Militārā parāde ir tradīcija, kas veltīta Latvijas sabiedrībai ar mērķi ne tikai vienot tautu valsts svētkos, bet arī demonstrēt Latvijas aizsargspējas un spēku. Piedalīšanās parādē ir gan pagodinājums, gan arī liela atbildība. Tā aizsardzības nozares portālam “Sargs.lv” uzsver Nacionālo bruņoto spēku vadības pārstāvji, kuri ir atbildīgi par parāžu rīkošanu.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš uzsver, ka militārā parāde ir veids, kā sabiedrībai demonstrēt Nacionālo bruņoto spēku sasniegumus un kaujas gatavību. Viņš pats Zemessardzes vienību sastāvā parādēs soļojis deviņdesmitajos gados. Pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera teiktā, sabieddrībai ir svarīgi parādīt, ka bruņotie spēki to aizsargā un kur tiek ieguldīts valsts aizsardzībai atvēlētais finansējums. Tā ir iespēja arī pašai sabiedrībai labāk iepazīt Nacionālos bruņotos spēkus.
Foto:Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Soļojot parādē mazākās Latvijas pilsētās, mani pārņēma tādas pašas sajūtas, kā komandējot parādi, un tagad – pieņemot parādi Rīgā. Tas ir milzīgs pacilājums, lepnums un atbildība par to, ka esi cilvēku rindās, kuri ir gatavi aizstāvēt Latviju,” pauž ģenerālleitnants L. Kalniņš.
Foto Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Jau soļot valsts svētku parādē ikvienam karavīram ir gods, bet vēl lielāks – to komandēt un nest Latvijas armijas karogu. Šogad 11. un 18. novembra parādes komandēs Nacionālo bruņoto spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers.
“Pieņemu, ka jebkuram Nacionālo bruņoto spēku virsniekam komandēt 18. novembra parādi 11. novembra krastmalā ir liels gods un unikāla pieredze. Tieši tāpat ir arī man. Es jūtos ļoti pagodināts, ka Nacionālo bruņoto spēku komandieris man ir uzticējis šo godu, īpaši gadā, kad svinam Latvijas armijas simtgadi un Bermonta sakāves simto gadadienu,” saka pulkvedis S. Gaugers, piebilstot, ka parāde ir arī uztraukumiem bagāts pasākums.
Foto: seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Nacionālo bruņoto spēku Protokola, ceremoniju un kultūras daļas priekšnieks majors Jevgenijs Augustauskis stāsta, ka parāžu organizēšana ir laikietilpīgs un atbildīgs process, kurā ļoti liela nozīme ir komunikācijai un sadarbošanās spējām starp vienībām. Majors norāda, ka no augusta līdz brīdim, kad militārā parāde reāli notiek, aizrit aptuveni piecas sapulces, kurās piedalās Nacionālo bruņoto spēku vadība un vienību pārstāvji, lai izrunātu galvenos uzdevumus un ieceres. Viņš stāta, ka pārējais gatavošanās process, ieskaitot parādes dalībnieku atlasi, notiek vienību iekšienē, tāpēc komunikācijai un atbildības sajūtai ir īpaši liela nozīme.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Majors J. Augustauskis norāda, ka 11. un 18. novembra parādes ir pilnīgi atšķirīgas. Lāčplēša dienai veltītā parādē piedalās tikai Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienības, savukārt 18. novembra militārajā parādē pievienojas arī NATO un partnervalstu pārstāvji, kā arī tiek demonstrēta militārā tehnika.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
11. novembrī, Lāčplēša dienā, atzīmējot simto gadadienu kopš Latvijas armijas uzvaras pār Bermonta karaspēku, Rīgā, 11. novembra krastmalā, plkst. 19:30 sāksies Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde un tautas gājiens. Lāčplēša dienas militārā parāde šogad nenotiks pie Brīvības pieminekļa, kā ierasts, bet virzīsies no 11. novembra krastmalas pāri Akmens tiltam Gaismas pils virzienā, simboliski atkārtojot ceļu, kas bija jāveic latviešu karavīriem uzvaras kaldināšanai pirms 100 gadiem. Parādes dalībnieki dosies pāri Akmens tiltam un sabiedrība ir aicināta pievienoties gājienam, ņemot līdzi lāpas un svecītes.
Savukārt 18. novembrī notiks līdz šim vērienīgākā militārās tehnikas dalība parādē – piedalīsies gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika, kā arī Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu tehnika.