Godasardze nepamet savus posteņus jau ceturtdaļgadsimtu

Mūsdienu vēsture
dižkareivis Artis Zadvinskis

Image
F25812D0CE5447598BD9372012D86C0F.jpg

NBS Štāba bataljons dibināts 1919. gada 10. decembrī. Laika gaitā Štāba bataljonam ir bijuši vairāki nosaukumi, un no rotas lieluma tas attīstījies līdz bataljona līmenim. Pašos pirmsākumos Štāba bataljons pildīja apsardzes funkcijas pie Latvijas valstij nozīmīgiem objektiem, kā arī tika norīkota godasardze augstu ārvalstu pārstāvju vizīšu laikā un sūtņu akreditēšanas gadījumos.

Godasardze nepamet savus posteņus jau ceturtdaļgadsimtu

Godasardze pie Brīvības pieminekļa atrodas kopš tā atklāšanas 1935. gada 18. novembrī līdz 1940. gada 21. jūlijam, kad pulksten 14.00 tās dienas garnizona sardžu pārraugs saņēma īsu pavēli no Rīgas pilsētas komandanta: «Noņemt godasardzi pie Brīvības pieminekļa!» Tā bija pēdējā reize, kad godasardze atradās savos posteņos pie Brīvības pieminekļa līdz tās atjaunošanai 1992. gada novembrī. Tajā laikā godasardze savus pienākumus pildīja ar 1917. gada parauga angļu karabīnēm «Enfield».

1992. gada 31. janvārī ar Aizsardzības ministrijas pavēli atjaunoja Aizsardzības spēku Štāba bataljonu, kura uzdevumi palika nemainīgi, un 1992. gada 20. aprīlī toreizējais aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis izdeva pavēli «Par Godasardzes rotas izveidošanu 1992. gada 1. maijā un godasardzes atjaunošanu pie Brīvības pieminekļa». Pirmie Godasardzes rotas karavīri savos posteņos pie Brīvības pieminekļa nostājās 1992. gada 11. novembrī.

1992. gadā godasardze pienākumus pildīja ar triecienšautenēm AKM, kuras drīz tika nomainītas pret SKS karabīnēm, bet 2002. gada 11. novembrī godasardze savus pienākumus sāk pildīt ar ASV dāvinātajām triecienšautenēm M-16A1.

2002. gada 11. novembrī pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ierosinājuma par vēsturiskās pirmskara tradīcijas atjaunošanu svinīgi tiek atjaunota godasardze pie Rīgas pils.

Lai nezaudētu vēsturiskās Latvijas armijas tradīcijas, 1999. gada 17. novembrī tiek atjaunots Štāba bataljona vēsturiskais parādes formas tērps, kas ir maksimāli pietuvināts tam, kāds tas bija pirmskara laikā.

1994. gadā, pirms ASV prezidenta vizītes Latvijā, bruņucepures, ar kurām godasardze pildīja savus pienākumus, nomainīja pret augstajām cepurēm.

Svinīgās godasardzes maiņas ceremonijas pie Brīvības pieminekļa notiek Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienās 25. martā un 14. jūnijā, savukārt Lāčplēša dienā, 11. novembrī, pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils, kā arī pēc NBS komandiera pavēles vai NBS Apvienotā štāba priekšnieka rīkojuma.

Godasardzes rotas pienākumi miera laikā — veikt godasardzi pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils; reprezentēt Latvijas Republiku un Nacionālos bruņotos spēkus, sagaidot un pavadot ārvalstu delegācijas Rīgas lidostā, pie Brīvības pieminekļa un O. Kalpaka pieminekļa, Rīgas Brāļu kapos un ārvalstu sūtņu akreditācijas ceremonijās Rīgas pilī, kā arī piedalīties citās militārajās ceremonijās un rituālos. Godasardzes instruktori apmāca rotas personālsastāvu ne tikai ceremoniālos pasākumos, bet arī lauka kaujas iemaņās. Godasardzes rotas karavīri  tiek gatavoti kā kājnieki, jo krīzes situācijā karavīriem ir pavisam citi uzdevumi. Godasardzes rotas karavīri, tāpat kā citu vienību karavīri, regulāri piedalās starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās. Godasardzes rotas karavīri papildus saviem tiešajiem pienākumiem piedalās un sniedz atbalstu dažādu iestudējumu un filmu masu skatos, kā arī sadarbojas ar skolām un citām civilajām iestādēm, reprezentējot Nacionālos bruņotos spēkus un Štāba bataljonu.

Godasardzes rituāli pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils notiek pēc iepriekš izstrādātas un apstiprinātas instrukcijas. Pēc šīm instrukcijām, kas ietver gan teorētisko, gan shematisko informāciju, vadās apmācību instruktori, apmācot jaunos karavīrus, kā arī uzturot iemaņas karavīriem, kuri jau atrodas dienestā. Karavīri, kuri uzsāk dienestu Godasardzes rotā, tiek apmācīti vismaz trīs mēnešus, kuru laikā apgūst visas rituālu nianses — soļu garumu, augstumu, tempu un skaitu, lai varētu stāties posteņos un pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus.

Godasardzes karavīri posteņos pie Brīvības pieminekļa un pie Rīgas pils atrodas katru dienu no plkst. 10.00 līdz 16.00 un pienākumus pilda trīs maiņās, mainoties vienu reizi stundā.

Godasardzes rotas karavīri, atrodoties ārvalstu komandējumos, ievēroja ārvalstu karavīru paraugdemonstrējumus ar ieročiem. Radās vēlme izveidot savu defilē programmu. Papildus ikdienas apmācībai viņi sadarbībā ar armijas deju kopas «Bramaņi» vadītāju Taigu Ludboržu šo ideju īstenoja. Pirmo reizi defilē priekšnesums tika demonstrēts 2008. gada pavasarī Rundāles pilī, Cēsu garnizona ballē, bet plašākai publikai šī paša gada Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienas svinībās 4. maijā pie Brīvības pieminekļa. Godasardzes rotas karavīriem regulāri notiek apmācības, lai pilnveidotu iemaņas defilē programmas demonstrēšanā un vairākas reizes gadā īpašos pasākumos demonstrētu šo militāro deju ar ieročiem, kas ilgst aptuveni piecas minūtes.


 

Kam vēl ir dota šāda iespēja?!

Pirms 25 gadiem 1. maijā tika atjaunota Godasardzes rota, ko, balstoties pirmskara Latvijas tradīcijās, iekļāva NBS Štāba bataljona sastāvā. Ceremoniālās procedūras, kas ir plašāk zināmais Godasardzes rotas karavīru uzdevums, izzinājām un pārņēmām kā vēsturisku tradīciju, savukārt karavīru apģērba detaļas un solis gadu gaitā ir mainīts. Savos pirmsākumos Latvijas karavīriem godasardzē galvā bija ķiveres un soļots tika vizuāli izteiksmīgajā, stingrajā prūšu solī. Tomēr abas šīs iezīmes radīja nevajadzīgas, konfliktus raisošas asociācijas, lai arī atbilda vēsturiskiem faktiem. Līdzīgu iemeslu dēļ vairākas Eiropas valstis, tai skaitā Vācija, atteikušās soļot prūšu solī.

Dienests godasardzē ir daudzu sapnis, bet tas nav viegls uzdevums. Godasardzes karavīram jāpilda divi pienākumi. Vispirms profesionāli jānodrošina godasardzes uzdevumi, gan pie Brīvības pieminekļa, gan pie Rīgas pils, gan dažādu ārvalstu delegāciju vizīšu laikā, gan atceres pasākumos, dažkārt arī izvadot dienesta kolēģus pēdējā gaitā. Lai to profesionāli veiktu, nepieciešama vairāku mēnešu ikdienas apmācība un treniņi. Godasardzes procedūrām jānorit raiti, skaisti un atmiņā paliekoši. No otras puses, šo puišu pirmais un svarīgākais pienākums ir būt karavīriem, trenēties, mācīties un gatavoties, lai aizstāvētu savu valsti. Iemācīties apvienot abus darbus — tas prasa ne mazumu laika, izturības un elastības. Mūsu puišiem šīs spējas ir ļoti izkoptas un attīstītas, un ar šo sarežģīto pieredzi viņi jūt gandarījumu par piederību Godasardzes rotai.

Karavīri Latvijas Godasardzes rotā dien trīs gadus. Kad ar uzkrātajām zināšanām un pieredzi viņi dodas tālāk militārās karjeras gaitās, jūtu lepnumu, jo šie puiši ir ieguvums ikvienai vienībai, kur turpinās viņu dienests.

Nepārspīlējot es tomēr dažkārt atgādinu — goda sarga dienests ir īpašs. Savā karavīra darbā Godasardzes rotas karavīri ir privileģētāki par visiem citiem, jo, piemēram, stāvot sardzē pie Brīvības pieminekļa, viņi sargā šīs valsts godājamāko simbolu. Kam vēl ir dota šāda iespēja?!

Karavīra un Godasardzes rotas karavīra uzdevumi cauri gadiem ir nemainīgi. Mūsu katra pienākums ir nemitīgi pilnveidoties, trenēties, lai tas, ko darām, tiktu veikts ļoti profesionāli. Katrā dienesta pozīcijā vienmēr mainīsies karavīri un komandieri, bet mūsu kopīgais darbs ir turēt dienesta profesionālo latiņu maksimāli augstu!

Saprotot, cik viss dzīvē ir savstarpēji saistīts, gribētu Godasardzes rotas karavīriem jubilejā novēlēt, lai vienmēr līdzās ir veiksme — dienestā un ģimenes dzīvē!
Paldies karavīriem par dienestu!

Mums ir gods to turpināt kopā!

NBS Štāba bataljona komandieris pulkvežleitnants Egils Kupčs 
 

Dalies ar šo ziņu