Aktuāli

2020. gadā cīņā ar Covid-19 pandēmiju iesaistījies teju pusmiljons NATO karavīru

NATO
Sargs.lv/NATO.int
Image
NATO
Foto: NATO.int

Aizejošajā 2020. gadā NATO karavīri aktīvi iesaistījušies cīņā ar Covid-19 pandēmiju, sniedzot atbalstu alianses dalībvalstu un partnervalstu civilajiem dienestiem, informē alianse.

Šā gada pirmajā pusē NATO transporta lidmašīnas veica 350 lidojumus, piegādājot kritiski svarīgās kravas cīņai ar pandēmiju.

Alianses valstīs cīņā ar Covid-19 iesaistījās gandrīz pusmiljons karavīru, uzbūvējot teju 100 lauka hospitāļus vīrusa pacientu uzņemšanai, kā arī nodrošinot atbalstu robežu kontrolē, vīrusa testēšanā un aizsarglīdzekļu loģistikā.

Image
NATO
Foto: NATO.int
Foto: NATO.int
Reaģējot uz pandēmiju, NATO izstrādāja jaunu operāciju plānu, lai alianse būtu gatava palīdzēt gan sabiedrotajiem, gan partneriem, ja šāda palīdzība tiktu prasīta. Alianse arī izveidoja īpašu trasta fondu steidzami nepieciešamā medicīniskā aprīkojuma iegādei, kā arī veidoja medicīnas preču krājumus. Sešpadsmit valstis šī fonda izveidē veikušas naudas ieguldījumus piecu miljonu eiro apmērā, savukārt piecas valstis krājumu veidošanai atvēlējušas medicīnisko aprīkojumu un cita veida medicīniskos līdzekļus.

No šiem krājumiem Albānijai, Čehijai, Melnkalnei un Ziemeļmaķedonijai tika piegādāti mākslīgie elpināšanas aparāti, kā arī cita veida medicīniskais aprīkojums kopumā 1,5 miljonu eiro vērtībā.  Tāpat šie līdzekļi izmantoti, lai sniegtu atbalstu pandēmijā vissmagāk skartajām partnervalstīm - Bosnijai un Hercegovinai, Irākai, Moldovai, Tunisijai un Ukrainai.

Image
NATO
Foto: NATO.int
Foto: NATO.int
Šā gada nogalē, uzstājoties Rīgas konferencē, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja: “NATO valstis un to bruņotie spēki šīs pandēmijas laikā aktīvi atbalstījuši ne tikai viens otru, bet arī partnerus, piegādājot medicīniskās preces, pārvadājot smagi slimos pacientus, kā arī nodrošinot ekspertu palīdzību. Tāpat tikušas izveidotas lauka slimnīcas un garantēta alianses dalībvalstu robežu apsardze. Tai pat laikā alianse turpina saglabāt modrību, jo NATO galvenā atbildība ir nodrošināt to, lai veselības krīze nekļūtu arī par drošības krīzi.”

Kopš krīzes sākuma NATO Eiroatlantijas katastrofu reaģēšanas koordinācijas centrs (EADRCC)  koordinējis 22 palīdzības pieprasījumus no NATO un partnervalstīm, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Humanitāro lietu koordinācijas biroja. Savukārt NATO atbalsta un iepirkumu aģentūras (NSPA) sniegtais loģistikas atbalsts ir palīdzējis gan sabiedrotajiem, gan partneriem veikt liela apmēra Covid-19 aizsarglīdzekļu iepirkumus, būtiski ietaupot līdzekļus.

Image
NATO
Foto: NATO.int
Foto: NATO.int

Tāpat NSPA ir palīdzējusi gan alianses dalībvalstīm, gan partneriem veikt steidzamu medicīniskā aprīkojuma transportēšanu, izmantojot NATO Stratēģiskās gaisa pārvadājumu pavēlniecības nodrošinātās iespējas.  Kopumā uz alianses dalībvalstīm - Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju un Nīderlandi, Čehiju, Slovākiju, Vāciju un Poliju, tika nogādātas aptuveni 1500 tonnas medicīnisko preču un aprīkojuma. Tāpat NATO palīdzējusi vietējām varas iestādēm tajās valstīs, kur šobrīd izvietoti NATO karavīri, piemēram, Afganistānā, Kosovā un Irākā.

Image
NATO
Foto: NATO.int
Foto: NATO.int

NATO ir cieši sadarbojusies arī ar citām starptautiskām organizācijām, tostarp Eiropas Savienību, Pasaules Veselības organizāciju, Apvienoto Nāciju Organizācijas Humanitāro lietu koordinācijas biroju un ANO Pasaules Pārtikas programmu.

Dalies ar šo ziņu