Pērn agresīvākās izlūkošanas darbības pret Latvijas kibertelpu ir izvērsušas Krievijā bāzētas hakeru un kibernoziedznieku grupas, kuras tiek turētas aizdomās arī par sadarbību ar Krievijas specdienestiem, liecina Valsts drošības dienesta pārskats par 2019. gadu.
Monitorējot aktivitātes kibertelpā, Valsts drošības dienests novēroja dažāda rakstura darbības pret Latviju, kuras bija saistītas gan ar noziedzīgām, gan ārvalstu atbalstītām aktivitātēm. Agresīvākās no tām bijušas no Krievijā bāzētām hakeru un kibernoziedznieku grupām. Cita starpā, tās Rietumvalstis tur aizdomās arī par sadarbību ar Krievijas specdienestiem.
Tāpat Valsts drošības dienests norāda, ka pērn augstā līmenī saglabājās arī izlūkošanas riski, kuri saistīti ar pieaugošo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju klātbūtni Latvijas iedzīvotāju ikdienā. Turpinot pieaugt dažādam tehnoloģiju klāstam, ko savā dzīvē izmanto arvien vairāk cilvēku, pieaugs arī to ievainojamību izmantošanas iespējas jeb vienkāršiem vārdiem – t.s. hakeru uzbrukumi.
To, ka Latvijas kibertelpa tiek izmantota kā starpposms dažāda rakstura prettiesisku darbību īstenošanai citviet, veicina vairāki faktori. Pirmkārt, augsti attīstītā infrastruktūra, otrkārt, atsevišķu uzņēmumu nevērīga attieksme pret piedāvātajiem interneta resursu mitināšanas (hosting) pakalpojumiem.
Sadarbībā ar citām valsts drošības iestādēm – Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, Satversmes aizsardzības biroju, Latvijas Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.lv, kā arī starptautiskajiem partneriem, Valsts drošības dienests 2019. gadā atklāja vairākus šādus kiberdrošības incidentus.
Identificētie gadījumi norāda uz iestāžu un uzņēmumu neuzmanību, vēloties ieviest jaunākos tehnoloģiskos risinājumus, kuru apkalpošanai un turpmākai pārvaldībai nepietiek kvalificētu speciālistu. Tas arī izgaismo problēmu valsts pārvaldē, jo saistībā ar ievērojamo atalgojuma atšķirību, kvalificētākie speciālisti izvēlas strādāt privātajā sektorā. Tāpat daudzu sekmīgi īstenotu kiberuzbrukumu cēlonis ir cilvēka pieļauta kļūda. Tāpēc atbildīgās drošības iestādes norāda – lai mazinātu apdraudējumus gan valsts un pašvaldības institūcijām, gan privātajam sektoram un individuālām personām, ikvienam ikdienas rutīnā jāievēro tā saucamā kiberhigēna.
Lai veicinātu valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu atbildīgu rīcību, VDD sadarbībā ar pārējām valsts drošības iestādēm aizvadītajā gadījumā izstrādāja rekomendācijas informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldībai, kuras turpmāk paredzēts pilnveidot un attīstīt. Rekomendācijas pieejamas šeit: https://vdd.gov.lv/lv/noderigi/publikacijas/rekomendacijas.art151
Portāls “Sargs.lv” jau rakstīja, ka Valsts drošības dienests nesen publicēja pārskatu par 2019. gadu, tajā izdalot galvenos drošības draudus Latvijai. Dienests norādīja, ka, lai arī ekstrēmistiski orientētu organizāciju potenciālais apdraudējums 2019. gadā Latvijā saglabājās zems, nākotnē tas varētu pieaugt. Tāpat Valsts drošības dienests atzīst – arī pern augstāko apdraudējumu pretizlūkošanas jomā Latvijai radīja Krievija, izvēršot izlūkošanas darbības gan no savas, gan citu NVS valstu teritorijām.