Jūras kapteinis K. Zelčs stāsta, ka atmīnēšanai paredzētie rajoni tiek izvēlēti pēc vēsturiskās informācijas, proti, tie, kuros Pirmajā un Otrajā pasaules karā visvairāk liktas mīnas. Viens no visvairāk ar mīnām “piesārņotajiem” rajoniem ir Irbes jūras šaurums, kas abos pasaules karos ticis bloķēts.
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
“Informācijā, ko mēs esam saņēmuši no Vācijas, mīnu lauki ir atzīmēti visai detalizēti. Savukārt no Krievijas un vēlāk arī PSRS puses īstenotā mīnēšana nav bijusi tik detalizēti fiksēta. Īpaši nedraudzīga videi bija padomju okupācijas armija. Ja, piemēram, militārajās mācībās mīnas nevarēja iznīcināt, tad tās jūrā tika vienkārši atstātas, tāpēc bieži nākas atrast arī salīdzinoši jaunākas – padomju mīnas,” skaidro Jūras spēku komandieris.
Viņš stāsta, ka kopumā Baltijas jūrā ir ap 30 000 sprādzienbīstamu priekšmetu, turklāt bieži vien mīnas atkal parādās rajonos, kuri citos gados no mīnām bijuši atbrīvoti.
“Mīnas šo gadu laikā ir pazaudējušas savus enkuru stiprinājumus, tāpēc tās kustas. Dažas no tām guļ jūras gultnē. Straumju ietekmē, tām mainoties, gultne atsedzas un spridzekļi, kuri iepriekš bijuši aprakti, sāk kustēties jūras dibenā. Šo iemeslu dēļ mēs atrodam mīnas pat tajos rajonos, kur jau veikta tīrīšana,” skaidro Jūras spēku komandieris, piebilstot, ka pēc katrām mācībām tiek papildināta arī kopējā atmīnēto teritoriju datu bāze.
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Vaicāts, cik bīstamas aizvien ir abu pasaules karu atstātās mīnas, jūras kapteinis K. Zelčs uzsver - lai arī teorētiski, gadiem ejot, tām vajadzētu kļūt mazāk bīstamām, nekad nevar izslēgt, ka tās var paveikt savu nāvējošo darbu. Visvairāk ar tām nākas sastapties zvejniekiem, kuri zvejo ar velkamo trali. Tajos bieži tiek “nozvejotas” arī mīnas un citi sprādzienbīstami priekšmeti.
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Runājot par šogad gaidāmajām mācībām, Jūras spēku komandieris stāsta – Latvija šogad ir vadošā valsts, jo tai ne tikai ir jāorganizē pašas mācības un jāatbild gan par ostas fāzēm, kuģu krājumiem un mācību vadīšanu, bet arī jāuzņemas BALTRON eskadras vadība. Lai gan to šobrīd komandē Lietuvas Jūras spēku virsnieks, Covid-19 pandēmijas dēļ viņš mācībās piedalīties nevar, tādēļ vadību uzņemsies Latvijas Jūras spēku štāba priekšnieks.
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Vērtējot Latvijas pretmīnu kuģu spējas, salīdzinot ar citām NATO valstīm, jūras kapteinis K. Zelčs atzina, ka kopējā sagatavotība ir augsta, ne tikai Latvijas Jūras spēku karavīriem, bet arī kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas jūras spēkiem. “Trim Baltijas valstīm šī specialitātei ir arī attīstīta NATO ietvaros. Daudzos gadījumos mūs partneri pat no mums mācās. NATO ietvaros mīnu meklēšana un iznīcināšana ir tieši Baltijas valstu uzdevums,” viņš sacīja. Vienlaikus Jūras spēku komandieris atzina, ka, neraugoties uz kopējo uzdevumu, mīnu meklēšanas mācībās “Open Spirit” starp dažādu valstu kuģu apkalpēm ir zināma “sportiskā konkurence”, jo ikviena komanda vēlas pierādīt, ka ir labākā uzdevuma izpildē.
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
