Ādamsons kopš 2009.gada pensijā no Krievijas saņēmis kopumā 88 349 eiro

Latvijā
LETA
Image
Spiegošanā aizdomās turētais Saeimas deputāts Jānis Ādamsons
Foto: Edijs Pālēns/LETA

Saeimas deputāts Jānis Ādamsons laikā no 2009. līdz 2020.gadam Krievijas militārajā pensijā saņēmis kopumā 88 349 eiro, taču minēto pensiju viņš saņēmis arī iepriekšējos gados, liecina aģentūras LETA apkopotie dati no politiķa iesniegtajām valsts amatpersonas deklarācijām.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 90.gadu sākumā Ādamsons atteicies no Krievijas pensijas, taču, tā kā "Aizsardzības ministrija neko neesot darījusi, lai uzlabotu virsnieku stāvokli", vēlāk viņš savu nodomu mainījis un pieprasījis Krievijai izmaksāt kopš 1992.gada iekrāto pensiju.

Laikā no 2009.gada līdz 2020.gadam Ādamsons Krievijas maksātajā pensijā kopumā saņēmis 88 349 eiro. Šajā laika posmā pensija ir augusi. Ja, piemēram, 2009.gadā Ādamsons kā saņemto Krievijas pensiju deklarējis 4371 eiro, tad pērn - 8400 eiro.

Jau ziņots, ka Saeimas vairākums šorīt nolēma izdot deputātu Ādamsonu apcietināšanai saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā. Patlaban nav zināms, vai Ādamsons oficiāli ir aizturēts.

Valsts drošības dienests (VDD) šorīt aģentūrai LETA apstiprināja, ka dienests šodien veic neatliekamas procesuālās darbības trešdien sāktā kriminālprocesā saistībā ar aizdomām par spiegošanu.

Kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma 85.panta pirmo daļu. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka VDD attiecībā uz Ādamsonu ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.

VDD minētā Krimināllikuma norma ir par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.

Latvijas televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus - dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Ādamsons patlaban parlamentā darbojas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā.

Tāpat viņš darbojas vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojas deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019.gada janvāra Ādamsons ir deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.

Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādos posteņus Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris.

Dalies ar šo ziņu