Sākoties Covid-19 pandēmijai, Nodrošinājuma pavēlniecības galvenais uzdevums bija nodrošināt Nacionālos bruņotos spēkus ar vajadzīgākajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem un individuālajiem aizsarglīdzekļiem. Nodrošinājuma pavēlniecības štāba priekšnieks pulkvežleitnants Reinis Baško intervijā ziņu portālam “Sargs.lv” stāsta – koronavīrusam arvien straujāk izplešoties, aizsarglīdzekļi kļuva par deficītprecēm visā pasaulē, savukārt, valstīm slēdzot robežas, to piegādes kļuva neprognozējamas.
Pulkvežleitnants norāda, ka laikā, kad Covid-19 sāka izplatīties aktīvāk un tika slēgtas valsts robežas, Nodrošinājuma pavēlniecība jau bija iesaistīta individuālo aizsarglīdzekļu iegādēs. Iegādes tika sadalītas divās daļās – reģionālie nodrošinājuma centri un bruņoto spēku vienības veica aizsarglīdzekļu iegādes savām vajadzībām, kas nepieciešami ikdienas uzdevumu veikšanai. Savukārt Nodrošinājuma pavēlniecības štābs iegādājās vajadzīgos individuālos aizsarglīdzekļus Nacionālo bruņoto spēku medicīnas iestādēm, kā arī nodrošināja Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamo potenciālo uzdevumu veikšanai.
Pulkvežleitnants R. Baško stāsta, ka Nodrošinājuma pavēlniecība arī veic materiāltehnisko līdzekļu iegādes bruņotajiem spēkiem un bruņoto spēku medicīnas iestādēm.
Nodrošinājuma pavēlniecības štāba priekšnieks kā būtiskākos izaicinājumus norāda aizsarglīdzekļu trūkumu un preču piegādes, tām kļūstot neprognozējamām. Viņš stāsta - sertificētas aizsargmaskas pasaules tirgū tika izpirktas, ražotāji tās nespēja pietiekami operatīvi saražot, savukārt, piegādātāji – piegādāt, jo robežas tika slēgtas. “Piegādes bija neprognozējamas, jo šos aizsarglīdzekļus vajadzēja visā pasaulē. Devām to, ko bijām paspējuši iegādāties, cerot, ka tuvākajā laikā noliktavas tiks piepildītas un realizēti plānotie uzkrājumi. Divu-trīs nedēļu laikā tas arī notika. Pirmajā pandēmijas posmā visiem bija grūti, tas bija izaicinājums visai pasaulei,” saka pulkvežleitnants.
Pulkvežleitnants R. Baško stāsta, ka arī plašsaziņas līdzekļos bijusi informācija, ka pirmās nepieciešamības aizsarglīdzekļi - maskas, cimdi, dezinfekcijas līdzekļi - trūkst visā pasaulē. Viņš gan akcentē – ražotāji adaptējās lielajam pieprasījumam, uzsākot aizsarglīdzekļu ražošanu tepat, Latvijā.
Nodrošinājuma pavēlniecības štāba priekšnieks uzsver – kopš Ministru kabinets izdevis papildus rīkojumus saistībā ar Covid-19 preventīvajiem pasākumiem un ieviestajiem jauninājumiem, atbalstot Valsts centralizēto rezervju iepirkumu grupas izveidi, ko vada Aizsardzības ministrija, iepirkumu sistēma ir stabilizējusies un attīstījusies. Darba grupā strādā Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, tai skaitā arī Nodrošinājuma pavēlniecības pārstāvis.
“Tagad Nacionālais veselības dienests apkopo visus datus. Proti, kādi individuālie aizsarglīdzekļi Latvijā ir nepieciešami - ne tikai mediķiem, bet arī pašvaldībām, visām ministrijām, un to pakļautībā esošajām iestādēm, valsts institūcijām. Tad izveidotā darba grupa plāno iegādes un tās realizē, iesaistot gan nacionālos resursus, gan arī skatoties, ko piedāvā ārvalstu tirgus,” viņš skaidro.
Pulkvežleitnants R. Baško norāda, ka sākotnēji, kamēr netika izveidota Aizsardzības ministrijas vadītā darba grupa, Nacionālo bruņoto spēku rezerves nodrošināja Nodrošinājuma pavēlniecība, savukārt, mbruņoto spēku Apvienotais štābs apkopoja datus par nepieciešamajiem aizsarglīdzekļiem.
“Tagad Nodrošinājuma pavēlniecības Autotransporta nodrošinājuma centrs piegādāto preci nogādā iestādēs, kur tā vajadzīga. Tāpat mēs koncentrējamies tieši uz Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei vajadzīgo materiāltehnisko līdzekļu nodrošināšanu. Savukārt, ja kādai pašvaldībai vai valsts iestādei nepieciešams atbalsts un mūsu rezervēs ir pieejami resursi, bruņotie spēki palīdz,” pauž pulkvežleitnants.
Nodrošinājuma pavēlniecības štāba priekšnieks stāsta, ka vienības personāls ir zinošs un pieredzējis gan iepirkumu, gan nodrošinājuma jautājumos. “Kamēr valstī netika ieviesta centralizēta aizsarglīdzekļu iegādes procedūra, mēs iegādājāmies iespējami vairāk tirgū pieejamo aizsarglīdzekļu, izveidojot to rezerves, lai nodrošinātu gan bruņoto spēku medicīnas iestādes, gan arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamo potenciālo uzdevumu veikšanai. Paralēli, protams, reģionālās vienības iegādājās, ko vien varēja, lai nodrošinātu savu uzdevumu veikšanu. Pēc būtības mēs iesākām veidot bruņoto spēku rezerves,” stāsta pulkvežleitnants.