Valsts svētku parādes karavīriem ir pagodinājums un liela atbildība

NBS
Sargs.lv
parade
Foto: seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Militārā parāde ir tradīcija, kas veltīta Latvijas sabiedrībai ar mērķi ne tikai vienot tautu valsts svētkos, bet arī demonstrēt Latvijas aizsargspējas un spēku. Piedalīšanās parādē ir gan pagodinājums, gan arī liela atbildība. Tā aizsardzības nozares portālam “Sargs.lv” uzsver Nacionālo bruņoto spēku vadības pārstāvji, kuri ir atbildīgi par parāžu rīkošanu.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš uzsver, ka militārā parāde ir veids, kā sabiedrībai demonstrēt Nacionālo bruņoto spēku sasniegumus un kaujas gatavību. Viņš pats Zemessardzes vienību sastāvā parādēs soļojis deviņdesmitajos  gados. Pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera teiktā, sabieddrībai ir svarīgi parādīt, ka bruņotie spēki to aizsargā un kur tiek ieguldīts valsts aizsardzībai atvēlētais finansējums. Tā ir iespēja arī pašai sabiedrībai labāk iepazīt Nacionālos bruņotos spēkus.

kalnins

Foto:Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

"Piedalīšanās parādē katram karavīram ir goda lieta. Karavīrs var parādīt savu iznesību, savu gatavību un būt kopā ar tautu. Bet pats galvenais, ko karavīrs parāda – viņš ir tas, kurš aizsargā valsti. Parādot savu spēku, mēs uzmundrinām viens otru, kā arī ikvienu Latvijas iedzīvotāju un viesi. Tā ir mūsu nacionālā mentalitāte un kultūra. Arī 1918. – 1919. gadā Latvijas brīvības cīnītāji soļoja ne tikai Rīgā, bet arī mazākās pilsētās, parādot savas uzvaras degsmi. Un cilvēki viņiem aplaudēja."
Nacionālo bruņoto spēku komandieris
ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš

“Soļojot parādē mazākās Latvijas pilsētās, mani pārņēma tādas pašas sajūtas, kā komandējot parādi, un tagad – pieņemot parādi Rīgā. Tas ir milzīgs pacilājums, lepnums un atbildība par to, ka esi cilvēku rindās, kuri ir gatavi aizstāvēt Latviju,” pauž ģenerālleitnants L. Kalniņš.

parade

Foto Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Jau soļot valsts svētku parādē ikvienam karavīram ir gods, bet vēl lielāks – to komandēt un nest Latvijas armijas karogu. Šogad 11. un 18. novembra parādes komandēs Nacionālo bruņoto spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers.

Pieņemu, ka jebkuram Nacionālo bruņoto spēku virsniekam komandēt 18. novembra parādi 11. novembra krastmalā ir liels gods un unikāla pieredze. Tieši tāpat ir arī man. Es jūtos ļoti pagodināts, ka Nacionālo bruņoto spēku komandieris man ir uzticējis šo godu, īpaši gadā, kad svinam Latvijas armijas simtgadi un Bermonta sakāves simto gadadienu,” saka pulkvedis S. Gaugers, piebilstot, ka parāde ir arī uztraukumiem bagāts pasākums.

gaugers

Foto: seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

“Lai arī kāda būtu virsnieka pieredze, tu tāpat esi uztraucies daudzo kameru un skatītāju priekšā, un mēģini nesajaukt komandas, kuras citos apstākļos nāktu ļoti viegli. Šis mirklis būs ļoti saviļņojošs arī maniem ģimenes locekļiem, īpaši vecākiem, tāpēc izjūtu vēl lielāku atbildību.”
Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris
pulkvedis Sandris Gaugers

Nacionālo bruņoto spēku Protokola, ceremoniju un kultūras daļas priekšnieks majors Jevgenijs Augustauskis stāsta, ka parāžu organizēšana ir laikietilpīgs un atbildīgs process, kurā ļoti liela nozīme ir komunikācijai un sadarbošanās spējām starp vienībām. Majors norāda, ka no augusta līdz brīdim, kad militārā parāde reāli notiek, aizrit aptuveni piecas sapulces, kurās piedalās Nacionālo bruņoto spēku vadība un vienību pārstāvji, lai izrunātu galvenos uzdevumus un ieceres. Viņš stāta, ka pārējais gatavošanās process, ieskaitot parādes dalībnieku atlasi, notiek vienību iekšienē, tāpēc komunikācijai un atbildības sajūtai ir īpaši liela nozīme.

gatis

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Majors J. Augustauskis norāda, ka 11. un 18. novembra parādes ir pilnīgi atšķirīgas. Lāčplēša dienai veltītā parādē piedalās tikai Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienības, savukārt 18. novembra militārajā parādē pievienojas arī NATO un partnervalstu pārstāvji, kā arī tiek demonstrēta militārā tehnika.

augustovskis

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Ir svarīgi radīt ne tikai atceres pasākumus un sēru dienas, bet arī pozitīvu notikumu Latvijas tautai un valsts viesiem. Ar militāro parādi mēs parādam savu klātbūtni, kādi mēs esam un kas ir mūsu karavīri. Tāpat arī 18. novembrī mēs parādam, ka mums ir sabiedrotie – tās ir daudzas nācijas, NATO sabiedrotās valstis, kas atbalsta Latviju ne tikai kara apstākļos, bet arī ikdienā un mācībās.”
Nacionālo bruņoto spēku Protokola, ceremoniju un kultūras daļas priekšnieks
majors Jevgenijs Augustauskis

11. novembrī, Lāčplēša dienā, atzīmējot simto gadadienu kopš Latvijas armijas uzvaras pār Bermonta karaspēku, Rīgā, 11. novembra krastmalā, plkst. 19:30 sāksies Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde un tautas gājiens. Lāčplēša dienas militārā parāde šogad nenotiks pie Brīvības pieminekļa, kā ierasts, bet virzīsies no 11. novembra krastmalas pāri Akmens tiltam Gaismas pils virzienā, simboliski atkārtojot ceļu, kas bija jāveic latviešu karavīriem uzvaras kaldināšanai pirms 100 gadiem. Parādes dalībnieki dosies pāri Akmens tiltam un sabiedrība ir aicināta pievienoties gājienam, ņemot līdzi lāpas un svecītes.

Savukārt 18. novembrī notiks līdz šim vērienīgākā militārās tehnikas dalība parādē – piedalīsies gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika, kā arī Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu tehnika.

Dalies ar šo ziņu