Mehanizētās kājnieku brigādes štābs iziet nozīmīgu NATO pārbaudījumu

NBS
Līga Lakuča, Taivo Trams
Image
Sauszemes spēki
Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Nacionālo bruņoto spēku vienību un tajās dienošo karavīru un virsnieku profesionālisms, zināšanas un pašaizliedzība sen zināma tuvāk un tālāk pasaulē. Nupat tas guvis vēl vienu apliecinājumu  ̶  Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes (SzS MKBde) štābs sekmīgi nokārtojis NATO sertifikāciju atbilstoši Combat Readiness Evaluation (CREVAL) kritērijiem.

Mehanizētās kājnieku brigādes štābs iziet nozīmīgu NATO pārbaudījumu

Nacionālo bruņoto spēku vienību un tajās dienošo karavīru un virsnieku profesionālisms, zināšanas un pašaizliedzība sen zināma tuvāk un tālāk pasaulē. Nupat tas guvis vēl vienu apliecinājumu  ̶  Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes (SzS MKBde) štābs sekmīgi nokārtojis NATO sertifikāciju atbilstoši Combat Readiness Evaluation (CREVAL) kritērijiem.

CREVAL kritēriji kaujas vienību vērtēšanai tiek izmantoti, lai NATO vadībai būtu objektīvs skatījums uz tās rīcībā esošo resursu kaujas gatavību un spēju veikt savus uzdevumus, skaidro Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (LNAA) rektors, Mācību vadības pavēlniecības komandieris pulkvedis Valts Āboliņš. Faktiski tie radušies, reaģējot uz NATO virspavēlniecības Eiropā publiskotajām vadlīnijām, kuru mērķis ir tieši tāds  ̶  skaidrs un realitātē balstīts skatījums uz savām iespējām.

Atbilstoši SACEUR vadlīnijai aizvadītā gada decembrī CREVAL darba grupas sanāksmē Latvija informēja par savu nodomu veikt Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes štāba izvērtēšanu. Jāpiebilst, ka šis process ir diezgan garš un sarežģīts  ̶  CREVAL aprakstošajā rokasgrāmatā atrodami vairāk nekā 1600 izvērtējamie kritēriji. Vērtēšanu kūrēja un pārraudzīja LANDCOM Izmirā, Turcijā, ar ko savstarpēju konsultāciju gaitā pirms vērtēšanas notiek vienošanās par konkrēti piemērojamajiem vērtēšanas kritērijiem konkrētai valstij un organizācijai. «Mūsu gadījumā tika vērtēti «tikai» 1244 kritēriji,» piebilst LNAA rektors, kurš bija vērtēšanas grupas vadītājs.

Vērtēšana notiek divās fāzēs – pirmajā tiek vērtēta vienības dokumentācijas un personālsastāva atbilstība, tai pieejamais ekipējums, infrastruktūra utt. Vērtēšanas otrā fāze notiek lauka mācību laikā vai arī izspēlējot paredzētās operācijas scenāriju komandvadības mācību veidā, tādējādi pārbaudot, kā konkrētā vienība spēj rīkoties krīzes situācijā. «Tiek inscenēts kāds incidents un radīti kaujas darbībai pietuvināti apstākļi, kas ļauj objektīvi spriest, vai pārbaudāmās vienības darbības ir adekvātas konkrētajā situācijā, vai vienībai nepietrūkst kādi resursi, galu galā  ̶  kādi ir tās vājie punkti,» skaidro Valts Āboliņš.

Vērtēšanas laikā notiek pastāvīga sadarbība ar NATO pārstāvjiem. SzS MKBde štāba sertifikācijas vingrinājuma otrās fāzes laikā pārbaudījumā piedalījās divi NATO novērotāji – portugālis Karloss Oliveira (Carlos Oliveira) un Dimitars Dimitrovs (Dimitar Dimitrov) no Bulgārijas. NATO pārstāvji kontrolēja Latvijas puses izveidotās vērtēšanas grupas darbības atbilstību noteiktajai procedūrai, savukārt vērtēšanas grupa vētīja brigādes štāba darbības. «Mūsu vērtēšanas grupā darbojās 14 dažādu jomu eksperti, lielākā to daļa bija piesaistīta no Apvienotā štāba,» teic pulkvedis.

Vērtēšanas gaitā nekādi pārkāpumi netika konstatēti, līdz ar to Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes štābs sekmīgi pabeidza vērtēšanu un ieguva to apliecinošu sertifikātu. Valts Āboliņš stāsta, ka līdz ar to NATO vadības līmenī tika atzīts, ka štābs spēj pildīt savus pienākumus multinacionālā vidē, var sadarboties un nodrošināt vadības un kontroles funkcijas dažādās situācijās, tostarp paaugstinātas intensitātes karadarbībā, pēkšņā krīzes situācijā un līdzīgi.
Vērtēšanas otrā fāze notika Dānijas organizēto mācību Saber Knight laikā. «Man tiešām jāsaka liels paldies Dānijas pusei par šo lielisko iespēju. Tās bija ļoti vērienīgas mācības, kurās tika iesaistīts liels skaits dalībnieku un organizatoru. Mēs ļoti augstu novērtējam, ka dāņi atrada iespēju mācību gaitā ņemt vērā arī mums nepieciešamos vērtēšanas scenārijus,» atzīst LNAA rektors. Mācību apjomu raksturo fakts, ka to laikā tika trenēti septiņu brigāžu štābi, bet sertifikāciju veica arī brigāde no Igaunijas. «Arī viņiem viss beidzās pozitīvi, un sertifikāts tika iegūts.»

Latvijai, tās bruņotajiem spēkiem un SzS MKBde štābam šī sertifikāta iegūšana noteikti ir prestiža jautājums, taču vienlaikus tas dod arī praktiskus ieguvumus. «Liels plus mums noteikti ir tas, ka esam operatīvi reaģējuši uz aktuālu NATO vadlīniju, esam spējuši sniegt visas atbildes uz NATO pārstāvjus interesējošajiem jautājumiem. Savukārt mums pašiem izvērtējums atbilstoši kritērijiem palīdzēja saprast, kur īsti pašlaik atrodamies savā sagatavotības līmenī. Sertifikāts noteikti ir arī kā kvalitātes zīme vienībai, kas apliecina, ka tā atbilst augstākajiem NATO standartiem un spēj darboties multinacionālā vidē NATO ietvarā.» Gala ziņojums ir nodots arī NATO un Nacionālo bruņoto spēku vadībai, un procesam būtu jānoslēdzas ar pārbaudes laikā konstatēto trūkumu novēršanas plānu. «Esmu pārliecināts, ka brigādes vadība arī pirms sertifikācijas labi zināja, kur ir tās stiprās un vājās puses, taču organizācijai kopumā šāds izaicinājums un vērtējums arī no malas noteikti nāk par labu,» atzīst pulkvedis.

Dalība vērtēšanas procesā ir bijusi lieliska pieredze arī pašam V. Āboliņam un visai vērtēšanas grupai. «Pats līdz šim neko tamlīdzīgu nebiju organizējis, tādēļ tā bija unikāla pieredze. Daži cilvēki no mūsu grupas iepriekš bija piedalījušies apmācības kursos, kas veltīti šai sertifikācijai, bet neviens to realitātē netika veicis. Kopumā uzskatu, ka tagad mēs visi noteikti esam gatavāki savu uzdevumu veikšanai,» atzīst Valts Āboliņš.

Arī SzS MKBde štābam šī bija jauna pieredze, kas lika štāba karavīriem iepazīties ar NATO kaujas gatavības izvērtēšanu atbilstoši CREVAL regulējošajiem normatīviem. Process bija organizēts korekti, vērtētāji savu darbu darīja profesionāli, neietekmējot štāba funkcionalitāti.

Lai arī štāba ikdienu neietekmēs CREVAL sekmīgi izgājušas vienības statuss, SzS MKBde tas arī turpmākajos gados saglabās aktualitāti. Štābam šāds process būs jāatkārto ik pēc četriem gadiem, bet jau nākamā gada rudenī NATO reaģēšanas spēku (NRF) BALTBAT projekta ietvaros Latvijas bruņotajiem spēkiem būs jāorganizē uz 1. mehanizētā kājnieku bataljona bāzes veidotā Baltijas bataljona sertifikācija pēc tiem pašiem CREVAL standartiem.

Par Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes štāba sekmīgi nokārtoto NATO sertifikāciju atbilstoši Combat Readiness Evaluation (CREVAL) savu komentāru sniedza Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Ilmārs Atis Lejiņš:

“Sertifikācija atbilstoši CREVAL kritērijiem netiek organizēta, lai kādu iegāztu vai pazemotu, CREVAL ir, lai  novērtētu, kur pašreiz esam  ̶  kur ir vienība, kur tieši štābs kā vienība, un lai pēc tam mēs kļūtu labāki. Protams, novērtējuma procesu var arī neizturēt. Šī sertifikācija ir NATO apstiprinātas vadlīnijas ar vairāk nekā 1600 kritēriju, kuru atbilstību pārbauda vērtēšanas grupa.

Vērtēšanā ir sekojoši posmi  ̶  teorētiskais, praktiskais un kopsavilkums. Es kā komandieris uzskatu, ka CREVAL nav tikai tests  ̶  tas ir komplekss novērtējums, lai mēs zinātu, kur  tieši tagad  esam, lai laikus uzzinātu,  pie  kā vēl jāpiestrādā. Ir  lietas, ko SzS MKBde var uzlabot, un esmu ļoti pateicīgs, ka esam saņēmuši ekspertu novērtējumu. Taču ir lietas, kas ir saistītas ar resursiem,  ̶  un tas, protams, ir NBS atbildībā. NBS Apvienotais štābs ir saņēmis prioritāro sarakstu, kādi ir materiālo resursu trūkumi, kas SzS MKBde traucē būt izciliem.

Kā  mēs  to izdarījām? Brigādes štābs strādā jau 11 gadus, un visus  šos gadus tas ir bijis saistīts ar Dānijas divīzijas mācību ciklu, kas ir vainagojies ar faktu, ka esam izturējuši šo novērtēšanas procesu. Tas  nav vienkāršs darbs. Dānijas  divīzijas mācību cikls ir tā platforma, kur mēs trenējam brigādes štāba darbu divīzijas ietvarā, un izmantojam šo komandpunktu vingrinājumu kā platformu vērtēšanas procesā. Vērtēšanai mēs izmantojām esošu mācību platformu.

Par novērtējumu. Atklāti varu teikt, ka neieguvām 100% punktu, bet stabilu pozitīvu rezultātu. To pirmajai reizei var uzskatīt par teicamu sasniegumu. Galvenais, ka esam saņēmuši objektīvu novērtējumu, kas un kur ir jāuzlabo. To arī mēs uzreiz varam darīt vingrinājumā «Namejs». Manuprāt, ja pēc vingrinājuma «Namejs» būtu novērtēšana, mēs saņemtu daudz vairāk punktu, tieši par štāba iekšējo procesu organizēšanu.

Novērtēšanas process ir darbietilpīgs, tāpēc daudzas valstis to nedara. To  dara  tikai valstis, kuras  nozīmē  savas vienības uz NRF. SzS MKBde štābs, arī Igaunijas bruņoto spēku 1. kājnieku brigādes štābs  ̶  mēs esam vienā īpašā grupā, jo no pārējām NATO valstīm ir vēl tikai seši brigādes štābi, kas ir veikuši šo procesu.

Novērtēšanas sertifikāts ir derīgs četrus gadus. Domāju, būtu labi, ja mēs ik pa četriem  gadiem to  arī nokārtotu.

CREVAL nav tikai tests, tā ir ceļazīme, lai redzētu, kur mēs esam un kā varam kļūt  labāki. Tas ir  arī kvalitātes  rādītājs.

Galvenie izaicinājumi turpmākam darbam ir  mobilie tehniskie risinājumi, kas mums būtiski jāuzlabo  ̶  tieši mobilitāte.”

Līga Lakuča, Taivo Trams
“Tēvijas Sargs”

 

Dalies ar šo ziņu