
Tuvojoties vēlēšanām Afganistānā, arī Fārjābas provincē izvietotajām vienībām pieauga operacionālais temps. Pēc PRT (Province Reconstruction Team jeb Provinču atjaunošanas vienība) komandiera norādījumiem vēlēšanu norises nodrošināšanā tika iesaistītas visas bāzē izvietotās kaujas vienības, latviešu Apsardzes un eskorta rota nebija izņēmums.
Operācija Watchman III
Katrai kaujas vienībai tika uzdots garantēt drošību savā atbildības rajonā. Tā kā Fārjābas provincē ir daudzas nemierīgas vietas, Apsardzes un eskorta rotai bija jāuzņemas atbildība par jaunu rajonu ārpus Meimenas pilsētas.
Mūsu uzdevums bija atbalstīt vietējo policiju un Afganistānas armiju un nodrošināt vietējo civiliedzīvotāju drošību, lai viņi varētu apmeklēt vēlēšanu iecirkņus, kā arī palielināt ISAF spēku klātbūtni nemierīgajos rajonos. Šī uzdevuma ietvaros bija iespēja pārbaudīt jaunās bruņumašīnas, kuras tikko bijām saņēmuši no norvēģiem.
Pirms operācijas sākuma 1. kājnieku vads saņēma uzdevumu veikt piebraucamo ceļu izlūkošanu, lai operācijas laikā visa vienība ar smagajām bruņumašīnām varētu bez kavēšanās iebraukt uzdotajā rajonā un sākt uzdevuma izpildi.
Devāmies izlūkos ar viegli bruņotām MB (Mercedes Benz) bruņumašīnām. Sākumā negāja viegli, jo nevarējām atrast pietiekami platu vietu, kur varētu šķērsot upi. Dubļos gadījās iegrimt arī vienai mūsu automašīnai un pagāja kāds laiks, kamēr dabūjām to ārā. Patīkami pārsteidza vietējo iedzīvotāju atbalsts – kāds vecs vīrs aizsūtīja bērnus pēc lāpstas un labprāt nāca mums palīgā izrakt automašīnu. Šķērsojuši upi, sākām virzīties pa ciematu šaurajām ieliņām, novērtējot situāciju un vietējo iedzīvotāju attieksmi pret ISAF spēkiem. Veikuši izlūkošanu, atgriezāmies Meimenas bāzē, kur nodevām informāciju un sākām sagatavošanās darbus galvenā uzdevuma izpildei.
Bija ļoti agrs rīts, pie štāba stāvēja gara bruņumašīnu kolonna, kura tumsas aizsegā uzsāka ceļu uz ieleju. Tur mums pievienojās vietējā policija un latviešu MOT (militārās novērošanas vienības). Turpinājām lēnām virzīties uz priekšu un jau pēc neilga laika atradām IED (improvizēta sprāgstošā ierīce) ar 30 kg sprāgstvielas. Lai neitralizētu lādiņu, latviešu Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas (NMN) vienībai vispirms bija jānodrošina perimetrs. Likās, ka dažās kalnu virsotnēs nebūs iespējams uzbraukt, bet jaunās bruņumašīnas viegli tika galā ar šo uzdevumu.
Ieraktais improvizētais spridzeklis aizkavēja kolonnas virzību. Tiklīdz tas bija neitralizēts, MOT vienības sadarbībā ar Afganistānas policijas vienībām veica vietējo ciematu pārmeklēšanu, bet neko aizdomīgu neatrada. Turpinot pārvietoties dziļāk nemiernieku kontrolētajā teritorijā, rotai pievienojās ASV Gaisa spēku kaujas helikopteri. Tie riņķoja virs kolonnas, nodrošinot gaisa atbalstu, kamēr rotas apakšvienība ar piedalītām vienībām turpināja pildīt uzdevumu.
Pirmajā dienā ievāktā informācija par nemierniekiem bija visai skopa. Kad sāka satumst, radās iespēja pārbaudīt jauno bruņumašīnu novērošanas sistēmu. Secinājām, ka ar termokamerām ir iespējams labi novērot kalnus, kas ievērojami uzlabo karavīru drošību diennakts tumšajā laikā.
Pēc četru stundu atpūtas nākamās dienas agrā rītā rota turpināja virzīties dziļāk ielejā. Vakarā ieņēmām bloķējošās pozīcijas ielejas rietumu pusē, lai sadarbībā ar citām vienībām atbalstītu Afganistānas drošības spēku operāciju viņu atbildības rajonā un nepieļautu nemiernieku izbēgšanu. Šī operācija pagāja mierīgi, tādēļ secinājām, ka pretiniekam, redzot mūsu vienību pārspēku un gaisa atbalstu, neradās vēlme iesaistīties kaujā.
Uzdevuma izpildes laikā PRT komandieris jau deva nākamo rīkojumu — doties pretējā virzienā, uz nākamo nemieru plosīto ieleju, lai atbalstītu Afganistānas drošības spēkus, kuru uzdevums ir nogādāt vēlēšanu materiālus un dokumentāciju uz apdzīvotu vietu citā ielejā un veikt vēlēšanu iecirkņu apsardzi.
Atgriezāmies Meimenas bāzē, lai veiktu pārapgādi, pāris stundu laikā tika tīrīti ieroči, uzpildītas automašīnas, saņemtas instrukcijas par nākamo uzdevumu un papildinājums rotai — norvēģu kaujas inženieru, snaiperu un gaisa atbalsta koriģētāju apakšvienības. Tās pašas dienas vakarā mums bija jāsavienojas ar ANA (Afganistānas Nacionālās armija) vienību un jādodas nemiernieku kontrolētajā ielejā. Ieradušies ciematā, kurā atradās vēlēšanu iecirknis, saņēmām vērtīgu informāciju par pretinieka spēkiem un viņu ietekmi uz apkārtējiem ciemiem.
Vietējie iedzīvotāji bija ļoti pateicīgi ISAF spēkiem par palīdzību afgāņu tautai — par to, ka esam pametuši savas mājas un ģimenes, lai palīdzētu viņiem, un kopā ar Afganistānas armiju cīnāmies par drošības situācijas uzlabošanu Afganistānā.
Vēlēšanu iecirkni apsargājām 24 stundas diennaktī — no tā atvēršanas līdz brīdim, kamēr visas balsis bija saskaitītas. Kalnu virsotnēs visapkārt ciemam novērošanas posteņos bija izvietoti mūsu un norvēģu karavīri, kuri uzraudzīja arī ceļus tuvākajā apkārtnē, lai nemierniekiem nebūtu iespējams izvietot improvizētos spridzekļus vai nepamanītiem pietuvoties mūsu pozīcijām. Līdz ar pirmo gaismu vēlētāju balsis bija saskaitītas, un mēs devāmies atpakaļ uz Meimenas bāzi. Norvēģu kaujas inženieri veica teicamu darbu, pārbaudot bīstamos ceļa posmus.
Latviešu Apsardzes un eskorta rotai šis bija pirmais tik liela mēroga uzdevums, un latviešu karavīri un komandieri tajā lieliski parādīja savas spējas, ko apliecināja arī Afganistānas armijas apakšvienības komandieris, izrādot cieņu un veltot atzinības vārdus mūsu karavīriem. Secinājumi pēc operācijas — tālibu kaujiniekiem visur ir novērotāji, kuri ziņo par ISAF un ANA parādīšanos apvidū. Ja spēki ir ievērojami, tālibu kaujinieki pamet savas pozīcijas un paslēpjas kalnos, alās un ciematos, reizēm aiz sevis mīnējot ceļus. Vēl viena svarīga atziņa — jaunās bruņumašīnas dod lielāku pārliecību un drošības sajūtu, kas arī turpmāk ļaus īstenot nozīmīgas operācijas.