Ģenerālis S. Pīčs: Latvijā izvietoto NATO karavīri nodrošina efektīvu pretinieka atturēšanu

NATO I 16.11.2020
Sargs.lv NATONATO kaujas grupa
Pīčs
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Pēdējo gadu laikā NATO klātbūtne Baltijas valstīs un Polijā ir augusi ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi. Pretēji dažu valstu apgalvotajam, NATO spēku izvietošana šajās teritorijās ir domāta atturēšanai. Ja būs nepieciešams, šeit izvietotās NATO spēku vienības būs gatavas arī aizstāvēt valstis, kurās tās atrodas. Tā intervijā portālam “Sargs.lv” sacīja NATO militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis sers Stjuarts Pīčs (Stuart Peache).

Viņš atzina - kopš iestāšanās aliansē, NATO spēku klātbūtne Baltijas valstīs ir būtiski  kā mainījusies – kā kvantitatīvi, tā arī kvalitatīvi.

“Kopš nelegālās Krimas pussalas aneksijas, Krievijas militārā spēka pielietošanas realitāte visiem ir tapusi acīmredzama. Alianse uz to ir atbildējusi ar palielinātu klātbūtni valstīs, kurām ir robeža ar Krieviju. Te atrodas NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas, tāpat ir pastiprināta Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija, kā arī pieaug NATO spēku klātbūtne un aktivitātes Baltijas jūrā. Šī klātbūtne Latvijā ir attīstījusies un kļuvusi acīmredzama,” sacīja ģenerālis S. Pīčs.

NATO militārās komitejas priekšsēdētājs atzina, ka ar šādu NATO spēku klātbūtni, alianse pirmkārt, nodrošina potenciālā agresora atturēšanu, otrkārt , nodrošina pastāvīgu savu spēku klātbūtni reģionā, kā arī sniedz izcilas kopīgo mācību iespējas ne tikai to valstu karavīriem, kurās ir izvietoti NATO spēki, bet arī kaujas grupās esošo NATO valstu karavīriem sadarbībai daudznacionālā vidē.

“Šo kaujas grupu mērķis nav vērsts pret Krieviju, tās mērķis ir nodrošināt klātbūtni NATO teritorijā. Un tas strādā! [..] Šī klātbūtne ietver vairāk nekā sauszemes elementu. Tā ir sasaistīta arī ar gaisa spēku integrāciju un gaisa spēku elementiem. Tāpat klātbūtne ir sasaistīta ar jūras spēkiem un jūras spēku uzdevumu noturēt starptautiskos kuģniecības ceļus atvērtus satiksmei gan uz Latviju, gan nodrošināt Latvijas suverēnās gaisa telpas neaizskaramību,” atzina ģenerālis S. Pīčs.

NATO militārās komitejas priekšsēdētājs skaidro, ka kopš Alianses Varšavas samita Kaujas grupu izvietošanas iecere ieguvusi reālas aprises, izvietojot spēkus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā – valstīs, kuras jutās visapdraudētākās pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas un iebrukuma Austrumukrainā.

“Es uzskatu, ka mēs skaidri esam pastiprinājuši mūsu atturēšanas spējas. Šo kaujas grupu pamata uzdevums ir atturēt, un, ja tas būs nepieciešams, arī aizstāvēt,” uzsvēra ģenerālis S. Pīčs.

Komentējot nesenos Baltkrievijas autoritārā vadītāja Aleksandra Lukašenko pārmetumus par it kā pie Baltkrievijas Rietumu robežām notiekošo “NATO karaspēka savilkšanu”, alianses Militārās komitejas priekšsēdētājs uzsvēra – NATO nesavelk savus spēkus pie Baltkrievijas robežām un nekādā gadījumā neapdraud nedz Baltkrievijas neatkarību, nedz tās tautas drošību.

“Mēs paliekam skaidri savos vēstījumos, ka esam aizsardzības alianse un īstenojam atturēšanu. Ja mēs piedzīvosim uzbrukumu, mēs atbilstoši atbildēsim. Tomēr mēs neradām nekādu draudu Baltrkrievijai, kas ir Latvijas kaimiņvalsts. Tāpat mēs turpinām meklēt mieru un sadarbību,” teica ģenerālis S. Pīčs.

Vienlaikus NATO militārās komitejas priekšsēdētājs atzina, ka mūsdienās par NATO informatīvajā telpā tiek izplatīti ļoti pretrunīgi, bieži pat nepatiesi vēstījumi. Tālab pašai aliansei ir jābūt skaidrai savos vēstījumos, uzsverot, ka tā ir tikai un vienīgi kolektīvās aizsardzības organizācija, kura neapdraud kaimiņus.

Tiesa, vērtējot neseno Krievijas propagandas retorikas piesliešanos Baltkrievijas autoritārā prezidenta A. Lukašenko paustajam viedoklim, ģenerālis S. Pīčs atzina, ka šis fakts jāvērtē gana uzmanīgi.

“Atrodoties Rīgā notikumi pāri NATO robežām šķiet daudz tuvāki, nekā atrodoties citās NATO dalībvalstīs. Tomēr es ticu, ka cilvēki ir gana zinoši un saprot šīs lietas. Esmu pārliecināts, ka šeit dzīvojošie cilvēki arī saprot pierobežā esošo informatīvo vidi un spēj nošķirt, kas ir patiesība un kas ir fikcija,” viņš sacīja.

Ģenerālis S. Pīčs arī uzsvēra, ka, līdztekus konvencionālajiem un informatīvajiem draudiem NATO nopietnu uzmanību pievērš izaicinājumiem kibertelpā, kura kopš Londonas samita atzīta par vienu no NATO jaunajām operacionālajām vidē.

“Kiberdraudi nopietni apdraud alianses integritāti. Cīņai ar šiem draudiem mēs šobrīd attīstām paši savas spējas kiberoperāciju pavēlniecībā Monsā, kā arī aktīvi sadarbojamies ar kiberekselences centru Tallinā. Mēs turpinām piedāvāt zināšanas šajā jomā gan NATO dalībvalstīm, gan partneriem, lai arētu droši aizsargāt savus datortīklus. Jūs varat būt droši, arī Latvijas cilvēki var būt droši, ka NATO uztver kiberdraudus ļoti nopietni. Mēs šo operacionālo vidi aizstāvam un aizstāvēsim to tik pat stipri, kā mēs aizstāvam sauszemes robežas, teritoriālos ūdeņus un gaisa telpu,” uzsvēra ģenerālis S. Pīčs.