81% NATO dalībvalstu iedzīvotāju uzskata, ka dalība šajā spēcīgajā politiskajā un militārajā aliansē ir ļoti svarīga, liecina NATO pārskatā par 2019. gadu publicētā dalībvalstu iedzīvotāju aptauja. Savukārt 73% respondenti Latvijā piekrīt apgalvojumam, ka dalība NATO samazina iespēju, ka kāda naidīga valsts Latvijai varētu uzbrukt.
Par spīti dažādām diskusijām par transatlantisko saišu stiprumu, realitāte rāda, ka daudz vairāk iespējams izdarīt, tikai apvienojot spēkus. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ikgadējā pārskatā par NATO darbību 2019. gadā norāda – 81% dalībvalstu iedzīvotāju piekrīt, ka valsts esamība aliansē ir drošības garants un pilnībā piekrīt kolektīvās aizsardzības principiem.
76% dalībvalstu respondentu uzskata, ka pārējām NATO valstīm jāsniedz militāra palīdzība, ja kādu no dalībvalstīm apdraud agresors. Savukārt 71% respondentu piekrīt tam, ka arī viņu mītnes zeme vajadzības gadījumā sniedz palīdzību kādai no citām NATO dalībvalstīm. Tāpat 64% NATO valstu iedzīvotāji skaidri norādījuši, ka potenciālā referendumā balsotu par valsts palikšanu NATO sastāvā.
Pārskatā norādīts, kā pēdējā gada laikā NATO, reaģējot uz aizvien jauniem drošības izaicinājumiem, stiprinājusi savas atturēšanas un aizsardzības spējas. Ir paaugstināta NATO spēku gatavība, uzlabotas spējas operatīvi tos pārvietot pār Atlantijas okeānu uz Eiropu, kā arī modernizēta militārās pavēlniecības struktūra.
2019. gadā paveikts ievērojams progress arī cīņā pret Islāma valsts (ISIS) teroristiem, taču cīņa ar terorismu vēl nav galā. NATO turpina apmācīt Irākas armiju, lai nodrošinātu, ka tā spēj pati nodrošināt konsekventu un rezultatīvu cīņu pret terorismu.
Tāpat pagājušajā gadā NATO vairāk ieguldījusi inovācijās, lai mazinātu draudus, ko var radīt pret aliansi vērstas mākslīgā intelekta, kvantu skaitļošanas un autonomo ieroču priekšrocības. Monsā, Beļģijā pilnā apmērā sācis darboties jaunais NATO kibertelpas operāciju centrs, un kosmosa aizsardzība ir definēta kā piektā NATO darbības joma līdzās sauszemes, gaisa, jūras un kiberaizsardzībai.
NATO pārskatā teikts, ka līdz 2020. gada beigām Eiropas sabiedrotie un Kanāda aizsardzībai būs iztērējuši papildu 130 miljardus ASV dolāru kopš 2016. gada. Paredzams, ka šis skaitlis līdz 2024. gada beigām varētu pieaugt līdz 400 miljardiem.
Arī nākotnē NATO sola stiprināt aliansi gan politiski, gan militāri, aicinot katru dalībvalsti stiprināt savu apņemšanos citu sabiedroto aizsardzības nodrošināšanā. Lai stiprinātu eiro-atlantisko saiti, kolektīvajai drošībai ir jābūt vienai no katras dalībvalsts prioritātēm, teikts pārskatā.