Rīcības cilvēks

NBS
"Tēvijas Sargs"
Mārtiņš Liberts
Foto: Foto: Normunds Mežiņš

Šā gada oktobrī aprit simt dienas, kopš pulkvedis Mārtiņš Liberts ir stājies Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandiera amatā. «Tēvijas Sargs» viņu uz sarunu aicināja, lai uzzinātu par viņa komandētās vienības šā brīža aktualitātēm.

Rīcības cilvēks

— Jūs bijāt Ziemeļu reģionālās pavēlniecības Apvienotā operāciju centra priekšnieks Afganistānā. Kā izjutāt pāreju no dienesta vietas, kur norit aktīva militāra darbība, uz vienību, kas uzdevumus pilda miera apstākļos

— Mans iepriekšējais amats, pirms Afganistānas, bija Zemessardzes 1. novada komandieris, kopumā savā militārajā karjerā jau septiņas reizes esmu rotējis un mainījis dienesta vietas. Tas man nav nekas jauns — vides un vietas maiņa, pie-mēram, tagad kopā ar ģimeni no Liepājas esmu pārcēlies uz Kadagu. Arī Afganistānas dienests man nebija nekas svešs, jo ar komandvadības specifiku biju saskāries jau iepriekš — piecus gadus dienēju NBS Apvienotā štāba operāciju centrā, tai skaitā NATO samita laikā biju drošības operācijas komandpunkta priekšnieks. Jā, vienīgā starpība, ka Afganistānā pastāvēja tiešs apdraudējums, kara darbība. Man kā komandierim bija jāpieņem smagi lēmumi, to skaitā — kam es palīdzu vispirms, kam pēc tam. Visas līdz šim apgūtās zināšanas varēju pārbaudīt reālās militārās situācijās. Tajā faktā, ka turpinu dienestu kā brigādes komandieris, nesaskatu pretrunas, drīzāk tas ir dienesta papildinājums. Uzskatu, ka mana Afganistānas pieredze sniedz man morālas tiesības kaut ko kādam teikt un iebilst, tagad man ir vieglāk pamatot savu viedokli.

— Kam šobrīd ir pievērsta jūsu kā brigādes komandiera uzmanība? Kas ir aktuālākais Sauszemes spēku kājnieku brigādē?

— Joprojām norit dalība militārajās operācijās Afganistānā. Tā ir ļoti augsta prioritāte, jo Sauszemes spēku kājnieku brigāde ir un paliek pamatkodols karavīru rotācijai misijā, neskatoties uz dalības skaita samazinājumu. Man kā komandierim ir jābūt pārliecinātam, ka es esmu izdarījis visu, lai karavīri, kas tiek sūtīti uz šo karsto punktu, ir pienācīgi sagatavoti savu uzdevumu izpildei, jo viņiem ir jābūt pārliecībai, ka viņi spēs veikt savu dienestu.

Otra prioritāte - jāpieņem lēmums, ko darīsim pēc Afganistānas kontingenta samazināšanas.

Uzskatu, ka mums nekāda īpaša alternatīva nav jāmeklē vai jāizdomā, jo mums ir mūsu pamatuzdevumi — standarta militārie uzdevumi (uzbrukumi, aizsardzība, aizkavēšanas operācijas). Šiem pamatuzdevumiem tā īsti nav bijis laika, jo karavīri bez mitas ir rotējuši no vienas misijas uz otru ar ļoti nelielu laika atstarpi. Valstīs, kurās ir lielāks karavīru skaits, uz misijām brauc ne biežāk kā ik pēc pieciem gadiem, taču Latvijā karavīri ir rotējuši ik pēc trim gadiem un pat biežāk. Pauze starp misijām bija par mazu, lai karavīru sagatavotu parastai karadarbībai, kuras uzdevumi ir pilnīgi pretēji. Miera uzturēšanas operācijās karavīra uzdevums ir atturēt karojošās puses no nogalināšanas, būt par buferi starp divām naidīgām pusēm, bet parastajā karadarbībā primārais uzdevums ir iznīcināt savu pretinieku. Tātad — karavīrs jāmāca nogalināt pretinieku, nevis atturēt viņu no spēka lietošanas. Turklāt, runājot par valsts aizsardzību, karavīru darbība vairs nebūs pret kādu paramilitāru grupējumu, bet gan tas būs noteikts, iespējams, pat labi bruņots un organizēts militārs formējums ar labām kaujas spējām.

Šā gada mācības «Saber Strike» bija spilgts piemērs, kā mēs šiem uzdevumiem gatavojamies. Mēs netrenējāmies ne patrulēšanā, ne nemiernieku pūļu savaldīšanā, bet gan izmantojām visa spektra ieročus rotu aizsardzībā un uzbrukumā. Vingrinājumā «Sudraba bulta» integrētais Zemessardzes bataljons veica kavēšanas darbības, bet Sauszemes spēku vienība — pretuzbrukumu. Kaujas operāciju lauks kļūst plašāks.

— Ko nozīmē brigādes mehanizācijas projekts? Vai notiek kādas darbības tā realizācijai?

— Projekts ietver Sauszemes spēku kājnieku brigādes vienības nodrošināšanu ar bruņu transportu, un patlaban atbildīgie speciālisti izvērtē iespējamos transporta platformu piegādātājus. Tas ir valstisks ilgtermiņa stratēģisks lēmums un ap-ņemšanās. Šajā gadījumā nevar skatīt šo projektu tikai atbilstoši brigādes vēlmēm, jo tas ir visaptverošs bruņoto spēku lēmums, kur jāizvērtē vairāki aspekti.

Esmu piedalījies vairākās šī jautājuma apspriedēs. Es uzticos izveidotās darba grupas spriedumiem. Process ir pietiekami atklāts visām iesaistītajām pusēm, jo īpaši nozares speciālistiem. Tas ir svarīgi, jo vēlāk karavīri nāks pie manis un jautās, kāpēc tika izvēlēts šis un ne cits bruņu transports. Tad es spēšu sniegt pamatotas atbildes, kuras šobrīd izsaka projekta speciālisti, un viņi arī mani informē par notiekošo.

Aizsardzības ministrs ir patiesi ieinteresēts, lai šis process notiktu, taču precīzus datumus nespēj pateikt neviens. Tas notiks tad, kad tiks piešķirti finanšu līdzekļi šim apjomīgajam projektam, kura iestrādes tika gatavotas vairākus gadus iepriekš. Līdz šim, lai tiktu iegādāts bruņu transports, viss ir atdūries pret nepietiekamiem resursiem. Protams, mana vēlme būtu, lai tuvākajos trijos četros gados brigāde saņemtu kaut daļu jaunās tehnikas, lai mēs jau laikus varētu sākt apmācības procesu. Jo, saņemot visu šo tehniku, ļoti svarīgi būs, lai esam jau gatavi pāriet gan uz citu apmācību, gan operāciju filozofiju. Līdz šim esam darbojošies ar hammeriem vai «Mercedes» vieglajām apvidus mašīnām, taču bruņutehnikai ir cita darbība, citas — daudz plašākas manevra iespējas, un mums vajadzēs pareizi šīs spējas izmantot. Nav jēgas no tehnikas, kuru nemākam pilnvērtīgi lietot. Tāpēc — pirms saņemsim tehniku, cilvēki tiks apmācīti darbam ar to. Karavīri tiks sūtīti apgūt zināšanas, lai vadītu vada vai rotas lieluma vienības, kurās ir šāda tipa bruņutehnika, kā arī lai spētu remontēt un veikt tehnisko apkopi jaudīgajai tehnikai.

Mūsu karavīri ir ieinteresēti apgūt jaunas zināšanas. Jaunieši, kas ienāk brigādē, ir aptuveni 19— 20 gadus veci, un viņi vēlas darboties un izmantot mūsdienīgu un modernu ekipējumu.

— Mācībās «Sudraba bulta» piedalījās visnotaļ liels skaits zemessargu. Kāda vispār ir sadarbība starp Sauszemes spēkiem un Zemessardzi?

— Šajā jomā vēl ir ļoti daudz darāmā, savstarpējā sadarbība ir jāveido daudz ciešāka. Šobrīd savstarpējā integrācija ir zemā līmenī. Toties ir panākta vienota izpratne ar Zemessardzes vadību, kādā veidā tas ir attīstāms, taču tas nav paveicams vienā dienā, tas ir ilgtermiņa process.

Esam domājuši par to, ka Sauszemes kājnieku brigādes instruktori un virsnieki varētu piedalīties zemessargu apmācību procesā, jo visaptverošais mērķis būtu, ka brigāde ir kodols sauszemes spēku operāciju veikšanā, tātad arī zemessargiem būtu zināmas un izprotamas vienotās militārās darbības.

Uzskatu, ka Sauszemes spēku dalība Zemessardzes apmācībās ir likumsakarīga, tās iegūtu jaunu un daudz augstāku kvalitāti. Šobrīd, lai Zemessardzē apmācītu zemessargus rotu un bataljonu līmenī, ne vienmēr pietiek cilvēkresursu, tāpēc no Sauszemes spēku kājnieku brigādes piesaistītie karavīri būtu patiess ieguvums. Te būtu liela loma manis vadītajai brigādei. Patiesībā tas ir kā savienoto trauku princips — Zemessardze iegūtu pilnvērtīgākas zināšanas no brigādes profesionāļu atbalsta, savukārt Sauszemes spēki gūtu vienotu izpratni par militāro uzdevumu veikšanu, turklāt savu profesionalitāti apliecinot ne tikai svešumā, misijās, bet šeit, uz vietas apmācot savas zemes patriotus zemessargus.

— Iepriekšējais brigādes komandieris pulkvedis Dzintars Roga 2012. gada jūlija intervijā «Tēvijas Sargam» atzina, ka brigādei ir nepieciešams kvalitatīvs personāls ar angļu valodas prasmi. Kāda situācija ir šobrīd — vai personāls ir pietiekamā skaitā?

— Lielu robu pilnvērtīgai brigādes funkcionēšanai radīja ekonomiskā krīze un tai sekojošie taupības pasākumi, no kuriem viens bija atteikšanās no jaunu leitnantu sagatavošanas. Protams, ir ļoti apsveicami, ka studijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā ir atsākušās ar pilnu jaudu, taču tas aizņems ne vienu vien gadu, kamēr bruņotajos spēkos uzsāks dienestu ar jaunām zināšanām bagāti virsnieki. Turklāt virsnieks ir viena no profesijām, kas pastāv līdzās daudzām citām iespējām kopīgajā darba tirgū. Lai jaunietis izvēlētos kļūt par militārpersonu, ir jāsniedz un jāpiedāvā lietas, kas viņu ieinteresētu. Tas jau ir jautājums par valsts pastāvēšanu — vai ir pietiekams skaits to cilvēku, kuri vēlas un ir gatavi šo valsti aizstāvēt.

— Kādas īpašības jūs pats visaugstāk vērtējat karavīros?

— Domāju, ka darba sparu un mērķtiecību. Man nepatīk slinki cilvēki, kas atnāk savā darbā atsēdēt stundas un gaida, kad būs darba dienas beigas, lai justos priecīgi, ka var būt no darba brīvi. Man patīk, ja varu dienas beigās apsēsties un atzīt — jā, šodien esmu paveicis to un to, vai arī — pēc gada atskatīties un redzēt, kas ir izdarīts un sasniegts. Dažreiz cilvēki imitē darbību, no kuras ilgtermiņā nekas pāri nav palicis. Manuprāt, man dzīvē ir paveicies, jo es aptuveni ik pēc pieciem dienesta gadiem varu redzēt, ko esmu sasniedzis, ar ko varu būt lepns. Man patīk rīcības cilvēki, kas ir virzīti uz mērķu vai rezultātu sasniegšanu. 

Dalies ar šo ziņu