Jau pēc nedaudz vairāk nekā gada NATO dalībvalstīm būs jāmeklē jauns alianses ģenerālsekretārs. NATO Galvenajā mītnē sākušās oficiālas diskusijas par Stoltenberga pēcteča izvēli. Virkne diplomātu pieļauj, ka par jauno alianses ģenerālsekretāru varētu kļūt sieviete, turklāt īpaši jāapsver kandidāti no Austrumeiropas, kas uz šo amatu pavērtu ceļu arī kādai no Baltijas valstu prezidentēm, vēsta “Politico”.
Pašreizējais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs šo amatu ieņem kopš 2014. gada oktobra. Nesen viņa pilnvaras tika pagarinātas līdz 2022. gadam. Tiesa, jau šā paša gada septembrī paredzētajā alianses dalībvalstu samitā Madridē valstu līderiem būs jālemj par jauna ģenerālsekretāra apstiprināšanu.
Kā norāda “Politico”, par spekulācijas jaunā NATO ģenerālsekretāra iespējamo kandidatūru sit augstu vilni gan Briselē, gan citās alianses valstu galvaspilsētās. Diplomāti un analītiķi uzskata, ka pēc Alianses aizvadītiem 72 gadiem ir pienācis laiks ģenerālsekretāra amatā iecelt pirmo sievieti. Citi apgalvo, ka, ņemot vērā nepārtraukto konfrontāciju ar Maskavu, īpaši jāapsver kandidāta virzīšana no Austrumeiropas.
Grabarai-Kitarovičai, kura bija Horvātijas pirmā sieviete, kas ieņēmusi prezidentes amatu, ir priekšrocība – viņa strādājusi NATO galvenajā mītnē kā ģenerālsekretāra asistente publiskās diplomātijas jautājumos. Kritiķi apgalvo, ka Grabara-Kitaroviča neveiksmīgas pārvēlēšanas kampaņas laikā 2019. gadā iznīcināja savu publisko tēlu.
Tomēr viņa lepojas ar vienu no iespaidīgākajiem sasniegumiem starp potenciālajiem ģenerālsekretāra amata kandidātiem. Viņa ieņēmusi gan Horvātijas Eiropas lietu un ārlietu ministres amatus, kā arī piedalījusies valsts virzībā uz ES un NATO. Viņa arī darbojusies kā Horvātijas vēstniece ASV no 2008. līdz 2011. gadam, nodrošinot spēcīgu saikni ar Vašingtonu, kam varētu būt izšķiroša nozīme NATO lēmumā.
ASV, Vācija un Lielbritānija parasti tiek uzskatītas par ietekmīgākajām sabiedrotajām ģenerālsekretāra atlases procesā.
Eiropas valstīm ir pārliecinošs vairākums NATO sabiedroto vidū – 21 no 30 alianses dalībvalstīm ir Eiropas valstis.
Starp šī amata tīkotājiem ir virkne citu valstu. Viena no tām – Lielbritānijai. Izskan pieļāvumi, ka šajā amatā Lielbritānija varētu virzīt bijušo premjerministri Terēzu Meju, vai arī bijušo T.Mejas un pašreizējā Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona nacionālo drošības padomnieku Marku Sedvilu. Tiesa, kā pieļauj analītiķi, pēc Brexit Lielbritānijai varētu būt grūti gūt atbalstu savam kandidātam tik nozīmīgā amatā.
Dažas NATO valstis, it īpaši Itālija, uzskata, ka arī to kandidāti atbilst prasībām, lai ieņemtu nozīmīgāko amatu aliansē. Interesi par šo amatu iepriekš izrādījusi bijusī Itālijas ārlietu ministre un Eiropas Savienības ārpolitikas vadītāja Frederika Mogerīni, tomēr viņa varētu nesaņemt Vašingtonas atbalstu.
Citas iespējamās kandidatūras ir Nīderlandes premjerministrs Marks Rute, kurš savās mājās tagad cenšas izveidot jaunu valdības koalīciju, Beļģijas ārlietu ministre Sofija Vilemsa, kura iepriekš bija premjerministra pienākumu izpildītāja, kā arī citi.
Daži novērotāji jau pauduši viedokli, ka ģenerālsekretāra izvēle no Baltijas reģiona, īpaši Daļas Grībauskaites kandidatūra, varētu tikt uzskatīt par atklāti naidīgu žestu Maskavas virzienā laikā, kad ASV prezidents Džo Baidens mēģina stabilizēt attiecības starp Krieviju un Rietumiem.
Arī Rumānija ir NATO sabiedrotā, kura aizsardzību finansē 2% apmērā no IKP. Šis fakts ļautu par ietekmīgo amatu cīnīties prezidentam Klāvam Johanisam.
Lai arī Francija nenoteiks ģenerālsekretāra izvēli, tā izmantos savas veto tiesības, kas nozīmē, ka Turcijas kandidāts nevarēs pretendēt uz augstāko amatu aliansē.