Šogad izveidotā Rīgas Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvalde izstrādājusi pirmos rīcības plānus ārkārtas situācijām, trešdien pašvaldības Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē deputātus informēja pārvaldes priekšnieks Gints Reinsons. Jaunā pārvalde izveidota, lai koordinētu pašvaldības iestāžu sadarbību un pārziņā esošos resursus uzbrukuma, krīžu, dabas katastrofu un citos ārkārtas apstākļos. Līdz jaunās pārvaldes izveidošanai civilās aizsardzības plānošana un rīcība krīzes situācijās bija viena no daudzām Rīgas pašvaldības policijas funkcijām.
Pašlaik civilās aizsardzības sistēma tiekot veidota "jaunā kvalitātē". Pārvaldē izveidotas trīs nodaļas, proti, Civilās aizsardzības nodaļa, Operatīvās informācijas un kritiskās infrastruktūras uzraudzības nodaļa un Procesu un risku uzraudzības nodaļa, informēja Reinsons.
Pirmo darbības mēnešu laikā pārvalde apzinājusi situāciju un izstrādājusi pirmos rīcības plānus. Izvērtētas patvertnes, apziņošana, pārtikas apgāde, loģistika, juridiskais ietvars, domes vadības rīcības plāns un citi aspekti.
Nākamnedēļ tiks publicēti pirmie materiāli iedzīvotājiem.
Rīgas vicemēre un Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītāja Linda Ozola atzinīgi novērtēja virzību civilās aizsardzības jomas sakārtošanā, jo Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un nesenās pandēmijas radītie izaicinājumi "liek jau pavisam citā līmenī domāt par Latvijas galvaspilsētas iedzīvotāju drošību un aizsardzību".
"Mums ir izdevies piesaistīt spēcīgus profesionāļus. Dažas pārmaiņas Rīgas iedzīvotāji manīs drīz, bet būs arī dažādas strukturālas izmaiņas, kuras iedzīvotāji tik tieši neizjutīs, taču tās būs ļoti nozīmīgas mūsu civilās aizsardzības spējām," pauda Ozola.
Civilās aizsardzības sistēmas efektivitātes izvērtēšana Rīgā sākta pagājušā gada pavasarī, pēc gūtās pieredzes Covid-19 pandēmijas laikā un reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Jaunās pārvaldes galvenie darbības virzieni ir civilās aizsardzības sistēmas uzturēšana, krīzes situāciju vadība, pilsētvides un kritiskās infrastruktūras monitorings, līdzdalība viedās pilsētas risinājumu ieviešanā, digitalizācijas procesu sekmēšanā, lēmumu pieņemšanas procesa automatizācijā, kā arī sadarbības veicināšana civilās aizsardzības laikā. Paredzēts, ka Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes prioritāte sākotnēji būs civilās aizsardzības kapacitātes celšana.