīk, gan nepamest dzimto vietu.
Tikmēr 30 gadus vecais Roberts stāsta, ka pirms pusgada atgriezies Latvijā no vairāk nekā gadu ilgas prombūtnes Jaunzēlandē. Arī Robertu pievienoties dienestam mudinājis patriotisms, kā arī pandēmijas radītā krīze un dīkstāve. Viņš jau no bērnības interesējies par militāro jomu. Roberts sevi redz karavīra profesijā, jo tajā nodrošināta stabilitāte un izaugsme. Viņš pēc pamatapmācības dienestu plāno turpināt Gaisa spēkos, kur viņu jau sagaidīs draugu loks.
Lai uzsāktu profesionālo dienestu, karavīriem jāiztur Rekrutēšanas un atlases centra atlase - fiziskās sagatavotības pārbaude, veselības pārbaude un psiholoģiskās diagnostikas tests. Līdz zvēresta došanai jauniesauktie karavīri apgūs individuālās pamatiemaņas, savukārt pēc zvēresta došanas norisināsies sešu nedēļu ilga kolektīvā apmācība.
Kareivja profesiju, kas ir militārās karjeras sākumposms, apgūst Kājnieku skolā Alūksnē vai Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažu bāzē. Lai kļūtu par kareivi, kandidātam jābūt Latvijas pilsonim, kas ieguvis vismaz pamatizglītību un ir vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Militārajā dienestā, tostarp studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, pieņem kā vīriešus, tā arī sievietes, kuru skaits šobrīd veido 15,3 procentus no kopējā karavīru skaita.