Ināra Mūrniece: Katra valsts sākas ar robežu, to sargāt ir augstākā prioritāte

Kā svinīgās runas sākumā norādīja Saeimas priekšsēdētāja, pēdējos gados piedzīvoto Covid pandēmiju daudzi mēdz salīdzināt ar iepriekš pieredzētiem kariem. Un viņa piekrīt – savā ziņā tas tiešām var šķist kā karš, jo vienlaikus nākas cīnīties ar daudzām negācijām – pašu slimību, cilvēku nevēlēšanos ievērot ierobežojumus, nākas cīnīties pret dezinformāciju, sazvērestības teorijām un ļaunprātīgām viltus ziņām.

“Gluži kā 18. gadsimta nogalē, kad nācās izmantot sava veida propagandu, lai pārliecinātu cilvēkus potēties pret bakām, tagad nākas visdažādākajos veidos stāstīt un pārliecināt, kādēļ jāvakcinējas pret Covid-19. Ārsti par to saka – mēs esam šajā karā, nevis lai nogalinātu, bet lai izglābtu dzīvības, un to var glābt tikt vienkārši – ar vakcīnu,” teica I. Mūrniece, aicinot līdz šim vēl vakcīnu nesaņēmušos iedzīvotājus izmantot šo iespēju.

Viņa izteica cieņu un pateicību mediķiem, kuri visu šo laiku nenogurstoši strādā, dienu un nakti cīnoties par cilvēku dzīvībām, neraugoties uz vislielāko apdraudējumu – dzīvības apdraudējumu – arī sev. Tajā pašā laikā viņa piekrīt – nav brīnums, ka pandēmija ir saasinājusi attiecības ne tikai pašu iedzīvotāju, bet arī iedzīvotāju un valsts starpā. Cilvēki dusmojas par valsts neizdarību, stingrību, ierobežojumiem, to trūkumu, prasību vakcinēties, par nepieciešamību testēties…

Lai stiprinātu valsti, Saeimas priekšsēdētāja aicināja vispirms stiprināt citam citu, jo laikā, kad risinās līdz šim nepieredzētas hibrīdoperācijas pret Eiropas Savienību un provokācijas vērstas arī pret Latviju un Lietuvu, tas ir īpaši svarīgi.

“Mūsu pienākums ir sargāt mūsu zemi, un šobrīd palīgā robežsargiem devušies arī citi dienesti – policija, Zemessardze, bruņoto spēku karavīri, notiek dienestu un ministriju koordinācija visaugstākajā līmenī,” sacīja I. Mūrniece. Turklāt par situāciju regulāri tiek informēti arī Latvijas starptautiskie partneri, lai viņu izpratne par tās nopietnību pieaug. Situāciju pie Baltkrievijas robežas Baltijas valstis risina lielā vienprātībā, atbalstot Poliju.

Tāpat viņa atzīmēja, ka šogad savu 30. pastāvēšanas gadadienu svin Zemessardze, un tā strauji turpina attīstīties. Viņasprāt, zemessargi un jaunsargi ir cienīgi Lāčplēša gara mantinieki nākamajām paaudzēm, un šajos Valsts svētkos gan viņiem, gan karavīriem un robežsargiem, kuri sargā mūsu valsti un ES un NATO Austrumu robežu, viņa pateicās īpaši.

Viņa raksturoja, ka drošības vide Baltijas reģionā, Eiropā un pasaulē strauji mainās, joprojām turpinās Krievijas īstenotā Krimas okupācijas, regulāri tiek pārkāpts pamiers, spindz šāvieni Ukrainas Austrumos, izskanējis ASV brīdinājums Eiropas partneriem par iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā Lukašenko īstenotās migrācijas krīzes laikā. Tāpēc ir ļoti būtiski, ka NATO veiksmīgi un operatīvi pielāgojas mainīgajai drošības videi.

Ļoti labs signāls, viņasprāt, ir tas, šī gada 30. novembrī un 1. decembrī Latvijā pirmo reizi notiks NATO ārlietu ministru sanāksme. Līdzās aktuālo drošības jautājumu risināšanai plānots, ka sabiedrotie apspriedīs arī sadarbību ar partneriem un ES, kā arī sāks diskusijas par alianses jauno stratēģisko koncepciju “NATO 2030”.

Saeimas priekšsēdētāja pateicās par līdzšinējo sabiedroto ieguldījumu Latvijas un Baltijas drošībā, tai skaitā arī par Latvijā izvietoto NATO kaujas grupu un Baltijas gaisa telpas patrulēšanas operāciju.

18. novembra rītā, kā ik gadu šajā Valsts svētku dienā, Rīgas Doma baznīcā notiek svinīgais dievkalpojums, vēlāk seko Saeimas svinīgā sēde. Tāpat šajā dienā Saeimas Prezidijs un deputāti individuāli nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.