Pilsoņu kara plosītās Lībijas debesis kļuvušas par sava veida izmēģinājuma poligonu dažādu valstu kaujas lidaparātiem. Tās piepildījuši Turcijā un Ķīnā ražoti droni, Krievijas iznīcinātāji MiG-29 un Su-24, kā arī Apvienotajiem Arābu emirātiem piederošās kaujas lidmašīnas “Mirage 2000”. Tāpat tiek ziņots par Turcijai piederošo iznīcinātāju F-16 un Ēģiptes iznīcinātāju “Rafale” klātbūtni.
Tiek ziņots, ka Krievijas piegādātās pretgaisa aizsardzības sistēmas līdz šim notriekušas vairākus dronus. Kamēr dažādu pušu kaujinieki un civiliedzīvotāji tiek bombardēti no gaisa, Lībijā turpina ierasties konfliktā iesaistījušos valstu kravas lidmašīnas ar ieroču sistēmām.
Īsāk sakot Lībija šobrīd ir kļuvusi par ko līdzīgu gaisa kara laboratorijai. Lielākais jautājums – kurš šajā konfliktā uzvar un ko šis konflikts bruņoto spēku ģenerāļiem būs iemācījis par gaisa kaujām.
“No vienas puses kārtējo reizi tiek uzsvērta gaisa spēju vērtība – jūs nevēlaties iesaistīties cīņā bez tās,” portālam “DefenseNews” uzsver Londonas Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta militāro gaisa spēju vecākais līdzstrādnieks Duglass Barijs (Douglas Barrie).
Konflikts Lībijā sāka eskalēties 2019. gada aprīlī, kad feldmaršals Halifa Haftars uzsāka uzbrukumu ANO starptautiski atzītajai valdībai Tripolē. Haftara spēkus atbalstīja Ēģipte, Apvienotie Arābu emirāti, Krievija un Francija. Tikmēr Tripoles valdību atbalstīja Turcija, Itālija un Katara.
Pērnā gada aprīlī Apvienotajiem Arābu Emirātiem piederošs Ķīnā būvētais drons “Wing Loon II” uzsāk bombardēt pilsētas, uzbrūkot arī civilajiem mērķiem. Šis gadījums iezīmēja straujo Ķīnā ražoto dronu izplatību Tuvo Austrumu valstu reģionā.
Turcija pērnā gada maijā izmantoja pašas ražotos TB2 dronus, ar tiem veiksmīgi uzbrūkot H. Haftara spēkiem un iznīcinot Krievijas piegādātās “Pantsir” pretgaisa aizsardzības sistēmas. Šādi Turcija samazināja H. Haftara ambīcijas ieņemt Tripoli.
Savukārt citi speciālisti uzsver – Turcijas bezpilota lidaparāti Lībijā spējuši visai nopietni mainīt situāciju kaujas laukā. “Turcija izlēma, ka tā var laiku pa laikam izmantot šāda tipa ieročus, turklāt tā var atļauties arī tos zaudēt kaujā, jo pēc savas būtības tie ir vienreiz lietojami. Šī pieeja Turcijas pretiniekus pārsteidza nesagatavotus,” portālam “DefenseNews” stāsta uzskata Klingendelas universitātes eksperts Žaels Haršo (Jalel Harchaoui).
Ž. Haršo arī piebilda, ka Turcijā ražotā dronu vadības programmatūra ir palielinājusi TB2 bezpilota lidaparātu efektivitāti, uzdevuma laikā ļaujot tiem izvēlēties pareizo lidošanas augstumu, lai izvairītos no Krievijā ražoto “Pantsir” pretgaisa aizsardzības sistēmu radītajiem draudiem.
Tikmēr D. Barijs uzskata, ka Apvienoto Arābu Emirātu izmantoto Ķīnas dronu “Wing Loon II” loma izrādījusies visai statiska un to sniegums bijis mazāk iespaidīgs.
Vienlaikus D. Barijs uzsvēra, ka konflikts Lībijā bijis kārtējais piemērs, kas apliecina, ka bezpilota lidaparātu izmantošana mūsdienu konfliktā ir visai ierasta un nu jau arī normāla prakse.
“Bezpilota lidaparātu spējas šobrīd cenšas iegūt gan valstu armijas, gan nevalstiskus grupējumus pārstāvoši kaujinieki. Acīmredzami valstu bruņotie spēki var atļauties jaudīgākas un lielākas sistēmas, savukārt konkrētu valsti nepārstāvošiem kaujiniekiem var nākties iztikt ar pašbūvētām sistēmām , vai censties tās iegūt no atbalstītājiem,” sacīja D. Barijs.
Viņaprāt Lībijā bezpilota lidaparāti tikuši izmantoti tādā karadarbībā, kuras mērķis ir nogurdināt pretinieku, raidot to pret mazām, viegli bruņotām vienībām. Tikmēr pilotējamās lidmašīnas saviem mērķiem izmantojušas konfliktā iesaistītās lielvaras, sūtot tās uzdevumā bez iepriekšējiem paziņojumiem.
“DefenseNews” raksta, ka pērn netālu no Tripoles esošajā bēgļu nometnē gaisa uzbrukumā tika nogalināti 53 cilvēki. Visticamāk to paveica Apvienoto Arābu Emirātu bezpilota lidaparāts. Tā toreiz ziņoja britu raidorganizācija BBC, atsaucoties uz konfidenciālu ANO izmeklēšanas ziņojumu.
Ž. Haršo apgalvo, ka Apvienoto Arābu Emirātu iznīcinātāji “Mirage 2000” kopš 2019. gada jūnija veic lidojumus no bāzēm Ēģiptē, atbalstot feldmaršala H. Haftara spēkus.
“Misratas aviācijas bāze, kurā ir izvietoti Turcijas TB2 droni, pagājušajā gadā tika vairākkārt bombardēta. To darīja gan Apvienoto Arābu Emirātu droni, gan iznīcinātāju lidmašīnas. Uzlidojumi beidzās vien šogad, iespējams tāpēc, ka Turcija tur izvietoja “MIM-23 Hawk” pretgaisa aizsardzības sistēmas. Domājams, ka Apvienoto Arābu Emirāti sociālajā vietnē “Facebook” nevēlējās redzēt sagūstītus pilotus,” viņš sacīja.
Tomēr jau 4. jūlijā iznīcinātāju lidmašīnas uzbruka Al-Vatijas gaisa spēku bāzei, īsi pēc tam, kad savas “MIM-23 Hawk” pretgaisa raķetes tajās bija izvietojusi Turcija.
“Virsskaņas lidojumu radītais troksnis, kas bija dzirdams virs dienvidrietumu Lībijas teritorijas liek domāt, ka lidmašīnas ir pacēlušās gaisā no Ēģiptes, tad lidojušas Lībijas virzienā caur Sahāru, lai tās nepamanītu gar Lībijas krastiem patrulējošās Turcijas jūras spēku fregates,” stāstīja Ž. Haršo.
“Vai tie varētu būt bijuši Ēģiptes iznīcinātāju “Rafale” piloti? Jā, viņi ir labi, tomēr ne tik pieredzējuši, lai īstenotu tik sarežģītu uzdevumu. Diez vai tie būtu arī Francijas piloti, kuri lidotu ar ēģiptiešu iznīcinātājiem, tādējādi atliek domāt, ka tie bijuši Apvienoto Arābu Emirātu lidaparāti. No visām Persijas līča valstīm tieši Apvienoto Arābu Emirātu piloti ir visspējīgākie īstenot šādu uzdevumu,” viņš teica.
Tiek ziņots, ka šīs lidmašīnas visticamāk izmanto Kremlim pietuvinātās Krievijas privātās militārās kompānijas “Vagner” kaujinieki, taču Maskava to noliedz.
ASV bruņotie spēki savukārt brīdina, ka ar šīm kaujas lidmašīnām varētu lidot “nepieredzējuši” algotņi, kuri “neievēros starptautiskās tiesības”.
Pēc Ž. Haršo teiktā, vairāki aculiecinieki Lībijā ziņojuši par neprecīzu bombardēšanu uzlidojumu laikā. Tas, viņaprāt, liek domāt, ka šos lidaparātus nav pilotējuši Krievijas lidotāji.
Šovasar konflikts Lībijā ir nedaudz apslāpis, H.Haftara spēkiem atkāpjoties no Tripoles un ieņemot pozīcijas netālu no Lībijas piekrastes pilsētas Sirtes, lai cīnītos par tās ieņemšanu. To iegūstot, H. Haftara spēki kontrolētu Lībijas naftas tirdzniecību. Pēc Al-Vatijas aviobāzes remonta un darbības uzsākšanas Turcija, iespējams, apsvērs iespējas tur bāzēt savus F-16 iznīcinātājus.