NATO: Vācijas atbalsts kodolieroču dalīšanās politikā ir būtisks miera un drošības garants

NATO I 12.05.2020
Sargs.lv/Nato.int/Frankfurter Allgemeine Zeitung ieročiNATO
Stoltenbergs
Foto: Foto: NATO.int

Lai arī koronavīruss ir viens no lielākajiem draudiem, ar kuru pasaule ir saskārusies kopš Otrā pasaules kara, turpina pastāvēt arī citi drošības draudi –  terorisms, autoritārie režīmi un bruņošanās ar kodolieročiem, ko pēdējā laikā izteikti dara Ziemeļkoreja un Krievija, savā komentārā Vācijas laikrakstam “Frankfurter Allgemeine Zeitung” uzsver NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš uzsver, lai gan NATO aicina pasauli uz atbruņošanos, tā turpina uzturēt savu kodolieroču arsenālu kā politisku atturēšanas instrumentu.

J. Stoltenbergs atsīzt -  Krievija pēdējo gadu laikā ir ievērojami ieguldījusi savās militārajās spējās, jo īpaši – kodolieroču arsenālā.

Kamēr NATO kodolieroči galvenokārt kalpojuši kā politiski instrumenti ārējās agresijas atturēšanai, Krievija kodolieročus ir mērķtiecīgi integrējusi savā militārajā stratēģijā. Tā ir izvietojusi raķetes ar kodolieročiem Kaļiņingradā, tikai 500 km attālumā no Berlīnes. Tāpat Krievija ar iespējamiem kodolieroču triecieniem draudējusi vairākiem NATO sabiedrotajiem, piemēram, Dānijai, Polijai un Rumānijai, atgādina alianses ģenerālsekretārs

J. Stoltenbergs uzsver - alianse iestājas par pasauli bez kodolieročiem, izmantojot efektīvu ieroču kontroli, atbruņošanos un kodolieroču neizplatīšanu. Līdz šim tas bija nesis labus rezultātus – kopš aukstā kara beigām NATO ir samazinājusi Eiropā izvietoto kodolieroču apmēru par aptuveni 90%. Tomēr pēdējo gadu laikā Krievija, Kaļiņingradā izvieto jaunas vidējas darbības rādiusa raķetes, rupji pārkāpjot kodolieroču neizplatīšanas līguma normas.

Reaģējot uz šo rīcību, J. Stoltenbergs uzsver -  NATO ir skaidri norādījusi, ka aliansei nav nodoma Eiropā izvietot savas sauszemes kodolraķetes. “Mēs turpināsim uzturēsim efektīvu atturēšanu un aizsardzību, tai skaitā, šim mērķim izmantojot arī mūsu pašu kodolieročus,” norādīja NATO ģenerālsekretārs.

Viņš atzinīgi vērtē Vācijas apņemšanos atbalstīt NATO un tās kodolieroču atturēšanas politiku. “Tas ir vēl nozīmīgāk laikā, kad tikko atzīmējām 75. gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām Eiropā. Mūsu alianse tika veidota uz šī postošā kara drupām, lai nākamajām paaudzēm nodrošinātu mieru un brīvību. Vācija pievienojās aliansei tikai 10 gadus pēc kara beigām – 1955. gada 6. maijā. Kopš tā laika jūs esat nozīmīgs NATO ģimenes loceklis ar visām no tā izrietošajām priekšrocībām un atbildību,” laikrakstam “Frankfurter Allgemeine Zeitung” uzsvēra J. Stoltenbergs.

Tornado
Foto: Foto: NATO.int

Kā svarīgu kodolieroču atturēšanas un novēršanas stratēģijas sastāvdaļu viņš min NATO kodolieroču dalīšanās politiku. Tā ir daudzpusēja vienošanās, kas nodrošina, ka sabiedrotie dalās ar kodolieroču resursiem, nosakot arī pušu atbildību un uzņemoties attiecīgos riskus. “Tas nozīmē, ka iesaistītie sabiedrotie, piemēram, Vācija, pieņem kopīgus lēmumus par kodolieroču politiku un plānošanu un uztur atbilstošu aprīkojumu. Tas vienmēr ir bijis svarīgs uzticības veicināšanas pasākums arī Vācijas kaimiņiem. Mūsu kopīgās procedūras, doktrīna un vingrinājumi sabiedrotajiem dod balsi kodolieroču jautājumos, kuras viņiem citādi nebūtu,” norāda NATO ģenerālsekretārs.

J. Stoltenbergs atzīst, ka visi sabiedrotie novērtē Vācijas lomu NATO kodolieroču dalīšanās politikā. Jau kopš NATO kodolieroču dalīšanās politikas aizsākumiem Vācija ir sniegusi atbalstu, savos gaisa spēkos iekļaujot arī tādas lidmašīnas, kuras nepieciešamības gadījumā ir spējīgas nest kodolieročus. Sabiedrotajiem arī turpmāk ir svarīgi, lai Vācija saglabātu savu līdzdalību šajā projektā.

NATO ģenerālsekretārs arī atgādina – alianse ir demokrātisku valstu savienība, kuras apvienojušās tādu kopīgu vērtību kā brīvības, neatkarības un likuma varas nosargāšanai. Alianses spēks slēpjas dalībvalstu solidaritātē, savukārt šīs solidaritātes galējā izpausme ir kodolatturēšanas spēja.

“NATO kodolieroču mērķis nav konflikta izraisīšana, bet gan miera nodrošināšana un pretinieka atturēšana no agresijas. Mūsu alianse raugās uz pasauli, kura būtu brīva no kodolieročiem, tomēr, lai cik tas nebūtu skumji, šādi priekšnoteikumi aizvien nav izveidojušies. Pasaule, kurā Krievija, Ķīna, kā arī virkne citu valstu būtu bruņotas ar kodolieročiem, kamēr NATO rīcībā tādu nav, nebūtu drošāka,” uzsver J. Stoltenbergs.
“Sabiedrotie ir izlēmuši - kamēr vien pastāv kodolieroči, NATO būs kodolalianse. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu mieru un brīvību.”