Gar Baltkrievijas un Ukrainas robežām izvietotās Krievijas bruņoto spēku bāzes kopš 2016. gada arvien vairāk tikušas apbruņotas. Intensīva bruņojuma piegāde bāzēm pierobežā rada bažas ne tikai kaimiņvalstīs, norāda Starptautiskā brīvprātīgo aktīvistu sabiedrība “Inform Napalm”.
2016. gada aprīlī reģionā esošie “Infrom Napalm” brīvprātīgie izlūkošanas eksperti norādīja, ka Krievijas bruņoto spēku 28. motorizētajai brigādei dota pavēle no Jekaterinburgas pārcelties uz Ukrainas un Baltkrievijas pierobežas apgabalu. Pēc neilga laika, maijā, Krievijas Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka “jaunas divīzijas tiks izveidotas, lai kontrolētu NATO spēku koncentrēšanos pie Krievijas robežām”. Baltkrievija gan nekad nav pat izrādījusi interesi par iestāšanos NATO.
Iepriekš Jekaterinburgā bāzētā 28. motorizētā brigāde nu pārveidota par 144. motorizēto divīziju, kuras sastāvā iekļauts 488. un 254. motorizētais pulks, 59. apbruņojuma pulks, 856. artilērijas un raķešu pulks, 1250. pretgaisa aizsardzības pulks, pretgaisa un prettanku bataljoni, kā arī 5 atsevišķi bataljoni un papildus 3 vienības. Plānots, ka brigādei tiks pievienots vēl viens kājnieku pulks un papildināts 59. apbruņojuma pulks un 254. motorizētais pulks, vēsta “Inform Napalm”.
Organizācijas brīvprātīgie izlūki norāda, ka Kļinci apgabalā izvietotās rezerves šķietami sakārtotas pēc bataljona principiem. To izvietojums un pieejamais ekipējums vajadzības gadījumā spētu nodrošināt spēku veiklu kustību kaujas situācijā. Tajā pašā laikā Krievijas bruņoto spēku pārstāvji izvietoto tehniku nav centušies pat noslēpt – tā nav pat nomaskēta.
Papildus īpašam militārajam aprīkojumam, pulkā apvienotas arī vairākas vienības: inženieri, mehāniķi, komunikācijas speciālisti un loģistikas atbalsta speciālisti. 2019. gada otrajā pusē uzņemtie satelītattēli liecina, ka teritorijā atrodas aptuveni 30 T-72 tanki, 90 BMP-2 kājnieku kaujas mašīnu, citi bruņoti kaujas transportlīdzekļi, dučiem bruņotā atbalsta transportlīdzekļu, dučiem artilērijas sistēmu, ieskaitot 12 2A65 Msta-B 152milimetru haubices un vairākas BM-21 Grad reaktīvās raķešu sistēmas.
Organizācijas izlūki norāda, ka 2018. gada maijā militārās pilsētiņas Zaimišče kopējā platība bija 25 hektāri, bet 2019. gada oktobrī tās platība teju dubultojusies – tagad tā Baltkrievijas pierobežas reģionā aizņem 60 hektārus. Sagaidāms, ka teritorija turpmāk tiks palielināta vēl vairāk, jo uz to regulāri tiek nosūtīta jauna tehnika un bruņoto spēku apakšvienības.
Jāpiebilst, ka vienības Zaimiščes bāzē varētu tikt izmantotas arī militārai darbībai, kas vērsta pret Ukrainu. Lai Krievijas bruņotie spēki spētu veiksmīgi iebrukt Ukrainā, tiem vajadzētu tajā ieiet arī caur Baltkrieviju, norāda “Inform Napalm”. Šāda veida uzbrukums jau reiz ticis pat izspēlēts Krievijas un Baltkrievijas kopīgajās mācībās “Zapad-2017”.