Bruņoto spēku komandieris: Zemessardzi iesaistīs karavīru rekrutēšanā

Lai nodrošinātu lielāku rekrutēšanas un atlases sistēmas efektivitāti un novērstu savstarpēji cieši saistītu uzdevumu un resursu sadrumstalotību, šogad bruņotie spēki pilnībā pārņēma rekrutēšanas funkciju, kas līdz šim bija sadalīta starp divām institūcijām – Rekrutēšanas un Jaunsardzes centru, kas nodrošināja sabiedrības informēšanu par dienesta iespējām un kandidātu pirmreizējās anketas aizpildīšanu un kontaktu iegūšanu, un bruņoto spēku Atlases un rezerves personāla uzskaites centru, kas savukārt veica kandidātu atbilstības pārbaudi profesionālam dienestam noteiktajām prasībām.

Rekrutēšanas veikšanai bruņotajos spēkos ir izveidots Rekrutēšanas un atlases centrs, kuru kandidātu piesaistīšanai dienestam bruņotajos spēkos atbalstīs Zemessardze.

“Šis būs jauns uzdevums Zemessardzei un vienlaikus praktisks solis, kas, rekrutētājiem pietuvojoties kandidātu dzīvesvietai, atvieglos viņiem iestāšanās procesu bruņotajos spēkos,” sacīja bruņoto spēku komandieris, par piemēru minot, ka turpmāk kandidātiem vairs nebūs jādodas tikai uz Rekrutēšanas un atlases centru Rīgā, bet rekrutēšanas procesu varēs sākt arī savai dzīvesvietai tuvākajā Zemessardzes vienībā.

Ģenerālleitnants Raimonds Graube, uzrunājot sanāksmes dalībniekus, izteica gandarījumu par pērnajā gadā Zemessardzē paveikto, īpaši uzsverot to, ka uzlabojusies apmācību kvalitāte un to apmeklējums, kas no vidēji astoņām dienām iepriekšējos gados palielinājies līdz 13 dienām pērn.

“Panākuma atslēga ir kvalitatīva apmācība, un tai ir jābūt teicami plānotai un intensīvai,” uzsvēra bruņoto spēku komandieris, uzteicot pērn simtprocentīgi realizēto zemessargu apmācību darbībai ar prettanku ieročiem “Carl Gustav”, gan arī sākto jauno pieeju zemessargu apmācībā, pielietojot nometņu modeli, kurā jaunie zemessargi militārās iemaņas apgūst īsākā, bet nepārtrauktā laika posmā.

Runājot par Zemessardzes kaujas spēju pilnveidošanu, bruņoto spēku komandieris norādīja, ka tiks turpinātas mācības, kurās vienībām būs jāveic kritiskās infrastruktūras aizsardzības un cita veida uzdevumi, kā arī paaugstinātas gatavības apakšvienību sagatavošana un instruktoru un vadu komandieru pienākumu izpildītāju apmācība.

“Personālsastāva skaita palielināšanai nav jābūt kvantitatīvai, bet kvalitatīvai – zemessargiem ir jābūt lojāliem, dienestam Zemessardzē un kopumā bruņotajos spēkos jāpiesaista speciālisti, kas jau pirms dienesta ieguvuši bruņotajiem spēkiem nepieciešamu speciālo izglītību inženieru, sakaru, IT un citās jomās,” uzsvēra ģenerālleitnants Raimonds Graube, atgādinot, ka bruņotajiem spēkiem līdz 2018. gadam jāpalielina karavīru skaits līdz 6000, kā arī jāsagatavo 8000 zemessargu un 3000 rezerves karavīru.

Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš norādīja, ka Zemessardze 2015. gadā ir veikusi ievērojamu “lēcienu” savu spēju pilnveidošanā. “Apmācību intensitāte, pateicoties apmācību sistēmas strukturāliem uzlabojumiem, ir pieaugusi par trešdaļu,” uzsvēra Zemessardzes komandieris.

“Pilnā apjomā esam paveikuši paaugstinātās gatavības apakšvienību pamatapmācību, kā arī sagatavojuši ievērojamu skaitu jaunāko instruktoru nodaļu komandieru amatiem un pirmo reizi esam apmācījuši vadu komandieru pienākumu izpildītājus, kas rotu komandieriem būs liels atbalsts uzdevumu izpildē,” uzsvēra brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš.

Īpašu atzinību viņš pauda par kiberaizsardzības speciālistiem, kuri pēc vienotas programmas, upurējot savus finanšu ienākumus (jo uz trīs mēnešiem bija pametuši savu pamatdarbu), kopā ar karavīriem absolvēja aizsardzības akadēmijas virsnieku speciālistu kursu un saņēma virsnieka speciālista dienesta pakāpes.

“Bet vislielākais gandarījums ir par sabiedrības atbalstu, ko tā sniedz, pilsoņiem stājoties Zemessardzē, un šogad šis skaits ir tiešām rekordliels,” uzsvēra Zemessardzes komandieris. “Tas liecina tikai par to, ka lielākajai sabiedrības daļai rūp Latvijas drošība, un militāro spēju pilnveidošana Zemessardzē neapstāsies,” norādīja brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš.

Viņš minēja, ka 2015. gadā Zemessardzē ir iestājušies 1210 zemessargi, no kuriem lielākā daļa ir gados jauni cilvēki - 991 zemessargs ir vecumā līdz 35 gadiem.

“Savukārt no Zemessardzes pērn izstājās vai tika izslēgti 1197 zemessargi”, sacīja Zemessardzes komandieris, minot arī trīs galvenos iemeslus - ilgstoši neapmeklētu mācību dēļ izslēgti 355 zemessargi, pēc pašu vēlēšanās no Zemessardzes aizgājuši 242 zemessargi un 187 zemessargi sasnieguši maksimālo vecumu.

Paveiktais Zemessardzē 2015.gadā

Katru gadu Zemessardzē tiek izvirzīti jauni izaicinājumi. Arī 2015. gads nebija izņēmums. Tika uzlabotas esošās apmācību sistēmas un uzsākti arī daudzi jauni projekti. 2015. gadā īpaši ir atzīmējama Latvijas pilsoņu interese un vēlme stāties Zemessardzē, papildinot tās rindas par 1210 zemessargiem. Būtiski, ka lielākā daļa no zemessargiem ir gados jauni cilvēki. Zemessardzē pērn iestājās gandrīz 1000 zemessargu, kas ir vecumā līdz 35 gadiem, “Sargs.lv” informēja Zemessardzes štāba pārstāve Guna Freimane.

Pērn Zemessardze sāka Paaugstinātas gatavības rotu sagatavošanu, kuru veidošanu sāka jau 2014. gadā, kad Zemessardzes komandiera uzstādījums bija izveidot katrā Zemessardzes novadā vienu sagatavotu paaugstinātas gatavības rotu. 2015. gadā sāka četru gadu apmācību ciklu, ar mērķi 2018. gadā katrā Zemessardzes bataljonā nokomplektēt paaugstinātas gatavības rotu. Pērn sākts pirmais cikls, kas ilga 30 dienas. Apmācībai izmantotais nometņu modelis reāli bija izpildāms tikai pēc veiktajiem grozījumiem Darba likumā, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, nosakot, ka darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas darbiniekam, kurš pilda dienestu Zemessardzē, ja par viņa iesaisti Zemessardzes uzdevumu izpildē vai apmācībā darba devēju informē Zemessardzes vienības komandieris.

Apmācību jomā Zemessardze ir spērusi lielu soli uz priekšu. Pērn pirmo reizi četri Kiberaizsardzības vienības zemessargi, pēc vienotas programmas trīs mēnešu garumā, kopā ar karavīriem apguva virsnieka speciālista kursu, absolvēja to un saņēma virsnieka speciālista pakāpes. 2015. gadā Zemessardze sadarbībā ar Mācību vadības pavēlniecību un Nacionālo aizsardzības akadēmiju īstenoja arī 2014. gadā sākto projektu – Zemessardzes vada komandiera pienākumu izpildītāja kursu, kur apmācāmie kopā ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas 5. kursa un "Komandējošā sastāva virsnieka pamatkursa" kadetiem apguva nepieciešamās zināšanas un izkopa prasmes, kas nepieciešamas, lai vadītu Zemessardzes kājnieku vada personālu rotas sastāvā. Pirmo kursu absolvēja 13 zemessargi.

Pērn veiksmīgi turpinājās arī 2011. gadā sāktais projekts – Neintensīvais jaunākā instruktora kurss, kurā zemessargi apgūst nepieciešamās zināšanas nodaļas komandiera amatam, kā arī kaprāļa dienesta pakāpes saņemšanai. Šo kursu pērn pabeidza un kaprāļa pakāpi saņēma 47 zemessargi.

Zemessardze aktīvi ir sadarbojusies arī ar līdzīgām brīvprātīgajām organizācijām ne tikai Baltijas valstīs, bet arī ar ASV Mičiganas pavalsts Nacionālo gvardi, Dānijas Zemessardzi, Gruziju, Lielbritāniju un Poliju.

Zemessardzes vienības 2015. gadā ir aktīvi piedalījušās dažādās militārās mācībās gan Latvijā, gan arī ārvalstīs – „Brave Beduin 2015”, „Baltic Zenith 2015”, „Saber Strike 2015”, „Summer Shield” „Silver Arrow”, „Flaming Sword”, „Siil 2015”, „Combined Resolve IV”, „Rapid Trident/Saber Guardian 2015”, „Simple Strike 2015”, „Trident Juncture 2015”, „Arcade Fusion 2015” un „Orkaan 10”.

Pērnā gada mācības Zemessardzes novados bija  1. Zemessardzes novada mācības „Lielais Zobens 2015” un „Iron Sword 2015”, 2. Zemessardzes novada vingrinājumi „Strong Guard/Zobens” un „Compact Eagle 15” 3. Zemessardzes novada mācības “Raunas akacis”, Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas kolektīvās mācības „Detonators 2015”.

2015. gadā Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rota devās 1338 izsaukumos, neitralizējot 6430 sprādzienbīstamus priekšmetus.

Zemessardze nemainīgi arī 2015. gadā ir sniegusi atbalstu valsts un civilajām institūcijām. Aptuveni 100 karavīri un zemessargi piedalījušies glābšanas darbu, plūdu, stihiju nelaimju un avāriju, ugunsgrēku novēršanas pasākumu plānošanas un sagatavošanās darbos, pazudušu personu meklēšanā, kā arī piedalījušies Civilās aizsardzības mācībās.

2015. gadā Zemessardze sniedza atbalstu Valsts policijai, pašvaldībām un sabiedriskām organizācijām, sniedzot palīdzību, kā arī sabiedriskās kārtības nodrošināšanā - gandrīz 400 pasākumos piedalījās vairāk nekā 2800 zemessargu, karavīru un Zemessardzes veterānu.

2015. gadā Zemessardzes vienību karavīri un zemessargi ir vadījuši vairāk nekā 100 prezentācijas un iepazīstinājuši sabiedrību, skolēnus un studentus ar bruņoto spēku un Zemessardzes galvenajiem uzdevumiem un ikdienu – dalījušies starptautisko operāciju pieredzē un dažāda veida apmācībām. Ir snieguši atbalstu dažādos kultūras un sporta pasākumos, piemēram, tautas un armijas svētkos „Latviešu strēlniekiem – 100”,  XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, „Muzeja naktī“ un Vissvētākās Jaunavas Marijas debess uzņemšanas svētkos Aglonā.

Arī sporta jomā 2015. gads Zemessardzei ir bijis dinamisks. Zemessardzes komandas ir izcīnījušas godalgotas vietas gan Nacionālo bruņoto spēku organizētās sacensībās, gan arī ārvalstu sacensībās. Arī Zemessardzes štābs sadarbībā ar Zemessardzes novadu štābiem un bataljoniem organizēja zemessargiem un karavīriem dažādus militāros vingrinājumus, kuros piedalījās arī uzaicinātās komandas no ārzemēm.