Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "CERT.LV" brīdina, ka sociālajā tīklā "Facebook" tiek izplatīta viltus ziņa, par vairāk nekā 150 nāves gadījumiem Daugavpilī, aicinot apmeklēt saiti, lai noskaidrotu vai mirušo vidū nav radinieku. Tomēr šo saiti nedrīkst vērt vaļā, jo tādējādi var tikt nozagti piekļuves dati lietotāju "Facebook" kontu piekļuvei.
CERT.LV speciālisti informē, ka sociālajā tīklā "Facebook" tiek izplatīts viltus ziņojums. Tajā teikts, ka valdība šorīt Daugavpilī reģistrējusi vairāk nekā 150 nāves gadījumu, kurus izraisījis koronavīruss. Tālāk norādīta saite https://urlz.fr/c82W, kurā, it kā, pieejamas upuru personības.
CERT.LV skaidro, ka gadījumā, ja cilvēks ir nolēmis apmeklēt saiti, tajā tiek prasīts "Facebook" lietotājvārds un parole. Šo saiti nekādā gadījumā nedrīkst vērt vaļā vai ievadīt tajā prasītos datus, jo, ja tas tiks izdarīts, piekļuves informācija tiks nozagta.
CERT.LV direktores vietnieks Varis Teivāns portālam “Sargs.lv” pastāstīja, ka atverot saiti, tā vizuāli noformēta līdzīgi kā “Facebook” platforma. Ja cilvēks ir uzķēries, attiecīgajās vietās viņš norāda platformas lietotājvārdu un paroli, taču tad tā tiek atdodot ļaundarim.
CERT.LV arī aicina visu aktuālo informāciju par COVID-19 izplatību meklēt oficiālajā Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā https://spkc.gov.lv
Viņš stāstīja, ka CERT.LV rīkojies tiklīdz saņēma pirmās ziņas no Latvijas lietotājiem. Šobrīd par incidentu ir informētas visas iesaistītās tehniskās platformas. Šī gadījuma izpētē izmantots kāda upura nelaimes gadījuma pieredze. Viņam uzlauzta cita tīmekļvietne un uz tās izveidots kaitīgais saturs, lai iegūtu “Facebook” lietotājvārdus un paroles.
V. Teivāns uzsvēra, ka šis nav pirmais incidents, kas saistīts ar koronavīrusa izplatību. Citi incidenti bijuši vēl bīstamāki.
CERT.LV direktores vietnieks stāsta, ka šādos gadījumos no upuru datoriem tiek nopludināta informācija, ko lietotājs glabā savā ierīcē. Tie var būt gan sensitīvi dati, gan sarakste, ar kuru nav plānots dalīties.
“Šo datu izmantošanas scenāriji var būt dažāda – līdz pat šantāžai un naudas izspiešanai,” saka V.Teivāns.
Lai pasargātu sevi no problēmām, CERT.LV pārstāvis iesaka lietot Latvijas DNS serveri, kas pieejams nic.lv – Latvijas domēnu reģistra mājaslapā pieejamas https://www.nic.lv/lv/rekursivais-dns-serveris .
CERT.LV speciālisti arī iepriekš norādījuši, ka līdz ar koronavīrusa pandēmijas izplatību, arvien vairāk pieaugusi ar šo tēmu saistīto datoruzbrukumu intensitāte.