NATO ģenerālsekretārs: Alianse aizstāvēs katru dalībvalsti

Viņš vērsa uzmanību uz Krievijas gaisa spēku aktivitāti, kas palielinājusies visā Eiropā. Šogad NATO 400 reižu reaģējusi uz Krievijas militārajiem lidojumiem NATO valstu gaisa telpas tuvumā. Tas ir pieaugums vairāk nekā par 50% salīdzinoši ar pērno gadu.

Stoltenbergs norādīja, ka NATO ir Baltijas valstīs, lai tās aizstāvētu pret visiem apdraudējumiem. Baltijā ir izvietotas alianses patruļlidmašīnas un vairāku dalībvalstu vienības, atgādināja Stoltenbergs.

NATO ģenerāsekretārs norādīja, ka pēdējā laikā pieredzēta agresīva Krievijas rīcība pie NATO valstu robežām. Lai atbildētu uz šiem izaicinājumiem, NATO valstis pastiprina aizsardzības budžetus. Šajā kontekstā Stoltenbergs pauda augstu vērtējumu arī tam, ka Latvija palielinās savu budžetu aizsardzībai līdz 2% no IKP līdz 2020. gadam.

Runājot par Krievijas karaspēka koncentrāciju pie NATO valstu robežām, Stoltenbergs uzsvēra, ka NATO aizstāvēs savus sabiedrotos.

"Ja vajadzēs, mēs darīsim visu, lai aizstāvētu savus sabiedrotos. Tas attiecas arī uz Baltijas valstīm," sacīja Stoltenbergs.

Stoltenbergs ceturtdien tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Pēc tikšanās prezidents pateicās par augstās amatpersonas ierašanos Latvijā, kā arī pauda augstu vērtējumu NATO valstu samita lēmumu īstenošanā un NATO klātbūtnei Baltijas reģionā.

 Savukārt 21. novembrī NATO ģenerālsekretārs apmeklēja Ādažu bāzi, kur tikās ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Raimondu Graubi un Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieri pulkvedi Mārtiņu Libertu.

NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga vizīte Latvijā vēlreiz apliecina alianses solidaritāti un to, ka NATO valstis ir viens kopīgs mehānisms, kas ir gatava aizstāvēt viena otru, ja šāda nepieciešamība radīsies, sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis.

Viņš pastāstīja, ka ar Stoltenbergu pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar to, kā ieviest NATO Velsas samita lēmumus. "Lēmumi ir pieņemti - viņi praktiski ir jāievieš," sacīja aizsardzības ministrs. Tāpat amatpersonas apspriedušas aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ko Latvija apņēmusies paveikt līdz 2020. gadam. "Neapšaubāmi, ka 2% no IKP ir svarīgi ne tikai Latvijai, bet arī visām NATO dalībvalstīm, kuras to neievēro. Attiecībā uz Latviju mēs lēmumus esam pieņēmuši. Nākamajā gadā jau tiek plānota aizsardzības budžeta palielināšana," uzsvēra aizsardzības ministrs. Viņš arī atzina, ka šobrīd tas ir pareizs solis un ir arī signāls NATO, ka Latvija ir uz pareizā ceļa, lai izpildītu savas saistības.

Apmeklējot Ādažu poligonu, alianses augstākā amatpersona vēroja Latvijas kājnieku brigādes un ASV 1. kavalērijas divīzijas 1. brigādes kaujas vienības "Ironhorse"  karavīru kaujas šaušanas nodarbības, bet pēc tam tikās ar Latvijā izvietotajiem Norvēģijas karavīriem, kuri sekmīgi noslēguši savu uzdevumu, pastiprinot NATO spēku klātbūtni Latvijā.

Bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Graube atzina, ka Stoltenbergu, novērojot Latvijas un ASV karavīru kopējo vingrinājumu, nedaudz pārsteidzis tas, ka karavīri spēj kopīgi strādāt arī taktiski zemā līmenī. "Parasti vienības operē lielākās formācijās. Šeit sadarbojas karavīrs ar karavīru. Tas prasa valodu zināšanas, speciālas iemaņas un arī taktisko izpratni," paskaidroja bruņoto spēku komandieris.
NATO ģenerālsekretārs vizītē Latvijā ieradās ceturtdien. Tā bija viņa pirmā vizīte Latvijā un viena no pirmajām vizītēm NATO dalībvalstīs.

Stoltenbergs NATO ģenerālsekretāra amatā stājās 1. oktobrī, nomainot Andersu Fogu Rasmusenu, kurš alianses vadībā atradās piecus gadus un divus mēnešus.