Jūras spēku komandieris: Baltijas jūrā aizvien ir 30 000 sprādzienbīstamu priekšmetu

Militārās mācības
Sargs.lv
Open Spirit
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Dienā, kad Latvijā tiek svinēti Brīvības svētki, jūrnieki no Baltijas valstu mīnu kuģu eskadras BALTRON un NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas dosies mācību operācijā “Open Spirit 2020”, lai attīrītu kuģu ceļus no Pirmā un Otrā pasaules kara mīnām. Kā sarunā ar “Sargs.lv” atzīst Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Kaspars Zelčs, šobrīd jūrā aizvien ir ap 30 tūkstošiem sprādzienbīstamu objektu. Daudzi no tiem ir zaudējuši savus enkurus un ar jūras straumēm atmīnētajos rajonos tiek ieskaloti atkal un atkal.

Kā kopīgas Baltijas valstu mācības “Open Spirit” aizsākās 1994. gadā, kad visu trīs Baltijas valstu Jūras spēki sāka likvidēt abu pasaules karu jūras ūdeņos atstātās mīnas, torpēdas un citus sprādzienbīstamus priekšmetus. Tradicionāli tās notiek kādā no trim Baltijas valstīm. Šogad tās notiek Latvijas teritoriālajos ūdeņos – Irbes jūras šaurumā.

“Kāpēc šīs mācības ir pārvērtušās operācijā? Tāpēc, ka mēs neizspēlējam mācību scenārijus, mēs neizliekam mācību mīnas. Mēs reāli meklējam sprādzienbīstamos priekšmetus un tos iznīcinām. Tādā veidā mēs atbrīvojam kuģu ceļus no šiem bīstamajiem objektiem un uzlabojam drošību navigācijai Baltijas jūrā.”
Zelčs
Jūras spēku komandieris
jūras kapteinis Kaspars Zelčs

Jūras kapteinis K. Zelčs stāsta, ka atmīnēšanai paredzētie rajoni tiek izvēlēti pēc vēsturiskās informācijas, proti, tie, kuros Pirmajā un Otrajā pasaules karā visvairāk liktas mīnas. Viens no visvairāk ar mīnām “piesārņotajiem” rajoniem ir Irbes jūras šaurums, kas abos pasaules karos ticis bloķēts.  

Image
Open Spirit
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Informācijā, ko mēs esam saņēmuši no Vācijas, mīnu lauki ir atzīmēti visai detalizēti. Savukārt no Krievijas un vēlāk arī PSRS puses īstenotā mīnēšana nav bijusi tik detalizēti fiksēta. Īpaši nedraudzīga videi bija padomju okupācijas armija. Ja, piemēram, militārajās mācībās mīnas nevarēja iznīcināt, tad tās jūrā tika vienkārši atstātas, tāpēc  bieži nākas atrast arī salīdzinoši jaunākas – padomju mīnas,” skaidro Jūras spēku komandieris.

Viņš stāsta, ka kopumā Baltijas jūrā ir ap 30 000 sprādzienbīstamu priekšmetu, turklāt bieži vien mīnas atkal parādās rajonos, kuri citos gados no mīnām bijuši atbrīvoti.

“Mīnas šo gadu laikā ir pazaudējušas savus enkuru stiprinājumus, tāpēc tās kustas. Dažas no tām guļ jūras gultnē. Straumju ietekmē, tām mainoties, gultne atsedzas un spridzekļi, kuri iepriekš bijuši aprakti, sāk kustēties jūras dibenā. Šo iemeslu dēļ mēs atrodam mīnas pat tajos rajonos, kur jau veikta tīrīšana,” skaidro Jūras spēku komandieris, piebilstot, ka pēc katrām mācībām tiek papildināta arī kopējā atmīnēto teritoriju datu bāze.

Image
Open Spirit
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Vaicāts, cik bīstamas aizvien ir abu pasaules karu atstātās mīnas, jūras kapteinis K. Zelčs uzsver - lai arī teorētiski, gadiem ejot, tām vajadzētu kļūt mazāk bīstamām, nekad nevar izslēgt, ka tās var paveikt savu nāvējošo darbu. Visvairāk ar tām nākas sastapties zvejniekiem, kuri zvejo ar velkamo trali. Tajos bieži tiek “nozvejotas” arī mīnas un citi sprādzienbīstami priekšmeti.

Image
Open Spirit
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Runājot par šogad gaidāmajām mācībām, Jūras spēku komandieris stāsta – Latvija šogad ir vadošā valsts, jo tai ne tikai ir jāorganizē pašas mācības un jāatbild gan par ostas fāzēm, kuģu krājumiem un mācību vadīšanu, bet arī jāuzņemas BALTRON eskadras vadība. Lai gan to šobrīd komandē Lietuvas Jūras spēku virsnieks, Covid-19 pandēmijas dēļ viņš mācībās piedalīties nevar, tādēļ vadību uzņemsies Latvijas Jūras spēku štāba priekšnieks.  

Image
Open Spirit
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Vērtējot Latvijas pretmīnu kuģu spējas, salīdzinot ar citām NATO valstīm, jūras kapteinis K. Zelčs atzina, ka kopējā sagatavotība ir augsta, ne tikai Latvijas Jūras spēku karavīriem, bet arī kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas jūras spēkiem. “Trim Baltijas valstīm šī specialitātei ir arī attīstīta NATO ietvaros. Daudzos gadījumos mūs partneri pat no mums mācās. NATO ietvaros mīnu meklēšana un iznīcināšana ir tieši Baltijas valstu uzdevums,” viņš sacīja. Vienlaikus Jūras spēku komandieris atzina, ka, neraugoties uz kopējo uzdevumu,  mīnu meklēšanas mācībās “Open Spirit” starp dažādu valstu kuģu apkalpēm ir zināma “sportiskā konkurence”, jo ikviena komanda vēlas pierādīt, ka ir labākā uzdevuma izpildē.

Image
Open Spirit
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Jūras kapteinis K.Zelčs gan atzina - Covid -19 pandēmija ir skārusi arī mācības “Open Spirit”. Lai ievērotu sociālo distancēšanos, nācies atteikties no kuģu apkalpju savstarpējās maiņas, kas karavīriem ļauj iepazīties ar citu valstu darba pieredzi atmīnēšanas darbos un jaunākajām tehnoloģijām. Tāpat nācies atteikties no ūdenslīdēju darbības piekrastē. Lai ievērotu drošību, visas sanāksmes, kas saistītas ar mācību rīkošanu, notiks elektroniski.

“Sargs.lv” jau vēstīja, ka mācības “Open Spirit 2020” sāksies 4. maijā un notiks līdz 14. maijam. Mācībās piedalīsies Baltijas valstu jūras eskadras (BALTRON) kuģi – Jūras spēku štāba un apgādes kuģis A-53 “Virsaitis”, mīnu kuģi M-06 “Tālivaldis” un M-08 ”Rūsiņš”, ūdenslīdēju komanda, kā arī Igaunijas mīnu kuģis “Sakala”. Savukārt no NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) mācībās piedalīsies Vācijas štāba un apgādes kuģis „Donau”, Norvēģijas mīnu kuģis „Otra”, Nīderlandes mīnu kuģis “Willemstadt”, kuriem vēlāk operācijas gaitā pievienosies trīs Vācijas mīnu kuģi - “Datteln”, “Weilheim un ”Gromitz”.

Dalies ar šo ziņu