Gadījums, kad Latvijas gaisa telpā pazuda uzņēmuma SIA “UAV Factory” bezpilota lidaparāts, nekādā gadījumā nenozīmē, ka mūsu valsts robežas, nevienam nezinot, var šķērsot jebkuras citas naidīgas valsts droni. Šādi lidaparāti tiktu ātri vien pamanīti un vajadzības gadījumā pārķerti. Tikmēr valsts iekšienē lidojošo oficiāli reģistrēto bezpilota gaisa kuģu kontrole nav tik stingra. Iespējams, tieši tādēļ brīdī, kad tam pēkšņi pazuda sakari, atrašanās vietu nebija iespējams skaidri noteikt. Tā pēc nesen aizvadītajām “pazudušā drona medībām” portālam “Sargs.lv” skaidro NBS un Gaisa spēku vadība.
Adata siena kaudzē
Kā stāsta Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, NBS pazudušā drona meklēšanā iesaistījās atbilstoši Latvijas Gaisa satiksmes pieprasījumam, nekavējoties mobilizējot tehniskos un cilvēkresursus – Latvijas Gaisa spēku rīcībā esošo pilnībā modernizēto lidmašīnu “An-2”, kā arī helikopteru “Mi-17”.
Viņš skaidro, ka Latvijas gaisa telpā bez pasažieru un citām lidmašīnām, kuru satiksmes intensitāte šobrīd gan ir ievērojami mazinājusies, gaisā atrodas daudz un dažādu objektu – deltaplāni, dažāda veida civilie droni, gājputnu bari, kuri nedod aktīvos signālus un vizuāli ir jāpārbauda, lai pārliecinātos, kas tie ir. Par līdzīgu objektu bez signāla bija kļuvis arī šis pazudušais drons, un plašā teritorijā meklēt šādus objektus ir liels izaicinājums.
Viņam piekrīt arī Gaisa spēku komandieris pulkvežleitnants Viesturs Masulis. “Mēs radarā redzam daudz mazu mērķu, uz kuriem sūtījām lidmašīnu. Aizlidojot secinājām, ka tas ir mazs deltaplāns. Mazā aviācija, ieskaitot meklēto dronu, lido nekontrolējamā gaisa telpā, kas nozīmē, ka šie lidaparāti nebūs lidojumu plānā, un tiem nav prasības pēc sakaru raidītājiem, kas, savukārt, nozīmē, ka visi šie lidaparāti ir vienādi. Lai uz visiem šiem īslaicīgi lidojošiem “mērķiem” reaģētu vienlaicīgi, nepieciešami resursi, kuru NBS rīcībā nav,” saka Gaisa spēku komandieris.
“An-2” lidmašīnas – labākās meklēšanas darbiem un pilotu treniņiem
Lai arī daudzi sabiedrībā smīkņā par tautā tā sauktajiem “kukuruzņikiem”, pulkvežleitnants V. Masulis norāda – Latvijas Gaisa spēku rīcībā esošā un pilnībā modernizētā “An-2” lidmašīna ir vislabākā meklēšanas darbiem un tiek izmantota arī citās valstīs.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Uz jautājumu, kāpēc tad drons netika atrasts, V. Masulis norāda – šajā gadījumā bijis daudz nezināmo – pirmkārt, vai drons tajā laikā vispār vēl atradās gaisā, otrkārt, neskaidrība, kur tas varētu atrasties, jo no iedzīvotājiem pienāca pretrunīga informācija un pārmeklējamais areāls bijis ļoti plašs, treškārt – daudzi citi mazie mērķi, kuri vienlaicīgi atradās gaisā un piesaistīja Gaisa spēku uzmanību. Līdz ar to lielākais izaicinājums bijis NBS ierobežotie resursi.
Viņš piebilst, ka nākotnē Gaisa spēku vajadzībām plānots modernizēt vēl dažas “An-2” lidmašīnas.
Ienaidnieku lidaparātus fiksē jau uz robežas
Tāpat publiski izskanējusi informācija – ja jau NBS sagādā grūtības atrast vienu nekontrolējamu dronu, tad kā tie tiks galā ar situāciju, kad kāds naidīgs kaimiņš Latvijas gaisa telpā ielidinās kaut ko draudīgāku.
“Ierobežoto līdzekļu dēļ šobrīd visi sensori prioritārā kārtībā izvietoti ar tādu domu – novērot robežas un fiksēt to pārkāpšanu. Šis bija gadījums, kad drons pazuda teritorijas iekšienē, kur radaru pārklājums nav tik plašs. Taču bažas, ka no Krievijas puses kaut kas ielido, un mēs to neredzam, ir pilnībā nepamatotas,” apstiprina pulkvežleitnants V. Masulis.
Labs treniņš pilotiem
Gan NBS, gan Gaisa spēku komandieris atzīst – šis gadījums bijis labs treniņš ne tikai pašiem bruņotajiem spēkiem, bet arī visiem iesaistītajiem dienestiem, jo meklēšanas darbu laikā tika pārbaudīta starpresoru sadarbība un spēja ātri reaģēt.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Tā kā dronu industrija attīstītās strauji un, ja jau vienreiz kas tāds ir noticis, teorētiski līdzīgi gadījumi var atkārtoties arī nākotnē. Mēs noteikti meklēšanā aktīvāk iesaistīsim mobilos radarus, ko darījām arī šoreiz. Bet tā kā šis bija pirmais šāds gadījums, tagad varēsim analizēt rīcību un izdarīt secinājumus, kā to nākotnē darīt vēl efektīvāk,” pauž pulkvežleitnants V. Masulis.
Drona īpašniekiem būs jāatbild
Savukārt “Civilās aviācijas aģentūras” Ārkārtas situāciju un komunikācijas vadītājs Aivis Vincevs portālu “Sargs.lv” informēja, ka šobrīd pret pazudušā drona īpašnieku uzņēmumu SIA “UAV Factory” ir uzsākti divi atsevišķi procesi. Viens ir administratīvā pārkāpuma lieta par nekontrolēti lidojošā drona faktu, bet otrs ir ārkārtas audits, lai pārliecinātos, ka SIA “UAV Factory” darbība notiek atbilstoši izsniegtajai paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģa lidojumu atļaujai. Uz izmeklēšanas laiku ir apturēta uzņēmumam izsniegtā ilgtermiņa atļauja, un vienlaikus iekšējo izmeklēšanu ir uzsācis arī pats uzņēmums.
Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits lūdzis sākt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai šajā situācijā visas iesaistītās institūcijas un amatpersonas rīkojušās atbilstoši savai kompetencei un spēkā esošiem normatīviem. Pārbaudes mērķis neesot kādu sodīt, bet gan saprast, vai Latvijas normatīvais regulējums ir pietiekošs un pamatots.
Satiksmes ministrs arī norādīja, ka tikai nesen Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus par dronu izmantošanu un uzraudzību un, “iespējams, pieņemšanas procesā kaut kas ir palaists garām”. Tāpat viņš lūdzis izvērtēt, vai sadarbība un informācijas aprite ar citām institūcijām, tostarp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un visiem pārējiem bija pietiekami savlaicīga un atbilstoša situācijai.
Jau ziņots, ka 2. maijā kontrolēta testa lidojuma laikā tehnisku iemeslu dēļ atslēdzās uzņēmuma SIA "UAVFactory" piederošā bezpilota gaisa kuģa vadības sistēma. Pēc kontakta pazušanas drona lidojuma augstums varēja būt virs 200 metriem un drona meklēšanas darbos bija iesaistītas vairākas vispārējās aviācijas lidmašīnas, kā arī Nacionālie bruņotie spēki ar modernizēto armijas lidmašīnu "An-2" un helikopteru “Mi-17”. Meklējumi tika pārtraukti 5. maija vakarā, jo tas bija laiks, līdz kuram dronam teorētiski pietika degvielas lidojumam.
Kā informēja uzņēmuma pārstāvji, eksperimentālais lidojums tika veikts, lai testētu drona lidošanas ilguma spējas cerībā, ka varētu pat tikt pārspēts līdzšinējais pasaules rekords, taču tehniksu iemeslu dēļ dronam atslēdzās vadības sistēma un tas gaisā “pazuda”. Tāpat "UAVFactory" pārstāvji apliecināja, ka drons ir aprīkots ar drošības sistēmu, kas lidaparātu automātiski nosēdina pirms degvielas izbeigšanās. Dronu tā arī vēl nav izdevies atrast un tiek pieļauta versija, ka tas, iespējams, kaut kur uz sauszemes vai jūrā atrodas jau vairākas dienas.