ANO Drošības padome atbalsta starptautisko spēku nosūtīšanu uz Centrālāfrikas Republiku

Ceturtdien atbalstu guvusī Francijas sagatavotā rezolūcija paredz, ka uz Centrālāfrikas Republiku militārā misijā dosies 3600 Āfrikas spēku karavīri un ap 1200 Francijas karavīru.

Rezolūcija paredz, ka uz 12 mēnešiem Centrālāfrikas Republikā tiks izvietoti Āfrikas Savienības spēki un spēku izvietošanas termiņu varēs pārskatīt pēc sešiem mēnešiem.

Šīs operācijas mērķis būs palīdzēt "aizsargāt civiliedzīvotājus un atjaunot drošību un sabiedrisko kārtību, izmantojot atbilstošus pasākumus".

Drošības padomē iesniegtā rezolūcija arīdzan piešķir pilnvaras Francijas karavīriem šajā valstī "izmantot visus nepieciešamos pasākumus", lai atbalstītu Āfrikas Savienības spēku mandāta izpildi.

Rezolūcija arī paredz, ka ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns trīs mēnešu laikā sniedz ziņojumu Drošības padomei par iespējamo Āfrikas Savienības spēku operācijas pārveidošanu par ANO miera uzturēšanas operāciju.

Tāpat rezolūcija nosaka, ka jāizveido komisija, kas izskatīs cilvēktiesību pārkāpumus, kā arī paredz, ka Centrālāfrikas Republikai tiks noteikts ieroču embargo.

Kā LETA jau ziņoja, Francija Centrālāfrikas Republikā izvietos aptuveni 1200 karavīru, lai mēģinātu atjaunot kārtību šajā vardarbības plosītajā valstī, ceturtdien paziņoja Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss.

Misija sāksies tuvāko dienu laikā, intervijā telekanālam BFMTV norādīja Fabiuss.

Pašlaik CĀR dislocēti ap 2500 Āfrikas Savienības karavīru, un paredzēts, ka šī mēneša laikā viņu skaits pieaugs līdz 3600.

Dažas rietumvalstis norāda, ka spēku apmērs nav pietiekams, un ANO ģenerālsekretārs nesen atzina, ka gadījumā, ja ANO iesaistīsies, varētu būt nepieciešami 6000 līdz 9000 karavīru.

Haoss CĀR sākās, kad nemiernieku koalīcija "Seleka" ("Alianse") 24. martā gāza prezidentu Fransuā Bozizē.

Nemiernieki sagatavoja ceļu tam, ka valstī, kur vairums iedzīvotāju ir kristieši, pirmo reizi prezidenta amatā nokļūst musulmanis - Mišels Džotodija, viens no nemiernieku līderiem.

Viņu par prezidentu, kaut arī negribīgi, atzinuši arī citi Āfrikas līderi apmaiņā pret solījumu, ka valstī notiks atgriešanās pie demokrātijas.

Džotodija oficiāli izformējis grupējumu "Seleka", bet tā biedri - pārsvarā musulmaņu karotāji - sāka izlaupīt un dedzināt ciematus, kā arī slepkavot iedzīvotājus, kuri nebija aizbēguši.

Reaģējot uz šiem notikumiem, kristieši izveidoja savas zemessardzes vienības, kas sāka uzbrukt musulmaņiem.

CĀR pārņem arvien plašāka vardarbība. Notikušas bezprecedenta sadursmes reliģisko kopienu starpā, un starptautiskā sabiedrība paudusi bažas par reliģiska slaktiņa draudiem.

Francija, kas līdzīgi kā ASV un ANO raizējas par genocīda iespējamību šajā Āfrikas valstī, ir paudusi ANO Drošības padomei bažas par CĀR valdošo "pilnīgo likuma un varas sabrukumu" un starpkopienu spriedzi.