ASV izslēdz vienpusēju militāro uzbrukumu Sīrijai; kāda būtu koalīcija iespējamajam militārajam uzbrukumam Sīrijai?

"Jebkāda militārā rīcība nebūtu vienpusēja. Tā iekļautu starptautiskos partnerus," žurnālistiem atklāja amatpersona.

LETA jau ziņoja, ka pēdējo dienu laikā arvien skaļāk sākuši skanēt ASV un to sabiedroto draudi uzsākt militāru uzbrukumu Sīrijai. Rietumvalstu retorika kļuvusi asāka pēc 21. augusta notikumiem Damaskas pievārtē, kur atbilstoši nemiernieku versijai valdības karaspēka uzbrukumā pielietoti ķīmiskie ieroči.

Sīrijas valdība šīs apsūdzības kategoriski noraida un ķīmisko ieroču izmantošanā apsūdz nemierniekus, kas šādi cenšas diskreditēt valdību.

Rietumvalstu uzbrukums Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēkiem gaidāms tuvākajās dienās, paziņojuši vārdā neminēti informācijas avoti, kas Stambulā piedalījušies diplomātu un Sīrijas Nacionālās koalīcijas sanāksmē.

Aizvien pieņemoties spēkā saspīlējumam Sīrijas krīzes jautājumā un izskanot prognozēm par rietumvalstu gatavošanos sodīt Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu par ķīmisko ieroču uzbrukumu, ziņu aģentūra AFP skaidro, kuras valstis varētu iesaistīties starptautiskajā koalīcijā.

Koalīcijas galvgalī, bez šaubām, būtu ASV, iesaistītos arī Francija un Lielbritānija, bet reģiona valstis, piemēram, Turcija sniegtu atbalstu.

ANO Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts un viena no lielākajām Sīrijas sabiedrotajām - Krievija - pret militāru uzbrukumu Sīrijai kategoriski iebilst. Tas nozīmē, ka militārajam uzbrukumam Sīrijā nebūtu ANO atbalsta.

Valstis, kas būtu gatavas iesaistīties starptautisko spēku koalīcijā, aizsāktu operāciju ar mērķi sodīt Asada režīmu par 21. augustā Damaskas pievārtē pieredzēto ķīmisko ieroču uzbrukumu, kurā dzīvību zaudēja ap 1300 cilvēku. Militārās operācijas mērķis nebūtu gāzt Sīrijas režīmu, bet gan veikt uzbrukumus noteiktiem mērķiem.

Šāda militāra operācija, visticamāk, izraisītu plašus politiskos iebildumus valstīs, kas līdz šim diskusijās iesaistījušās visaktīvāk - ASV, Francija, un Lielbritānija.

ASV prezidentam ir tiesības pieņemt lēmumu par gaisa uzlidojumu sākšanu bez Kongresa piekrišanas. Taču Baltā nama saimniekam ir jāinformē Kongress, un ASV prezidents Baraks Obama jau aktīvi konsultējoties ar likumdevējiem.

Tikmēr Lielbritānijas parlamenta deputāti ceturtdien atsaukti no vasaras atvaļinājuma, lai balsotu par "samērīgu atbildi" uz ķīmisko ieroču uzbrukumu Sīrijā.

Francijā vienreizējam militāram uzbrukumam nav nepieciešams parlamenta atbalsts.

Savukārt Vācija negrasās iesaistīties militārajā operācijā, jo pēc nepilna mēneša gaidāmas Vācijas federālā parlamenta vēlēšanas. Tomēr Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle paziņojis, ka Vācija atbalstīs iespējamo uzbrukumu pret Sīrijas režīmu.

Itālija ir noraidījusi iespēju piedalīties militārajā uzbrukumā bez ANO Drošības padomes apstiprinājuma. Gandrīz droši prognozējams, ka Krievija bloķētu jebkuru balsojumu šajā jautājumā.

Vienlaikus Sīrijas kaimiņvalsts Turcija, kas jau uzņēmusi ap 500 000 sīriešu bēgļu un Sīrijas armijas dezertieru, paudusi gatavību iesaistīties starptautiskajā koalīcijā pat bez ANO piekrišanas.

Sarunas par iespējamo iesaistīšanos starptautiskajā koalīcijā sāktas arī ar Sīrijas nemierniekus atbalstošo Saūda Arābiju, Kataru un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Jordānija, kas arī uzņēmusi aptuveni 500 000 bēgļu no Sīrijas, paziņojusi, ka tā negrasās kļūt par "starta laukumu" militārajai intervencei Sīrijai.

Vašingtonas lielākā sabiedrotā šajā reģionā - Izraēla -, kura, kā tiek uzskatīts, kopš krīzes sākuma Sīrijā veikusi vairākus gaisa uzlidojumus, draudējusi ar spēcīgu prettriecienu Sīrijas iespējamajam uzbrukumam ebreju valstij.

Iespējamajā operācijā iesaistītajām valstīm reģionā jau ir nozīmīgi gaisa un jūras spēki.

Ierobežotā militārā operācija, kura saskaņā ar ekspertu vērtējumu šobrīd būtu piemērotākā iespēja, varētu sastāvēt no precīzi mērķētiem uzbrukumiem ar raķetēm, kas tiktu izšautas no jūras pret Sīrijas armijas ieroču noliktavām un stratēģiski nozīmīgu infrastruktūru.

ASV spēkiem Vidusjūrā izvietoti četri iznīcinātāji, uz kuriem uzstādītas tāla darbības rādiusa spārnotās raķetes "Tomahawk".

Turklāt Savienotajām Valstīm Turcijā ir divas gaisa spēku bāzes.

Apvienoto Arābu Emirātu ostā atrodas vairāki ASV 26.Jūras kājnieku ekspedīcijas vienības kuģi, un Indijas okeāna ziemeļu daļā atrodas lidmašīnu bāzes kuģis "Truman".

Francijai ir ar spārnotajām raķetēm aprīkotas zemūdenes. Vidusjūrā izvietotas Francijas fregates, uz kurām var novietot helikopterus. Abudabi un Džibutijā izvietoti Francijas iznīcinātāji.

Lielbritānija savukārt var mobilizēt spārnoto raķešu zemūdeni, kas būtu galvenais Lielbritānijas ieguldījums šajā militārajā operācijā.

Arī Lielbritānijas kuģi pašreiz atrodas Vidusjūrā. Tur šobrīd izvietots helikopteru bāzes kuģis "HMS Illustrious" un divas fregates, taču šos kuģus nevar izmantot raķešu palaišanai. Lielbritānijas Karaliskajiem gaisa spēkiem ir bāze Kiprā.

Tikmēr Turcijas teritorijā izvietotas zenītraķetes "Patriot", kuru mērķis ir aizsargāt Turciju no iespējamajiem Sīrijas uzbrukumiem.

Itālija nav izslēgusi iespēju, ka sabiedrotajiem varētu tikt nodrošināta iespēja izmantot tās gaisa bāzes, lai gan Roma iebilst pret intervenci Sīrijā bez ANO atbalsta.