NATO: Krievija turpina negatīvi ietekmēt starptautisko drošību, vairojot nestabilitāti reģionā

NATO
Sargs.lv
Image
Krievija
Foto: Artyom Geodakyan/TASS/Scanpix

Par spīti tam, ka Krievija vairo nestabilitāti reģionā un negatīvi ietekmē starptautisko drošību, NATO turpina uzturēt konstruktīvu dialogu, vienlaicīgi nodrošinot stingru atturēšanas politiku, norādīts 2019. gada NATO darbības pārskatā. Taču pērn tika pielikts punkts ASV un Krievijas ieroču kontroles režīmam, jo Krievija, attīstot savas spārnotās raķetes “SSC-8”, Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līgumu ar ASV pārkāpusi.

NATO 2019. gada pārskatā teikts – situācija, kad Amerikas Savienotās Valstis pilnībā ievēro Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līgumu, bet Krievija ne, nebija pieļaujama. Tāpēc ASV 2019. gada augustā nolēma no līguma izstāties, un šo lēmumu pilnībā atbalstīja arī ASV sabiedrotie.

Jau ziņots, ka Krievija turpināja attīstīt ar kodolgalviņu aprīkotās spārnotās raķetes “SSC-8”, tādējādi pārkāpjot līguma nosacījumus. Tā rezultātā NATO turpina īstenot līdzsvarotu, koordinētu un uz aizsardzību vērstu politisko un militāro pasākumu paketi, lai nodrošinātu, ka NATO atturēšana joprojām ir efektīva.  Izmaiņas skar gan NATO militāro mācību programmas pilnveidi, gan izlūkošanas spēju paaugstināšanu, un pretraķešu aizsardzību.

Tāpat NATO stiprina savus gaisa spēkus, lidaparātus aprīkojot gan ar ierastajām, gan kodolspējām. Tajā pašā laikā NATO norāda, ka nevēlas jaunas bruņošanas sacensības ar Krieviju, un militārajam blokam nav nodoma Eiropā izvietot jaunas sauszemes kodolraķetes. Tāpat tiek saglabāta NATO stingrā apņemšanās kontrolēt starptautisko ieroču apriti un atbruņošanos.

Par spīti dažādiem izaicinājumiem alianse apņēmusies turpināt konstruktīvu dialogu ar Krieviju un attīstīt sadarbību kopējo interešu jomās. Primārā platforma dialogam starp NATO sabiedrotajiem un Krieviju ir 2002. gadā izveidotā NATO – Krievijas padome.  2019. gadā padomes ietvaros abu pušu amatpersonas tikās divas reizes – janvārī un jūlijā. Abos gadījumos NATO sabiedrotie un Krievija pievērsās galvenajiem aktuālajiem drošības jautājumiem, tostarp ieilgušajam konfliktam Ukrainā un Krievijas kodolieroču līguma pārkāpumam. Tāpat padomes formātā NATO un Krievija apmainījās ar ziņojumiem par gaidāmajām militārajām mācībām. NATO informēja par mācībām “Dynamic Mariner 2019” un sniedza turpmāko instruktāžu par “Trident Juncture 2018”. Savukārt Krievija informēja par savām mācībām “Union Shield 2019” un “Centr 2019”. Turklāt to apmeklētāju dienā piedalījās arī NATO Militārās sadarbības misijas vadītājs Maskavā.

2019. gadā notika arī vairākas NATO un Krievijas augsta līmeņa amatpersonu sanāksmes. Minhenes drošības konferencē 2019. gada februārī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Tāpat saziņas kanālus ar Krievijas kolēģiem atvēra citas augstas NATO militārpersonas. Piemēram,  ASV spēku komandieris Eiropā un NATO apvienoto spēku komandieris ASV Gaisa spēku ģenerālis Tods Volters (Tod Wolters) 2019. gada jūlijā Baku, Azerbaidžānā tikās ar Krievijas ģenerālštāba priekšnieku ģenerāli Valēriju Gerasimovu.  Ar viņu pērn tikās arī NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs gaisa spēku maršals sers Stjuarts Pīčs (Stuart Peach).

Taču, neraugoties uz apņēmību ievērot šo divvirzienu politiku, NATO pauž bažas par Krievijas destabilizējošās izturēšanās modeli gan Eiropā, gan ārpus tās. Kā teikts NATO pārskatā, 2019. gadā Krievijas agresīvās militārās un hibrīdās darbības Ukrainā turpināja negatīvi ietekmēt starptautisko drošību, vairojot nestabilitāti un neparedzamību reģionā.

Dalies ar šo ziņu