Pabriks pauž cerību, ka NATO samitā Madridē pieņemtie lēmumi stiprinās alianses austrumu flangu

NATO
Sargs.lv
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja pirms NATO aizsardzības ministru tikšanās
Foto: NATO.int

Šonedēļ, no 15. līdz 17. jūnijam, aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzturējās darba vizītē Briselē, Beļģijā, kur tika aizvadītas NATO aizsardzības ministru un kontaktgrupas Ukrainas aizsardzības jautājumos sanāksmes, kā arī vairākas divpusējās tikšanās.

ASV vadītās kontaktgrupas Ukrainas aizsardzības jautājumos sanāksmē vairāk nekā 40 valstu aizsardzības ministri, tajā skaitā arī A. Pabriks, vienojās arī par nepieciešamību izstrādāt virkni procedūras, kas ilgtermiņā nodrošinātu militārā atbalsta  sniegšanu Ukrainai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai atspēkotu Krievijas resursu priekšrocības.

“Šīs dienas Briselē tika aizvadītas produktīvi. Ar sabiedrotajiem un partneriem vienojāmies, ka ir nepieciešams paātrināt tūlītēji sniedzamo militāro atbalstu Ukrainai, lai pēc iespējas ātrāk ietekmētu situāciju frontē par labu Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Tāpat vērsu uzmanību, ka ir jāmeklē risinājumi NATO atturēšanas un aizsardzības politikas stiprināšanā, īpašu uzmanību pievēršot tieši alianses austrumu flangam. Attiecībā uz šo vēl tiks turpināts darbs līdz NATO samitam Madridē, kurā tad arī tiks pieņemti lēmumi,” vērtē A. Pabriks.

Savukārt attiecībā uz NATO stiprināšanu secināts, ka sabiedrotie arvien vairāk iegulda gan savu aizsardzības spēju modernizēšanā, gan NATO misijās un operācijās, kas norāda uz alianses progresu, taču tai ir jādara vēl vairāk, lai varētu turpināt risināt aktuālos un iespējamos nākotnes izaicinājumus.

Turklāt NATO ir jābūt gatavai jebkādiem draudiem un izaicinājumiem jebkurā laikā, tāpēc ir jāstiprina dalībvalstu kaujas spējas visās jomās, tostarp jūrā, lai aizsargātu kritisko zemūdens infrastruktūru. Šādi tiks demonstrēta arī apņemšanās aizsargāt un aizstāvēt katru NATO teritorijas centimetru.

Tāpat Briselē tika aizvadītas vairākas divpusējās tikšanās ar  ASV aizsardzības sekretāru Loidu Ostinu (Lloyd Austin III), Kanādas nacionālās aizsardzības ministri Anitu Anandu (Anita Anand), Albānijas aizsardzības ministru Niko Peleši (Niko Peleshi) un Dānijas aizsardzības ministru Mortenu Bodskovu (Morten Bødskov).

A.Pabriks Kanādas kolēģei izteica pateicību par Kanādas ieguldījumu, uzņemoties vadošo lomu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā, kā arī par vienotas pozīcijas ieturēšanu NATO aizsardzības ministru sanāksmē saistībā ar aktuālajiem alianses adaptācijas jautājumiem.

Savukārt ar Albāniju tika parakstīts savstarpējās sadarbības memorands par divpusējo sadarbības veicināšanu aizsardzības jomā, kā arī tika pārrunāti aktuālie jautājumi, gatavojoties NATO samitam. Turklāt A. Pabriks pauda atbalstu Albānijai tās integrācijai Eiropas Savienībā, ņemot vērā, ka Albānija pašlaik ir ceļā uz pievienošanos šai ekonomiskajai un politiskajai apvienībai.

Tikšanās laikā ar Dānijas aizsardzības ministru A. Pabriks pārrunāja turpmākos soļus NATO aizsardzības un atturēšanas politikas nostiprināšanā un parakstīja grozījumus savstarpējās sadarbības līgumā, kas uzlabos informācijas apmaiņu aizsardzības jomā starp abām valstīm.

“Sadarbība ar Dāniju mums ir ļoti nozīmīga, jo īpaši saistībā ar daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” Ādažos attīstību, kurā pašlaik ir izvietoti vairāk nekā 800 dāņu karavīri. Dānija sniedz vērā ņemamu ieguldījumu NATO austrumu flanga aizsardzībā, Nacionālo bruņoto spēku attīstībā un politiskajā atbalstā Latvijai,” uzsver A. Pabriks.

Šobrīd kaujas grupu vada Kanāda, apvienojot aptuveni 1700 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kuri rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

Dalies ar šo ziņu