Piektdien, 15. septembrī, Rīgā pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa norisinājās Latvijas Republikas aizsardzības ministra svinīgā maiņas ceremonija, kurā, pārņemot Aizsardzības ministrijas karogu, oficiāli amatā stājās jaunais aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Svinīgajā ceremonijā piedalījās augstākās Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) amatpersonas.
A.Sprūds aizsardzības ministra amatā nomainīja līdzšinējo ministri Ināru Mūrnieci, kura Aizsardzības ministriju vadīja kopš pagājušā gada 14. decembra. Pirms tam viņa astoņus gadus bija Saeimas priekšsēdētāja.
Jaunais aizsardzības ministrs A. Sprūds vairumam sabiedrības plašāk pazīstams kā ārpolitikas eksperts un Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēks.
A.Sprūds ir dzimis 1971. gada 13. jūlijā Liepājā. 1994. gadā Latvijas Universitātē ieguva vēsturnieka un vēstures pasniedzēja kvalifikāciju. Centrāleiropas Universitātē Budapeštā 1997. gadā ieguvis maģistra grādu Centrāleiropas vēsturē, kā arī 1998. gadā politikas zinātnes maģistra grādu starptautiskajās attiecībās Latvijas Universitātē, savukārt 2005. gadā aizstāvējis zinātņu doktora grādu politikas zinātnē Jagaiļa Universitātē Krakovā.
A. Sprūds papildus studējis un pētījis Kolumbijas, Džona Hopkinsa, Oksfordas un Upsālas universitātēs, Norvēģijas Starptautisko attiecību institūtā un Japānas Enerģijas ekonomikas institūtā. No 2018. gada līdz 2022. gadam viņš bija Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāns un arī pašlaik turpina pasniegt universitātē.
Līdz šim galvenās A.Sprūda akadēmiskās pētnieciskās intereses ietvēra enerģijas drošību un politiku Baltijas jūras reģionā, postpadomju valstu iekšpolitiku un ārpolitiku, kā arī transatlantiskās attiecības.
Pēc kopīgas ziedu nolikšanas pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa sekoja svinīgā karoga maiņa. Nu jau bijusī ministre I.Mūrniece svinīgi nodeva aizsardzības ministra karogu jaunajam aizsardzības ministram A. Sprūdam, kurš ar vārdiem “apsolos šo karogu augstu turēt un godam nest” to pieņēma. Savā uzrunā jaunais aizsardzības ministrs pateicās visiem, kuri ir bijuši daļa no Latvijas aizsardzības struktūras.
Savā uzrunā jaunais aizsardzības ministrs atziņa, ka viņam ir gods vadīt Aizsardzības ministriju.
Pēc svinīgās uzrunas valsts sekretārs Jānis Garisons pasniedza bijušajai aizsardzības ministrei I.Mūrniecei ierāmētu aizsardzības ministra karoga standartu. Viņa uzrunā atzina, ka ir pārliecināta, ka viņas pēctecis ministra amatā turpinās veiksmīgi attīstīt bruņotos spēkus un pabeigs iesāktos mērķus.
Kā nozīmīgākos paveiktos darbus I. Mūrniece uzskaitīja valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, NATO sabiedroto arvien lielāko klātbūtni Latvijā, Sēlijas poligona attīstību un jaunu spēju ieviešanu, norādot, ka jaunnedēļ Latvijā ieradīsies vidējās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēma "IRIS-T", ko plāno testēt Gaisa spēki. Jaunajam ministram viņa novēlēja nevilcināties ar testēšanu, lai iespējami ātrāk tiktu pieņemti lēmumi par šo spēju ieviešanu. Tāpat I. Mūrniece atzina, ka drīzumā plānots izveidot jauno aizsardzības nozares valsts kapitālsabiedrību, kura ražos bruņojumu gan NBS gan Ukrainas sabiedroto vajadzībām.Uzrunas noslēgumā viņa novēlēja jaunajam ministram pabeigt gan uzsāktos darbus, gan stiprināt patriotismu bruņotajos spēkos, Zemessardzē un Jaunsardzē, kā arī ieviešot valsts aizsardzības mācību obligātā kārtā visās Latvijas skolās.
Pēc publiskā pasākuma noslēguma un NBS orķestra atskaņotās Latvijas Valsts himnas, pasākuma dalībnieki devās uz Aizsardzības ministriju, kur A. Sprūds I.Mūrniecei svinīgi pasniedza aizsardzības ministra apbalvojumu – goda zīmi par īpašu ieguldījumu aizsardzības nozares izaugsmē.
Iepriekš jaunais aizsardzības ministrs A.Sprūds ziņu aģentūrai LETA atklāja savas prioritātes, stājoties jaunajā amatā. Viņš atzīst, ka aizsardzības nozarē darāmo uzdevumu saraksts ir plašs, kas nozīmē, ka ir kvantitatīvi un kvalitatīvi jāstiprina aizsardzības spējas.
Aizsardzības nozarē jau ir sākti trīs vitāli svarīgi raķešu sistēmu projekti - krasta aizsardzība pret kuģiem, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu artilērija. Šie projekti ir jāturpina, norāda politiķis.
A.Sprūds atgādina, ka saskaņā ar valsts aizsardzības koncepciju, tuvākajos gados Latvijas karavīru skaits jāpalielina līdz 31 000, ko veidotu profesionālā militārā dienesta karavīri, šogad ieviestā VAD karavīri, zemessargi un augstas gatavības rezerves karavīri.
Ministrs nenoliedz, ka VAD jāpastāv arī izvēlēm tiem jauniešiem, kuri nevēlas militāro dienestu, taču alternatīvam dienestam arī jābūt kvalitatīvam. Patlaban šo dienestu būs iespējams veikt tikai aizsardzības resorā.
A.Sprūds arī nenoliedz, ka kādā brīdī apsverams arī priekšlikums par sieviešu iesaistīšanu VAD, jo jābūt dzimuma vienlīdzībai. "Patlaban politiskais kompromiss ir tāds, ka vispirms tie ir vīrieši, bet sievietes brīvprātīgi. Taču var apsvērt arī dialoga veidošanu un starptautiskās pieredzes pētīšanu attiecībā uz sieviešu iesaistīšanu," norāda politiķis.
Svarīga prioritāte sadarbībā ar iekšlietu resoru būs valsts austrumu robežas sakārtošanai, jo hibrīdkara spiediens tikai pastiprinās.
"Jāsaprot, kāda papildu Aizsardzības ministrijas palīdzība vajadzīga iekšlietu resoram. Ja runājam ilgtermiņā, tad kādas ir tehniskās iespējas ne tika pret nelegālo imigrāciju, bet arī sliktākiem scenārijiem. Domāju, ka šobrīd robeža militārajā ziņā droša, jo esam NATO un robeža tiek sargāta kopā ar sabiedrotajiem, taču nenoliedzami ir jādomā par visiem tālākajiem hipotētiskiem negatīviem scenārijiem," norāda A.Sprūds.
Tāpat Latvijai ar sabiedrotajiem ir jāturpina darīt visu nepieciešamo Ukrainas atbalstam un jāattīsta militārās industrija, lai Latvijā varētu ražot nepieciešamo munīciju. A.Sprūda darāmo darbu vidu būs arī kiberdrošības stiprināšana.
Politiķis arī uzskata, ka aizsardzības jomā iepirkumu sistēmai jābūt skaidrai un nepārprotamai, lai neatkārtotos iepriekš notikušie negatīvie izaicinājumi.
A.Sprūds no partijas "Progresīvie" par aizsardzības ministru kļuva piektdien Saeimas deputātiem apstiprinot Evikas Siliņas veidoto valdību.