NATO vēlas, lai Ķīna tiktu iesaistīta ieroču kontroles procesos

NATO
Sargs.lv
Image
Ķīna
Foto: Piabay.com

NATO turpmāk strādās, lai pēc iespējas dziļāk iesaistītu Ķīnu ieroču kontroles līgumos un tās ietekmes palielināšanās pasaulē nenestu draudus. Tā pēc dalībvalstu vadītāju tikšanās paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Viņš sacīja, ka alianse pirmo reizi skāra šo jautājumu, vērtējot Ķīnas varenības pieaugumu gan no iespējām, ko tā dod, gan no izaicinājumiem, kas ar tiem saistās, atstājot sekas uz NATO valstu drošību. “Līderi vienojās, ka pret šiem izaicinājumiem jāvēršas mums visiem kā vienotai aliansei. Mums jāatrod veidi, kā mudināt Ķīnu iesaistīties ieroču kontroles un ierobežojumu līgumos,” sacīja Stoltenbergs.

Viņš skaidroja, ka līdz šim alianse galvenokārt bijusi fokusēta uz PSRS, bet vēlāk Krievijas atturēšanu. Tagad visas 29 valstis ir nolēmušas, ka padziļināti jāpēta Ķīnas varenības pieaugums.

“Mēs redzam, ka Ķīna iegulda lielus līdzekļus bruņojuma attīstībā. Pirms dažām nedēļām tā izmēģināja jaunu starpkontinentālu ballastisko raķeti, kas var sasniegt Eiropu un Ameriku. Viņi ir demonstrējuši hiperskaņas raķetes un izvietojuši virkni vidējā darbības rādiusa raķešu, kas būtu vidējā darbības rādiusa raķešu ierobežošanas līguma pārkāpums gadījumā, ja Ķīna būtu to parakstījusi. Tāpēc esam sākuši domāt, kā Ķīnu iekļaut ieroču kontroles līgumos,” viņš sacīja.

Stoltenbergs atzina, ka Ķīna jau šobrīd ir kodolieroču neizplatīšanas līguma dalībvalsts, taču šīs valsts dalība ieroču neizplatīšanas līgumos ir jāpaplašina, lai samazinātu bruņošanās draudus.

NATO ģenerālsekretārs atzina, ka ir gatavs konstruktīvam dialogam arī ar Krieviju par atbruņošanos, kura nesen paziņoja, ka pamet vidējās darbības raķešu izplatīšanas ierobežošanas līgumu. “Mēs nevēlamies vēl vienu dārgu bruņošanās sacensību. Tāpēc mums ir žēl, ka Krievija ir pārkāpusi šo līgumu. Tieši tāpēc tagad ir jādomā, kā stiprināt ieroču izplatības kontroli,” viņš sacīja.

Dalies ar šo ziņu