A. Pabriks, tiekoties ar skolotājiem, uzsver aizsardzības un izglītības nozaru sadarbību

Izglītība
Sargs.lv
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks
Foto: Foto: vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Latvija Eiropas un NATO mērogā ir labāko valstu vidū, kuras, pretēji virknei citu Rietumeiropas valstu, daudz nopietnāk domā par aizsardzības nozari. Tas gan skaidrojams ar to, ka Latvijas apdraudējums ir reālāks, nekā valstīm, kuru kaimiņvalstis ir draudzīgākas, tā, atklājot tiešsaistes semināru “Latvijas aizsardzības un drošības aktuālie jautājumi”, uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš arīdzan norādīja – lai stiprinātu gan Nacionālos bruņotos spēkus, gan arī valsts ekonomiku, Aizsardzības ministrija pēdējo gadu laikā aktīvi strādājusi pie aizsardzības nozares sadarbību ar citām nozarēm, Latvijas zinātniekiem, universitātēm un uzņēmējiem. Ne mazāk būtiska ir sadarbība ar izglītības nozari. Šogad atklātā Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola sniedz Latvijas jauniešiem augstā līmenī apgūt ne vien militārās zināšanas, bet arī eksaktās zinātnes. Tikmēr valsts aizsardzības mācībā tiek veicināta pilsoniskā izpratne, kā arī izpratne par politiku, komunikāciju un kiberdrošību, kopumā veicinot jauniešu un sabiedrības izpratni par ar Latvijas drošību saistītiem jautājumiem.

Aizsardzības ministrijas rīkotajā tiešsaistes seminārā piedalījās Rīgas reģiona pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāji, skolu direktori un mācību pārziņi. Aizsardzības ministrs, atklājot semināru, dalībniekus vispirms iepazīstināja ar Aizsardzības ministrijas aktuālajiem uzdevumiem un darbu, norādot – tāpat kā citas nozares, arī aizsardzības šobrīd aktīvi strādā pie budžeta. Viņš atzīmēja, ka aizsardzības nozares budžets, kas ir virs diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta, nodrošina normālu aizsardzības spēju attīstību.

“Mēs varam lepoties ar saviem karavīriem un zemessargiem, jo viņi ir kaujas spējīgi. Armijas galvenais uzdevums ir būt kaujas spējīgai, jo citādi tai nav nozīmes. Ja mēs tikai nodarbosimies ar kārtības sargāšanu vai ar palīdzības sniegšanu – tās nav kaujas spējas un tas nedod pamatdrošību vai papildus drošību valstij,” sacīja ministrs.

Turklāt Latvija Eiropas un NATO mērogā izceļas kā viena no labākajām valstīm, jo demonstrē daudz nopietnāku pieeju aizsardzības nozarei, nekā to dara virkne citu Rietumeiropas valstu.  Tas gan ir saprotami, jo Latvijas robeža ir arī Eiropas un NATO ārējā robeža. Tas nozīmē – apdraudējums, ko izjūt Latvija, ir daudz reālāks attālākām valstīm, kurām daudz draudzīgākas robežvalstis. Tās, tāpat kā mēs, sastopas ar apdraudējumiem kiberjomā, stratēģiskajā informācijā, terorisma, komunikācijas jautājumos, enerģētikas jautājumos.

“Daudzas valstis neskar tādi konvencionālie apdraudējumi, kādi skar mūs, ņemot vērā, ka Latvijas robežvalstis ir Baltkrievija un Krievija. Tas, kas mūs kopīgi ģeopolitiski ietekmē, ir varas izmaiņas pasaulē, piemēram, Ķīnas varas pieaugums. Tikmēr Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādai tiešais apdraudējums ir Klusais okeāns. Savukārt Rietumeiropai, kas atrodas pa vidu, vienmēr ir lielākas manevra iespējas. Līdz ar to viņiem sabiedrību pārliecināt ieguldīties aizsardzības nozarē ir ievērojami grūtāk,” uzsvēra ministrs.

A. Pabriks arī atzīmēja, ka, lai stiprinātu kā valsts ekonomiku, tā arī aizsardzības nozari, Aizsardzības ministrija pēdējo gadu laikā aktīvi strādājusi pie sadarbības ar citām nozarēm, Latvijas zinātniekiem, universitātēm un uzņēmumiem, kā arī pie pašu ražotspējas un eksporta attīstības. Protams, vienmēr gan domājot vispirms par savas valsts un armijas apgādi.

Kā veiksmes piemēru aizsardzības ministrs semināra dalībniekiem izcēla nesen Latvijas un Somijas noslēgto līgumu par kopīgu bruņumašīnu izstrādi un ražošanu.

“Pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts vēsturē esmu panācis, ka šāda veida bruņumašīnas ražos gan Somija, gan arī Latvijas uzņēmēji. Tas nozīmē, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē pēc 1991. gada no nulles līdz pabeigtam produktam Latvijā ražosim ne tikai automašīnas, bet arī bruņumašīnas. Turklāt tās varētu būt pieprasītas arī citos pasaules tirgos. Tas nozīmē, ka varēsim piedalīties eksportā, pārdot citām valstīm un tādējādi arī ģenerēt ienākumus un darba vietas Latvijas sabiedrībai,” uzsver aizsardzības ministrs.

Savukārt Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija nodrošina saikni starp uzņēmējiem, universitātēm no vienas puses un NBS un Aizsardzības ministriju no otras.

Aizsardzības ministrs ievadrunu turpināja, liekot uzsvaru uz aizsardzības un izglītības nozaru sadarbību. A. Pabriks norādīja – viens no viņa plāniem, atgriežoties aizsardzības ministra amatā, bija izveidot mācību iestādi, kas Latvijas jauniešiem sniegtu iespēju iegūt labu izglītību eksaktajās zinātnēs, vienlaikus viņus sasaistot arī aizsardzības nozari.  Šāda skola Latvijā ir izveidota – Oskara Kalpaka profesionālā vidusskolā mācības šogad sāka 30 jaunieši.

“Mums ļoti rūpīgi ir jāseko līdzi, lai skolas personāls, skolotāji, pasniedzēji un instruktori būtu ar augstu kvalifikāciju. Tuvākos gadus pats tam rūpīgi sekošu līdzi, jo šim projektam jābūt iespējami veiksmīgākam. Ceru, ka radīsim iespēju šiem jauniešiem kļūt par nākošajiem līderiem gan bruņotajos spēkos, tostarp Zemessardzē, gan arī jebkurā citā nozarē un profesijā,” viņš sacīja.

Ministrs arīdzan izteica pateicību Rīgas reģiona skolu vadībām un skolotājiem par veiksmīgu sadarbību valsts aizsardzības mācības ieviešanā, kas no 2024. gada būs obligāts priekšmets visās skolās.

“Es ļoti ceru, ka šis mācību priekšmets palīdzēs apgūt arī pārējos mācību priekšmetus, jo tajā tiek mācīts ne tikai par civilo un militāro aizsardzību, bet tajā iekļauta arī patriotiskā audzināšana, veicināta pilsoniskā izpratne, kā arī stāstīts par politiku, komunikāciju un kiberdrošību, tādējādi veicinot gan jauniešu, gan sabiedrības kopējo izpratni par ar drošību saistītiem jautājumiem. Mums jāsaprot, ka pasaule atrodas lielu pārmaiņu priekšā. Jo labāk drošības jautājumos būs sagatavota mūsu sabiedrība, jo vienotāki būs cilvēki un valsts. Tas arī atvieglos mūsu un bruņoto spēku darbu, ja tāda nepieciešamība būs, aizsargāt savu valsti. Protams, mēs arī ceram, ka kāds no jauniešiem palielinās arī zemessargu, karavīru skaitu vai arī dosies militārajā industrijā,” pauda A. Pabriks.

Viņš arī piebilda – ja aizsardzības nozare var sniegt atbalstu arī izglītības jomā, tad tas kopīgajam labumam nāks tikai par labu.

Ņemot vērā izsludināto ārkārtas epidemioloģisko situāciju, aizsardzības nozares rīkotie seminārie skolotājiem notiek tiešsaistes formātā.

Dalies ar šo ziņu