Ukraina aizvien ir cerību pilna attiecībā uz pievienošanos NATO jau tuvākajā nākotnē un ir pat izstrādājusi koordinētus plānus šī procesa veiksmīgākai norisei, atsaucoties uz valsts amatpersonas teikto, informē aizsardzības nozares ziņu portāls “Defense News”.
Ukrainas premjerministra vietnieks Eiropas un Eiroatlantiskās integrācijas jautājumos Dmitro Kuleba pagājušā gada decembrī kļuva par pirmo Ukrainas prezidenta valdības locekli, kurš viesojies Vašingtonā. D. Kuleba vizītes laikā norādīja, ka valsts pievienošanās NATO un Eiropas Savienībai ir vitāli nepieciešama tieši šobrīd, kad valsts vēl aizvien atrodas konfliktā ar Krieviju.
“Mēs virzām savu valsti uz Rietumiem, uz pilnvērtīgu dalību NATO un ES. Mēs to darām ļoti neviennozīmīgā gaisotnē, jo ES mums nedod it nekādas garantijas pilnvērtīgai dalībai Savienībā. NATO mums saka “durvis ir atvērtas”, taču arī šajā gadījumā nav konkrēta ar sarkanu apvilkta datuma, kas atzīmēts kalendārā,” sacīja D. Kuleba, piebilstot, ka valsts turpinās sarunas ar ES un NATO, jo “dara to savā labā”.
“Manuprāt, visi sabiedrotie ir atvērti jaunu dalībvalstu pievienošanai aliansē, jo mēs vēlamies, lai valstis būtu mūsu sfērā, nevis pievienotos Krievijai un veidotu vēl vairāk dažādu nesaskaņu,” norāda ASV vēstniece NATO Keja Beilija Hačinsone (Kay Bailey Hutchinson).
Savukārt D. Kuleba uzrunā Vašingtonā uzsvēra, ka Ukraina vēlas NATO sabiedrotajiem pierādīt, ka valsts aliansei būtu vērtīgs pienesums. Tieši tāpēc Ukrainas plāns pārliecināt aliansi iekļaut to savā sastāvā ir ļoti vienkāršs – turpināt ierasties sanāksmēs.
Pasaules Bankas informācija liecina, ka Ukraina 2018. gadā aizsardzības tēriņiem veltījusi 3,8% no iekšzemes kopprodukta, kas attiecīgi pārsniedz ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto 2% robežu.
Papildus Ukrainas premjerministra vietnieks vizītes laikā norādīja, ka Ukraina cenšas iesaistīties pēc iespējas vairākos ES tirgos un sfērās, tāpat arī sadarboties ar NATO, cik vien tas iespējams, un, ka “vienu dienu NATO un ES sapratīs – re, ukraiņi jau ir visur iesaistīti, tad kāpēc lai mēs nespertu nākamo soli?” Ukrainas valdības pārstāvis uzsver, ka jaunās valdības laikā jau pieņemti jauni likumi, pastiprināts politiskais dialogs un sāktas ambiciozas sarunas gan ar ES, gan NATO.
Taču alianses politika var būt sarežģīta. Kaut arī valstis var pretendēt uz dalību, būt kandidātu un sabiedroto sarakstā, NATO iekšējā politika vienalga var izraisīt grūtības valstu iekļaušanai aliansē. Piemēram, Grieķija ilgu laiku aizturēja Maķedonijas iekļaušanu NATO sastāvā, līdz tā beidzot pakļāvās Atēnu spiedienam un piekrita nomainīt nosaukumu uz Ziemeļmaķedonijas Republiku. Savukārt Ukrainai šobrīd ir nesaskaņas ar NATO dalībvalsti Ungāriju, kas varētu balsot pret Ukrainas iekļaušanos aliansē. Arī citas valstis bijušas skeptiski noskaņotas attiecībā uz alianses paplašināšanos, turklāt Ukrainas iesaiste ASV prezidenta impīčmenta lietā arī varētu būt par iemeslu to neiekļaut NATO sastāvā, raksta “Defense News”.
Ukraina šobrīd jau ierauta militārā konfliktā, tāpēc arī šī iemesla dēļ NATO dalībvalstis, iespējams, nespētu lemt par labu tās iekļaušanai aliansē, jo, pamatojoties uz NATO 5. pantu, sabiedrotajām būtu nekavējoties jāiesaistās konflikta risināšanā.
Par otru veidu, kā iekļūt NATO sastāvā, Ukraina definējusi ceļu “caur” Gruziju. D. Kuleba Gruziju nodēvējis par “brāļiem un māsām”, ar kuriem kopā cīnīties par valstu iekļaušanu alianses sastāvā. Daudzējādā ziņā šīm valstīm bijis līdzīgs liktenis un arī Gruzija cietusi no Krievijas agresijas 2008. gadā, kā arī abas valstis ģeogrāfiski novietotas pie Melnās jūras, kas ir stratēģisks punkts arī Krievijai, norāda “Defense News”.
Tieši Krievijai stratēģiski nozīmīgā Melnā jūra ir viens no D. Kulebas lielākajiem argumentiem. Viņš norāda, ka, ja NATO vēlas izveidot stratēģisko līdzsvaru reģionā, tai nepieciešamas dalībvalstis pie Melnās jūras. “Jūs esat stipri, bet kopā ar mums varat kļūt vēl stiprāki,” uzrunā norādīja Ukrainas valdības pārstāvis.
Atlantiskās Padomes pārstāvis Ians Brzezinskis (Ian Brzezinski) ir skeptisks attiecība uz to, cik lielu jūras spēku līdzvērtīgumu ar Krieviju Melnajā jūrā spētu sasniegt Ukraina un Gruzija, taču norāda, ka NATO valstīm noteikti ir, par ko padomāt. Arī par valstu kā vienota bloka pievienošanos aliansei, kaut arī iepriekš veiksmīgi nokārtota citos gadījumos, tomēr ir riskanta procedūra. “Abām valstīm šajā gadījumā jāpierāda progress alianses politisko, ekonomisko un militāro standartu sasniegšanā. Ja viena valsts kādu prasību neizpilda, tas var apdraudēt arī otru,” uzsver I. Brzezinskis.
Bijusī ASV Aizsardzības sekretāra biroja Eiropas un NATO politikas departamenta direktore Reičela Elhūsa (Rachel Ellehuus) portālam “Defense News” norāda – kaut arī alianse varētu nevēlēties uzņemt konfliktos ar Krieviju iesaistītās valstis dalībvalstu sastāvā, tām teorētiski pastāv arī cits variants sadarbībai ar NATO.
“Acīmredzamais modelis, kam sekot, ir Ziemeļvalstis. Somija un Zviedrija nav NATO dalībvalstis, bet ir grūti iedomāties konfliktu Ziemeļeiropā, kas neiesaistītu viņus. Kā arī grūti iedomāties situāciju, kurā viņu kaimiņi, NATO dalībvalstis, tiem nenāktu palīgā un otrādi,” saka R. Elhūsa.