Jau kopš 2006. gada atbildīgais uzdevums – nodrošināt Nāciju zalvju šaušanu Latvija proklamēšanas dienā, 18.novembrī, ir uzticēts Zemessardzes Rīgas brigādes 17. Kaujas atbalsta bataljonam. Lai gan šogad militārā parāde ir atcelta, tomēr sekojot tradīcijām, kā jau katru gadu 18.novembrī Rīgā no AB dambja zenītartilērijas lielgabali izšāva 21 salūta zalvi.
Nāciju zalves vēsturiskais aizsākums meklējams jūrniecības tradīcijās, kad kuģi, ienākot pilsētas ostās šāva no septiņiem lielgabaliem trīs reizes, tādējādi signalizējot par miermīlīgiem nolūkiem. 19. gadsimta vidū zalvju šaušanas tradīciju, sagaidot augstus viesus, pārņēma ASV un Lielbritānija, bet vēlāk šo tradīciju pārņēma arī pārējās Eiropas valstis. Nāciju zalves tiek šautas precīzi, ar septiņu sekunžu intervālu. Tiek lietota mācību munīcija, kas nozīmē, ka šāviens notiek tikai ar troksni.
Zemessardzes Rīgas brigādes 17. Kaujas atbalsta bataljona komandieris pulkvežleitnants Juris Višņakovs portālam “Sargs.lv” stāsta, ka vēsturiski bataljona bruņojumā zalvju šaušanai ir zviedru ražotāja "Bofors" 40 milimetru automātiskie pretgaisa aizsardzības lielgabali L-70. Zemessardzes 17. Kaujas atbalsta bataljons ir dislocēts tuvāk Rīgai, tāpēc tieši šis bataljons nodrošina šīs ikgadējās svētku tradīcijas izpildi.
Kā stāsta pulkvežleitnants J.Višņakovs, no klasiskās kaujas šaušanas zalvju šaušana atšķiras vairākos veidos. Pirmkārt, apkalpes lielums ir mazāks, nav vajadzīgi visi apkalpes locekļi, jo nav jāveic tēmēšana. Otrkārt, munīcijas veids ir salūtmunīcija, nevis kaujas munīcija. Treškārt, nav paredzēts scenārijs vai mērķa iznīcināšana, t.i. taktiskais risinājums, bet svarīga ir laika atstarpe starp šāvieniem, kas ir raksturīgs tieši zalvēm.
Lielgabala apkalpe regulāri iziet apmācību treniņus. Savukārt pirms 18.novembra ir treniņš ar ieroču pārbaudi un apkalpes darbību. Tāpat lielgabala apkalpe atsvaidzina arī apkalpes pienākumus.