Jānis Garisons: Aizsardzības ministrija iestāsies pret karavīru izdienas pensiju likvidēšanu

NBS I 20.05.2020
Sargs.lv/Diena/LETA karavīriNBS
NBS
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Atbildot uz Valsts kontroles norādīto, ka izdienas pensiju sistēmas uzturēšana Latvijai izmaksā arvien dārgāk, vairākas ministrijas iestājas par šo pensiju saglabāšanu sava resora darbiniekiem. Arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons laikrakstam “Diena” norāda, ka ministrija būs kategoriski pret jebkādām iniciatīvām, kuras vērstas uz karavīru izdienas pensiju likvidēšanu, sakot, ka izdienas pensijas Latvijā, līdzīgi kā lielākajā daļā citu NATO dalībvalstu, ir būtiska daļa no sociālo garantiju kopuma, kas karavīriem pienākas par smagu darbu jeb dienestu.

Valsts kontrole aprēķinājusi, ka izdienas pensiju izmaksas valstij šobrīd pārsniedz 75 miljonu eiro gadā, turklāt izdienas pensiju apmērs esot vidēji 1,51 reizi lielāks nekā šo personu nopelnītā valsts vecuma pensija, vēsta laikraksts “Diena”.

Valsts kontrole uzsver – lai gan izdienas pensiju nepieciešamība tiek pamatota ar personu nespēju turpināt darba gaitas, realitātē vismaz septiņi no desmit izdienas pensiju saņēmējiem turpinot strādāt.

Kā laikrakstam “Diena” norādīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Aizsardzības ministrija būs kategoriski pret jebkādām iniciatīvām, kuras vērstas uz karavīru izdienas pensiju likvidēšanu.

Jānis Garisons
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs
Jānis Garisons
“Izdienas pensijas Latvijā, līdzīgi kā lielākajā daļā citu NATO dalībvalstu, ir būtiska daļa no sociālo garantiju kopuma, kas karavīriem pienākas par smagu darbu jeb dienestu. Karavīru, īpaši instruktoru, dienesta pienākumu pildīšana vairāku gadu garumā var atstāt negatīvu iespaidu uz veselību jebkurā vecuma grupā. Līdz ar to, Aizsardzības ministrijas ieskatā, jebkādas izmaiņas karavīru izdienas pensijās ir jāvērtē, ievērojot samērīgumu, kā arī izvērtējot Latvijas pensiju sistēmu kopumā.”

Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, komentējot izdienas pensiju lietderību, laikrakstam teica, ka, ja izdienas pensiju sistēmā plānotas izmaiņas, tad jārod vietā alternatīvas.

“Izdienas pensija ir viens no pēdējiem bonusiem, kāpēc cilvēki vēl ir gatavi par salīdzinoši mazu algu strādāt iekšlietu dienestos un pildīt valsts uzdotās funkcijas. [..] Pastāvošais dienestu darbinieku trūkums arī ir faktors, kādēļ izdienas pensijas saņemošie turpina darbu, un Igaunijā šobrīd redzam tādu pašu sistēmu. Ir jābūt ļoti piesardzīgiem, lai cilvēki masveidā nepamestu darbu,” komentārā avīzei “Diena” saka S. Ģirģens.

Līdzīgu viedokli pauž arī Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, sakot, ka, piemēram baleta mākslinieki 40 gadu vecumā, savukārt pārējie mākslinieki vidēji 55,6 gadu vecumā zaudē darba devēja prasībām atbilstošās spējas, līdz ar to kļūst sociāli neaizsargāti. Turklāt esošais vecums, izglītības specifika un iepriekšējā darba pieredze apgrūtina pārkvalificēšanos, lai varētu strādāt citās profesijās.

Jau ziņots, ka Valsts kontrole secinājusi, ka izdienas pensiju sistēma valsts budžetam gadā izmaksā ap 75 miljoniem eiro, bet uzņemto saistību apmērs jeb summa, kas būs nepieciešama izdienas pensiju izmaksai nākotnē, tiek lēsta 4,5 miljardu eiro apmērā, līdz ar to rosina to pārskatīt.

Komentējot Valsts kontroles secināto, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ziņu aģentūrai "LETA" atzina, ka izdienas pensiju sistēma būtu jāpārskata, bet konkrēti priekšlikumi, viņaprāt, jāizstrādā Labklājības ministrijai.

Tikmēr Labklājības ministrija ziņu aģentūrai "LETA" pauda, ka attiecībā uz izdienas pensiju piešķiršanas nosacījumiem būtu jāpārskata personu loks, kam tā tiek piešķirta, vienlaikus skatot nepieciešamību paaugstināt pensionēšanās vecumu un izdienas stāžu. Labklājības ministrijas ieskatā katrai ministrijai un institūcijai, kuras darbiniekiem šobrīd jau ir noteiktas vai plānots noteikt izdienas pensijas, būtu nepieciešams pārvērtēt ātrākas pensionēšanās patieso nepieciešamību, izvērtējot savu līdzdalību darba tirgū.