Šodien Jūras spēki svin savas atjaunošanas 28.gadadienu. Lai gan citiem gadiem tā atzīmēta ar plašu kultūras pasākumu programmu un dažādiem pasākumiem, šogad ieviestie Covid-19 infekcijas mazināšanas pasākumi gadadienu liek svinēt krietni savādāk – klusāk, katra sirdī pieminot Jūras spēku atjaunotājus un godinot viņu veikumu.
Aizsākumi mūsdienu Jūras spēkie meklējami 1991. gadā līdz ar atjaunotās Latvijas valsts pirmajiem mēnešiem. Tapa gan valsts aizsardzības spēki, gan ritēja darbs pie nacionālo robežapsardzības spēku izveides, kā arī formējās pirmo zemessargu bataljoni. Jau toreiz bija skaidrs, ka jāgādā arī gandrīz 500 kilometrus garā jūras robeža. Tiesa tajos gados Latvijas valstij nebija nedz savu kuģu, nedz rīcībspējīgas cilvēku komandas, kas spētu pildīt kara flotes un krasta apsardzības funkcijas.
Foto: 1992. gada februārī dibināts Jūras spēku divizions, JS diviziona komandieris komandkapteinis Ilmārs Lešinskis/ I. Zvirgzdiņa personiskais arhīvs
Latvijas kara flotes atjaunošanas sākums meklējams 1991. gada 1. oktobrī, kad Liepājas Jūras Koledžā tika izveidots Jūras spēku mācību centrs, kur mācības uzsāka pirmie Latvijas jūras robežsargi. Faktiski tā bija pirmā Jūras spēku apakšvienība.
1992. gadā 10. februārī Liepājā tika izveidota pirmā nacionālā karaflotes kaujas vienība- Jūras spēku divizions, kura sastāvā iekļāva Mācību centru. Pirmais diviziona komandieris bija jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis, kurš to vadīja līdz pat 1998. gada aprīlim. Ar 1992. gada 16. martu Liepājas diviziona sastāvā tika iekļauti trīs bijušie LPSR zivju resursu uzraudzības kuģi, kurus jūrnieki pašu spēkiem piemēroja krasta apsardzības vajadzībām.
Foto: 1992. gada 11. aprīlī pacelts karogs uz pirmā karakuģa „SAMS"/I. Zvirgzdiņa personiskais arhīvs
Nodrošinājuma pavēlniecības, Transporta remonta nodrošinājuma centra, 3. reģionālā transporta remonta centra priekšnieks komandleitnats Andris Skribis Latvijas Jūras spēkos dienēja kopš to izveides. Viņu iesauca dienestā un nosūtīja uz Liepāju, kur viņš jaunizveidotā Jūras spēku Mācību centrā uzsāka pirmo Latvijas jūras robežsargu apmācību.
Foto: Jūras spēku arhīvs
Komandleitnats Andris Skribis atzīst – Jūras spēku atjaunošanas pirmsākumos izšķirošais bija pašu Jūras spēkos dienošo aizrautība un degsme, kas ļāva sekmīgi attīstīt šo spēku veiu.
Vissvarīgākais notikums Jūras spēkos kopš Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas bija vēsturiskā Jūras spēku karoga pacelšana uz pirmā atjaunotās flotes kuģa “Sams” 1992. gadā 11. aprīlī. Pēcāk šī diena tika uzskatītā par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas gadadienu.
Atvaļinātais bocmanis Ivars Zvirgzdiņš Jūras spēkiem, kurus toreiz vēl dēvēja par Jūras robežsardzes spēkiem, pievienojās 1992. gada sākumā, bet šā gada janvārī, pēc gandrīz 28 gadu dienesta atvaļinājās.
1992.gadā tika izveidots Jūras spēku divizions Liepājā, kā arī Latvijas republikas Aizsardzības spēku štāba Jūras spēku pārvaldē, kas kopš 1994.gada 1.jūnija kļuva par Jūras spēku štābu. 1992.gada februārī Kurzemes piekrastē tika izveidotais 7. Ventspils robežsardzes bataljons, kuru vēlāk iekļāva Jūras spēku sastāvā. 1993. gada beigās to pārformēja par Krasta apsardzes bataljonu. Kopš reorganizācijas 1999.gada 1. jūlijā, šī vienība tika pārveidota par Radiotehnisko bataljonu, bet 2004. gadā tas kļuva par Jūras novērošanas un sakaru dienestu, kas nodrošina Jūras novērošanas sistēmu un Jūras spēku komandvadības sistēmu funkcionēšanu. Savukārt 1993.gadā tika izveidots Jūras spēku Centrālais rajons Rīgā un Jūras spēku sastāvā pārgāja Krasta apsardzes bataljons Ventspilī.
Foto: "Ribnadzor" tipa kuģis "Spulga" Jūras spēku arhīvs
1995.gada 11.aprīlī Jūras spēki savā jubilejā kā dāvinājumu saņēma brīnumainā kārtā saglabājušos Latvijas Kara flotes karogu ar vēsturisko devīzi „Mūs vieno Latvijas svētais vārds”. Brīvvalsts laikā 1938.gadā to kara jūrniekiem pasniedza a/s
“Vairogs”, a/s “Tosmare” un a/s “Liepājas Drāšu” fabrikas pārstāvji. Zīda karogs bija darināts Liepājā pēc inženiera Jāņa Zariņa zīmējumiem. 1940.gadā karogs pazuda un līdz 1995.gadam to uzskatīja par bojāgājušu.
Viens no nozīmīgākajiem pasākumiem Baltijas valstu sadarbībā ir apvienotās Igaunijas-Latvijas- Lietuvas kuģu vienības “BALTRON” izveide 1998. gadā, par kuras pirmo komandieri tika nozīmēts Dienvidu rajona komandieris jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis.
Foto: Jūras spēku arhīvs
Projekta mērķis bija nodrošināt Baltijas jūras spēku mīnu meklēšanas kuģu pastāvīgu gatavību piedalīties nacionālu uzdevumu veikšanā un NATO pretmīnu vienības realizētajās operācijās. Līdztekus “BALTRON” veicina savstarpējo savietojamību un sadarbību starp Baltijas valstu Jūras spēkiem.
Tika izveidota arī Baltijas valstu Jūras spēku mācību bāze, kurā ietilpst vairākas struktūrvienības, no kurām lielākā daļa (Pretmīnu skola, Pretmīnu aprīkojuma remonta centrs, Ūdenslīdēju mācību centrs un Ieroču aprīkojuma darbnīca) atrodas Latvijā, bet viena no struktūrvienībām - Lietuvā.
Šobrīd Jūras spēki sastāv no Jūras spēku štāba un apakšvienībām - Mīnu kuģu eskadras, Patruļkuģu eskadras, Krasta apsardzes dienesta, Jūras novērošanas un sakaru dienesta un Baltijas valstu pretmīnu aprīkojuma darbnīcas.
Jūras spēki nodrošina valsts teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu aizsardzību, veic krasta apsardzi, kontrolē valsts teritoriālo jūru un iekšējos ūdeņus, kā arī ekskluzīvo ekonomisko zonu, nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas un piesārņojumu ar naftas produktiem, kā arī piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā. Svarīgs Jūras spēku uzdevums aizvien ir jūrā esošo sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšana un tos iznīcināšana. Jūras spēki Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina arī valsts robežsardzi, kā arī sagatavo vienības un personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās.
Pirmais atjaunoto Jūras spēku komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots ( 1993.gada-1999.gada septembrim)
No 1999. gada septembra līdz 2005. gada janvārim Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis.
No 2005.gada janvārim līdz 2009.gada septembrim Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Aleksandrs Pavlovičs.
No 2010.gada aprīlim līdz 2013.gada novembrim Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Rimants Štrimaitis.
No 2014.gada jūlijam līdz 2015.gada augustam Jūras spēku flotiles komandieris jūras kapteinis Juris Roze.
No 2016.gada 01.aprīļa līdz 2019.gada 02.novembrim Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis.
No 2019.gada 02.novembra Jūras spēku komandieris ir jūras kapteinis Kaspars Zelčs.