Virsnieka speciālista kursu Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā šogad absolvēja un virsleitnanta pakāpi ieguva arī astoņi garīdznieki – gan katoļu priesteri, gan luterāņu mācītāji. Viņi visi kā kapelāni jau iepriekš kalpojuši dažādās Nacionālo bruņoto spēku vienībās, galvenokārt Zemessardzē.
Realizējot Nacionālo Bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa nodomu – lai arī Zemessardzes vienībās būtu kalpojošs garīdznieks-kapelāns – arī vairāki katoļu priesteri un luterāņu mācītāji beiguši Virsnieka speciālista pamatkursu Latvijas Nacionālajā akadēmijā.
Viņu vidū bija Rīgas arhidiecēzes priesteri – Smiltenes draudzes prāvests Juris Škapars, Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles vikārs Valters Vārpsalietis, Liepājas diecēzes Talsu, Rojas, Kandavas un Dundagas draudzes prāvests Arnis Sulejmanovs, kā arī Rēzeknes-Aglonas diecēzes priesteri – Ludzas draudzes prāvests Jānis Kolns un Aglonas draudzes vikārs Juris Skutels. Tāpat Virsnieka speciālista pamatkursu absolvēja arī luterāņu mācītāji – Rīgas Augšāmcelšanās ev.lut. draudzes mācītājs Guntis Kalme, Straupes Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Gints Polis, kā arī Metodistu Rīgas 1. draudzes lokālmācītāja Anna Dobele.
Kareivja pamatapmācības kursu katrs no viņiem izgāja tajos Zemessardzes un citos bruņoto spēku bataljonos, kuros viņi jau līdz šim kalpojuši kā kapelāni. J. Škapars kalpo Zemessardzes 22. bataljonā Valmierā, V. Vārpsalietis tagad ir kapelāns 2. mehanizētajā kājnieku bataljonā, A. Sulejmanovs – 4. Kurzemes brigādes 46. bataljonā, J. Skutels – 35. bataljonā Preiļos, J. Kolns – 25. bataljonā Gulbenē, G. Kalme – Zemessardzes Studentu bataljonā, G. Polis – 27. bataljonā Cēsīs, bet A. Dobele – Mehanizētās kājnieku brigādes Kaujas atbalsta bataljonā.
Virsnieka speciālista kursu beigušie kapelāni atzīst – pārbaudījumu laikā svarīgs bijis komandas darbs, kad visi kadeti kopā, viens otru atbalstot, piedzīvojuši dažādus pārbaudījumus. Gan negulētas naktis, gan pārgājieni ar pilnu ekipējumu, gan aukstums un slapjums poligona apstākļos bijis liels izaicinājums. Pārbaudījumos tika vērtēta ne tikai katra kadeta līderība, individuālās iemaņas, fiziskā sagatavotība un praktiskās zināšanas, bet arī spēja darboties komandā.
Kā stāsta viens no kursa absolventiem kapelāns virsleitnants Gints Polis, ikdienā pamatdarbā bruņoto spēku Kājnieku skolā Alūksnē un Instruktoru skolā Cēsīs kapelāna kalpošanā viņš paliks kā civilais darbinieks. Virsleitnanta speciālista pakāpe attiecas uz dienestu Zemessardzes 27. bataljonā Cēsīs.
Viņš Virsnieka specialitātes kursā uz savas ādas izbaudījis “karavīra maizīti” jeb to, kas karavīriem jāpiedzīvo ikdienā, un tas palīdzējis daudz vairāk izprast un novērtēt.
“Man pilnīgs jaunatklājums bija tas, cik pēc dublētās komandas – 2 minūtes – atlikušajā laikā iespējams paspēt izdarīt, īpaši izvietojumā. Savukārt fiziskā ziņā grūtākais bija skriešana un maršs forsētā tempā, ņemot vērā, ka man jau ir 55 gadi. Tieši šajās nodarbēs mīļākā komanda manām ausīm bija: pārejam soļos!” par piedzīvoto stāsta virsleitnants G. Polis.
Kā ir būt kapelānam, lai nevienu neizceltu vai nepazeminātu, lai katrs varētu tikt aprūpēts pēc viņa ticības mēra? “Par šo man ir salīdzinājums. Kapelāns ir kā ģimenes ārsts, kurš pats neārstē visas slimības, bet zina, kas konkrētam sasirgušajam nepieciešams, pie kura speciālista viņu nosūtīt, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk viņam palīdzētu.
Virsnieka speciālista pamatkurss tiek īstenots 11 nedēļu garumā trīs apmācību posmos. Sākotnēji Kājnieku skolā tiek apgūtas karavīra pamatiemaņas, Instruktoru skolā – instruktoram speciālistam nepieciešamās zināšanas, savukārt noslēdzošajā apmācības posmā – Nacionālajā aizsardzības akadēmijā tiek apgūtas virsniekam nepieciešamās iemaņas un zināšanas. Šogad sertifikātu par Virsnieka speciālista pamatkursa beigšanu un virsleitnanta dienesta pakāpi saņēma 19 absolventi, kuri turpinās profesionālo dienestu informācijas tehnoloģiju, psihologu, juristu, farmaceitu un kapelānu specialitātēs.
Kapelāna pienākums bruņotajos spēkos ir rūpēties par zemessargu un profesionālā dienesta karavīru un viņu tuvinieku garīgo aprūpi – grūtā brīdī uzklausīt un sniegt padomu. Kapelāns ir persona, kura attiecīgās reliģiskās savienības (baznīcas) noteiktajā kārtībā ieguvusi teoloģisko izglītību un kuru amatam izvirzījusi pārstāvētā baznīca.
