Baltijas valstīm un Polijai militārajā jomā jāspēj atbalstīt un mācīties citai no citas, šādu viedokli, viesojoties pie kolēģiem Igaunijā, paudis Lietuvas bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Valdemārs Rupšis (Valdemaras Rupšys).
Intervijā ar Igaunijas ziņu portālu “Postimees” viņš norāda, ka pēc viesošanās Igaunijas bruņoto spēku bāzēs ir apmierināts gan ar to, kā salīdzinājumā ar Igauniju izskatās Lietuvas bruņotie spēki, gan arī ar to, ka guvis vērtīgu pieredzi no sadarbības partneriem.
Jautāts, vai viņam nešķiet, ka Baltijā esošās paplašinātās kaujas grupas ir diezgan atšķeltas viena no otras, ģenerālleitnants V. Rupšis uzsver, ka tas ļoti atkarīgs arī no kaujas grupas sastāva un vadošās valsts. Lietuvā dislocētās kaujas grupas sastāvā ir piecas valstis, kamēr Igaunijā tās ir tikai divas. “Tas vien jau parāda uz izteikto atšķirību,” piebilst bruņoto spēku komandieris.
Tāpat arī viņš uzsver, ka NATO karavīru veidotās kaujas grupas ļoti atkarīgas no vadošo valstu politiskajiem lēmumiem. Lietuvā vadošās Vācijas politika pat izteikti mēdz atšķirties no Igaunijas kaujas grupas līderes – Lielbritānijas.
“Piemēram, nīderlandieši [kas dislocēti Igaunijā] šo misiju nostāda vienā līmenī ar operācijām Afganistānā, kamēr Vācijas karavīri ir daudz vairāk atbrīvoti, bet norvēģiem šis ir gandrīz, kā vienkāršs komandējums – karavīri brīvajā laikā apceļo Lietuvu un viņiem nav noteikti īpaši aizliegumi attiecībās uz brīvā laika pavadīšanu,” saka ģenerālleitnants, piebilstot, ka noteikumus karavīri pilda tā, kā nosaka valstu politika attiecībā uz konkrēto norīkojuma vietu.
Ģenerālleitnants V. Rupšis “Postimees” arī norāda, ka ir ļoti apmierināts ar budžeta pieaugumu aizsardzības nozarei ne tikai Lietuvā, bet arī pārējās Baltijas valstīs. Viņš gan ir bažīgs par to, kā visās valstīs šos līdzekļus iecerēts tērēt. “Papildu finansējums vienmēr tiek novērtēts, taču pareiza tā investēšana un iepirkumu organizēšana nav vienkāršs process. Mēs cenšamies politiķiem skaidrot, ka militārais ekipējums un ieroči nav nopērkami tik vienkārši, kā veikalos,” skaidrojot dažādos iepirkumu termiņus un ražotāju ierobežojumus, piebilst komandieris.
“Jau esam parakstījuši vienošanos ar amerikāņiem par 200 “Oshkosh” bruņumašīnu iegādi. No ASV paredzēts iegādāties arī helikopterus “Blackhawk”. Tāpat drīzumā tiks pabeigts haubiču iegādes konkurss – jaunās haubices no Vācijas sāksim saņemt jau šī gada beigās, un to vienība pilnā kaujas gatavībā plānota līdz 2021. gadam,” uzsver ģenerālleitnants V. Rupšis.
Taču, neskatoties uz panākumiem nacionālajos iepirkumos, Lietuvas bruņoto spēku komandieris norāda, ka vienmēr ir priecīgs redzēt arī Igaunijas un Latvijas panākumus aizsardzības jomā.
Pēc vizītes Igaunijā Lietuvas ģenerālleitnants V. Rupšis atzīst, ka nedaudz apskauž Igaunijas kolēģus, jo valstī nekad netika pārtraukta jauniešu iesaukšana obligātajā militārajā dienestā.
“2008. gadā Lietuvā pārtrauktā iesaukšana bija liela kļūda,” uzsver bruņoto spēku komandieris. “Šo gadu laikā [līdz obligātā militārā dienesta atjaunošanai] mēs esam zaudējuši gan svarīgas spējas, gan arī prasmes apmācīt jaunos iesaucamos. Atjaunot obligāto militāro dienestu nepavisam nebija vienkārši,” saka V. Rupšis, gan piebilstot, ka šobrīd obligātajā dienestā Lietuvas bruņotajos spēkos ik gadu tiek iesaukti četri tūkstoši karavīru, no kuriem aptuveni 25% pēc tam paraksta līgumu par iestāšanos profesionālajā dienestā.